Lietuvieši analizē Baltijas biznesa “vienradžus” un uzslavē latviešu uzņēmējus 0
Baltijas valstis pēdējos gados sevi apliecinājušas kā vienu no dinamiskākajiem tehnoloģiju un jaunuzņēmumu reģioniem Eiropā. Lietuvā jaunuzņēmumu kopējā vērtība piecu gadu laikā pieaugusi gandrīz septiņas reizes, Igaunija ir līdere Eiropas Savienībā pēc riska kapitāla finansētu uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, savukārt Latvijā izauguši tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas desmitiem ārvalstu tirgu, analizē Lrytas.lt. Ieskatāmies apkopojumā!
Tomēr nākamais izaicinājums Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmai būs daudz sarežģītāks – nevis radīt atsevišķus spožus veiksmes stāstus, bet spēt regulāri izaudzināt arvien vairāk starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.
Baltijas valstis atrodas atšķirīgos izaugsmes posmos
Lietuva pēdējos gados kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām jaunuzņēmumu ekosistēmām Centrālajā un Austrumeiropā, norāda Lietuvas medijs.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas dati liecina, ka no 2019. līdz 2024. gadam valsts jaunuzņēmumu kopējā vērtība palielinājusies 6,8 reizes – gandrīz trīsreiz straujāk nekā vidēji reģionā.
Patlaban Lietuvā darbojas vairāk nekā 1100 jaunuzņēmumu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 16 miljardus eiro. Starp pazīstamākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ir “Vinted” un “Nord Security”.
Savukārt Igaunija saglabā vienas no Baltijas tehnoloģiju lielvalstīm statusu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2026. gada “Startup and Scaleup Scoreboard” datiem Igaunija ir pirmajā vietā visā Eiropas Savienībā pēc riska kapitāla finansētu uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju – uz vienu miljonu iedzīvotāju tur ir 615 šādu uzņēmumu.
Arī pēc tā dēvēto vienradžu jeb jaunuzņēmumu, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija ir starp pasaules līderēm.
Latvijā izauguši starptautiski tehnoloģiju uzņēmumi
Latvijā jau radušies vairāki uzņēmumi, kas spējuši iziet tālu ārpus vietējā tirgus.
“Printful” kļuvis par vienu no spilgtākajiem Baltijas e-komercijas veiksmes stāstiem, savukārt “Lokalise” apliecinājis, ka Latvijā radīti tehnoloģiju risinājumi var veiksmīgi konkurēt globālajā tirgū.
Tomēr īpaši labi Baltijas uzņēmumu spēju augt starptautiskā mērogā demonstrē finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” nozare.
Viens no šādiem piemēriem ir 2014. gadā Rīgā dibinātā investīciju platforma “Mintos”, kas no Latvijas uzņēmuma izaugusi par Eiropas mēroga spēlētāju un piedāvā investēšanas iespējas privātajiem investoriem vairāk nekā 30 Eiropas valstīs.
Vienlaikus Eiropas Komisijas dati liecina, ka Latvijā joprojām trūkst finansējuma uzņēmumu vēlīnākajos izaugsmes posmos, kā arī labvēlīgāku apstākļu, kas palīdzētu uzņēmumiem straujāk paplašināties un konkurēt pasaules tirgos.
Tas nozīmē, ka starptautiski veiksmes stāsti reģionā pagaidām biežāk ir izņēmums, nevis norma.
“Fintech” uzņēmumiem Baltijas tirgus ir tikai sākums
Finanšu tehnoloģiju nozare ir viens no piemēriem, kā Baltijā dibināti uzņēmumi var relatīvi ātri iziet ārpus vietējā tirgus.
Lai gan arī “fintech” kompānijām jāsaskaras ar kapitāla, darbaspēka un regulējuma izaicinājumiem, tām ir būtiska priekšrocība – liela daļa pakalpojumu ir pilnībā digitāli.
Tas nozīmē, ka uzņēmumam, ieejot jaunā tirgū, nav obligāti jāveido fizisks filiāļu, izplatīšanas vai klientu apkalpošanas tīkls.
Eiropas Savienības vienotais tirgus šajā ziņā sniedz vēl vienu priekšrocību. Vienā ES dalībvalstī saņemtu finanšu pakalpojumu licenci iespējams izmantot arī pakalpojumu sniegšanai citās dalībvalstīs.
Tādējādi uzņēmums, kas dibināts valstī ar tikai dažiem miljoniem iedzīvotāju, teorētiski var sasniegt gandrīz 450 miljonus patērētāju visā Eiropas Savienībā.
Piemēram, “Mintos” darbojas ar Latvijā izsniegtu ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci un apkalpo vairāk nekā 700 000 privāto investoru visā Eiropā, neveidojot atsevišķu juridisku uzņēmumu katrā tirgū.
Tradicionālam, ne digitālam biznesam šādu darbības modeli ieviest būtu ievērojami sarežģītāk.
Baltijas valstīm palīdz arī pēdējā desmitgadē uzkrātās zināšanas finanšu tehnoloģiju jomā. “Invest Lithuania” dati liecina, ka Lietuvā darbojas lielākais licencēto “fintech” uzņēmumu centrs Eiropas Savienībā, savukārt pieredzējuši nozares speciālisti ir pieejami visās trijās Baltijas valstīs.
Eiropieši arvien vairāk interesējas par investēšanu
“Fintech” uzņēmumu izaugsmi veicina arī izmaiņas Eiropas iedzīvotāju finanšu paradumos.
Saskaņā ar “BlackRock” pētījumu “People & Money” Eiropā pašlaik ir vismaz 113 miljoni privāto investoru, un digitālajām investīciju platformām ir arvien lielāka nozīme, padarot investēšanu pieejamāku plašākam cilvēku lokam.
Īpaši strauja izaugsme vērojama biržā tirgoto fondu jeb ETF tirgū.
2026. gadā Eiropas ETF pārvaldīto aktīvu kopējā vērtība pirmo reizi pārsniedza trīs triljonus eiro un pēc rekordliela pirmā pusgada sasniedza aptuveni 3,1 triljonu eiro.
Savukārt “Vanguard” prognozē, ka ETF investoru skaits Eiropā līdz 2035. gadam varētu vairāk nekā trīskāršoties – no aptuveni 30 miljoniem šobrīd līdz 100 miljoniem.
“Nākamās paaudzes Baltijas veiksmes stāstus noteiks ne tikai tas, kur uzņēmums ir dibināts, bet arī tas, cik tālu tas spēs izaugt. Kad Rīgā veidojām “Mintos”, jau no pirmās dienas orientējāmies uz visu Eiropu. ES regulatīvā un digitālā infrastruktūra ļāva mums to darīt tādā veidā, kāds iepriekšējām uzņēmumu paaudzēm vienkārši nebija iespējams,” norāda “Mintos” izpilddirektors un līdzdibinātājs Martins Sulte.
Viņaprāt, arvien lielāka eiropiešu interese par pieejamiem investēšanas un uzkrājumu pārvaldīšanas risinājumiem rada Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem iespēju veidot produktus, kas spēj apkalpot miljoniem klientu dažādās valstīs.
Baltijas valstis jau pierādījušas, ka šajā reģionā iespējams izveidot starptautiski veiksmīgus tehnoloģiju uzņēmumus. Nākamais ekosistēmas brieduma posms būs atkarīgs no tā, vai atsevišķus veiksmes piemērus izdosies pārvērst stabilā un atkārtojamā tendencē.
