8 stundas nav nekāds zelta standarts! Cik daudz miega mums patiesībā vajag? 0
Astoņas stundas miega bieži tiek pasniegtas kā universāla formula labai veselībai. Taču zinātnieki norāda – cilvēka miega vajadzības nav vienādas, un dažiem pilnvērtīgai atpūtai var pietikt ar mazāku miega daudzumu.
“Cik stundas tu gulēji?” Tas ir jautājums, ko daudzi no rīta uzdod. Astoņas stundas jau sen tiek uzskatītas par teju maģisku skaitli, kas it kā nepieciešams ikvienam pieaugušajam. Taču zinātniskie dati rāda, ka cilvēka miega vajadzības ir daudz individuālākas.
Ja vienam cilvēkam pēc septiņām stundām pamosties ir viegli, viņš jūtas možs un spēj koncentrēties, citam ar tādu pašu miega daudzumu var būt par daudz maz. Savukārt arī gulēt krietni ilgāk ne vienmēr nozīmē labāku atpūtu.
Ideja par astoņu stundu miegu nav nejauša, taču to nevar uztvert kā cilvēka organismā iebūvētu universālu likumu.
Kādā pētījumā tika analizētas Tanzānijas, Namībijas un Bolīvijas kopienas, kuru tradicionālais dzīvesveids bija mazāk atkarīgs no elektrības un mākslīgā apgaismojuma. Šo cilvēku vidējais miega ilgums bija aptuveni 5,7 līdz 7,1 stunda diennaktī. Viņi parasti pamodās līdz ar rītausmu un īso nakts miegu nekompensēja ar diendusām.
Citā analīzē secināts, ka cilvēki pirmsindustriālajās sabiedrībās vidēji gulēja aptuveni 6,4 stundas naktī.
Tas nenozīmē, ka mūsdienu cilvēkam būtu jācenšas gulēt tikai sešas stundas. Šie pētījumi drīzāk parāda, ka astoņas stundas nav bioloģiski precīza robeža, kas visiem cilvēkiem būtu vienāda.
Miegu maina arī elektrība un telefoni
Mūsdienu cilvēka miega režīmu būtiski ietekmē tas, ka mēs vairs nedzīvojam tikai pēc saules ritma.
Mākslīgais apgaismojums ļauj palikt nomodā ilgi pēc saulrieta. Vēlāku miegu veicina arī televizori, datori un viedtālruņu ekrāni. Gaisma īpaši vakarā var ietekmēt organisma bioloģisko pulksteni un aizkavēt iemigšanai nepieciešamos procesus.
Tāpēc problēma ne vienmēr ir tā, ka cilvēkam “vajag astoņas stundas, bet viņš guļ tikai septiņas”. Dažkārt cilvēks vienkārši dodas gulēt pārāk vēlu, dzīvo neregulārā režīmā vai miega laikā nesaņem pietiekami kvalitatīvu atpūtu.
Vai tiešām visiem pieaugušajiem vajag astoņas stundas?
Nē – vismaz ne tādā nozīmē, ka astoņas stundas būtu obligāts skaitlis katram cilvēkam.
Miega nepieciešamību ietekmē vecums, veselība, dzīvesveids un individuālas organisma īpatnības. Plašos pētījumos, kuros analizēta saistība starp miega ilgumu un smadzeņu un citu orgānu darbību, par optimālu diapazonu atsevišķām cilvēku grupām minētas aptuveni 6,4 līdz 7,8 stundas.
Tas gan nenozīmē, ka septiņas stundas ir “labākas” par astoņām. Ja cilvēks pēc astoņu stundu miega pamostas možs, spēj koncentrēties un dienas laikā nejūtas miegains, nav nekāda iemesla mākslīgi saīsināt miegu.
Tieši tāpat cilvēkam, kuram nepieciešamas deviņas stundas, nevajadzētu censties iekļauties septiņās tikai tāpēc, ka kādā tabulā norādīts vidējais skaitlis.
Tad cik stundas tomēr vajadzētu gulēt?
Nacionālais miega fonds pieaugušajiem vecumā no 26 līdz 64 gadiem iesaka gulēt 7 līdz 9 stundas naktī.
Svarīgi ir arī tas, ka miega vajadzības dzīves laikā mainās. Jaunākam cilvēkam parasti nepieciešams vairāk miega nekā vecākam cilvēkam, savukārt slimības, intensīva fiziskā slodze, stress vai ilgstošs miega deficīts var uz laiku palielināt organisma vajadzību pēc atpūtas.
Tāpēc daudz vērtīgāk par jautājumu, cik stundas gulēts, ir pajautāt sev, kā es jūtos pēc pamošanās un kā – dienas laikā?
Regulārs nogurums, grūtības koncentrēties, vēlme dienas laikā snaust vai sajūta, ka bez modinātāja nav iespējams pamosties, var liecināt, ka miega ir par maz vai arī tā kvalitāte nav pietiekama.
