Līgumu par vairāk nekā tūkstoš mākslas darbu lielā Kornēlija Gurlita krājuma nodošanu bernes Tēlotājmākslas muzejam parakstīja muzeja padomes prezidents Kristofs Šaublīns, Vācijas kultūras un mediju ministre Monika Grūtersa un Bavārijas federālās zemes Tieslietu ministrs Vinfrīds Bausbaks.
Līgumu par vairāk nekā tūkstoš mākslas darbu lielā Kornēlija Gurlita krājuma nodošanu bernes Tēlotājmākslas muzejam parakstīja muzeja padomes prezidents Kristofs Šaublīns, Vācijas kultūras un mediju ministre Monika Grūtersa un Bavārijas federālās zemes Tieslietu ministrs Vinfrīds Bausbaks.
Foto: AFP

Gurlita mantojumu nodod Bernes muzejam 0

Bernes Tēlotājmākslas muzejs paziņojis, ka pieņems vācu kolekcionāra Kornēliusa Gurlita mantojumu, taču rūpēsies, lai nacistu nolaupītie darbi tiktu atdoti patiesajiem mantiniekiem.

Kokteilis
Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi
Kokteilis
Ja šie divi satiekas, problēmas ir garantētas – astrologs nosauc visnesaderīgākos zodiaka pārus
“Tajā brīdi viens no viņiem “nobrauca” ar savām lūpām gar manu miesu.” Sieviete Rīgā pieredzējusi nepatīkamu incidentu
Lasīt citas ziņas

Tikmēr Vācija turpinās izmeklēt 1200 gleznu un skiču izcelsmi, kā arī segs juridiskos izdevumus, kas Šveices muzejam varētu rasties iespējamo mantinieku ierosinātās tiesvedības rezultātā.

Kolekcija patlaban atrodas Berlīnē. Pagaidām par trešdaļu darbu noskaidrots, ka tie Otrā pasaules kara laikā atņemti to kādreizējiem īpašniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maijā mirušais Gurlits novēlēja muzejam savu vērtīgo mākslas darbu kolekciju, kurā ir arī Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Franca Marka, Paula Klē un Maksa Bekmana darbi.
Kolekcijas vērtība lēsta ap vienu miljardu eiro.

Gurlita tēvs Hildebrands kolekcionēja ebrejiem un Vācijas muzejiem nacistu valdīšanas laikā atņemtos darbus.

Pirms savas nāves Gurlits atzina, ka vismaz vienu no simtiem gleznu, kas ir viņa īpašumā, nacisti nolaupījuši tās likumīgajiem īpašniekiem ebrejiem. Pārējie mākslas priekšmeti, domājams, piederēja Vācijas muzejiem, pirms nacisti tos aizvāca, atzīstot tos par “deģenerātu mākslas” paraugiem.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot īpašniekus tos pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.