“Tie, kas nezina, baidās…” Slaidiņš komentē Krievijas plašās kodolieroču mācības 11

Pievieno LA.LV

Krievija paziņojusi, ka no 19. līdz 22. maijam tās bruņotie spēki īstenos plašas mācības par kodolieroču sagatavošanu un izmantošanu “agresijas draudu apstākļos”. Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, kodolretorika atkal tiek izmantota kā iebiedēšanas instruments.

Kokteilis
FOTO. “Karalis ir miris!” – klusums ēterā un valsts himna. Briti uz mirkli negaidīti tiek pārsteigti 1
“Norīsiet mēli!” Lērums latviešu slavē kādu kafejnīcu Vidzemē, kurā par visu padomāts līdz pēdējai niansei
Veselam
Daudzi tos uzskata par veselīgiem… 8 pārtikas produkti, kuros slēpjas pārsteidzoši daudz cukura
Lasīt citas ziņas

Pēc Krievijas sniegtās informācijas, mācībās iesaistīti vairāk nekā 64 tūkstoši karavīru visā valsts teritorijā. Tajās piedalās arī vairāk nekā 7800 kaujas tehnikas vienību, vismaz 200 raķešu palaišanas iekārtu, 140 lidmašīnas, kā arī flote – 73 virszemes kuģi un 13 zemūdenes, tostarp stratēģiskās raķešu zemūdenes.

Mācības plānots organizēt arī kopā ar Baltkrieviju, taču militārie eksperti uzskata, ka tas vairāk kalpo kā psiholoģiska spiediena un iebiedēšanas instruments. Kā norādīja Slaidiņš, Baltkrievijas rīcībā pašlaik nav kodolieroču, un maz ticams, ka Krievija tos valstij nodotu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš atgādināja, ka Baltkrievija modernizējusi savus Su-24 lidaparātus un saņēmusi no Krievijas “Iskander” ballistiskās raķetes, tomēr tas vēl nenozīmē kodolieroču izvietošanu valstī.

Pēc Slaidiņa teiktā, šādu paziņojumu galvenais mērķis ir iebiedēt Rietumus un radīt spriedzi.

“Šis spiediens darbojas pēc principa – tie, kas nezina, baidās,” viņš norādīja.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Krievijai šobrīd nebūtu reāla ieguvuma no kodolieroču izmantošanas. Ķīna kategoriski iebilst pret šādu scenāriju, un līdzīgu nostāju ieņem arī vairāki citi pasaules līderi.

Slaidiņš vērtēja, ka kodolieroču izmantošanas iespējamība šobrīd ir ļoti zema – mazāka par pieciem procentiem.

Viņš arī norādīja, ka Eiropa vairs nereaģē uz kodoldraudiem tik emocionāli kā 2022. gadā. Pastāvīgā kodolšantāža pakāpeniski zaudējot savu psiholoģisko efektu, bet Rietumu reakcija kļūst pragmatiskāka.

Vienlaikus eksperti uzsver – tas nenozīmē, ka draudus drīkst ignorēt.

Slaidiņš atgādināja, ka arī Francija pirms vairākiem mēnešiem rīkojusi kodolmācības, kuru laikā demonstrēti scenāriji par iespējamu triecienu Maskavai. Pēc viņa domām, tas parāda, ka kodolatbaidīšanas signālus šobrīd aktīvi demonstrē abas puses.

Pēc Slaidiņa vērtējuma, tās ir vienas no lielākajām kodolmācībām, kādas Krievijā notikušas pēdējā laikā.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.