“Eksistēju bez naudas!” Sofija ar augstāko izglītību ir izmisumā, jo viņu neņem darbā pat veikala pārdevēja amatā
0
Kad esam mazi, vēlamies ātrāk izaugt, tomēr neviens nestāsta, cik sarežģīta ir pieaugušo dzīve – kredīti, atbildība, naudas problēmas un, ne retajam vien, darba meklējumi, kas turpinās gadiem ilgi. Stāstu sērijā negodīgas algas nu jau arvien biežāk saņemam stāstus ne tikai par strīdiem un pārkāpumiem darba vietā, bet to, cik vispār grūti pēdējos gados ir Latvijā atrast darbu. Ar sirdi plosošu stāstu dalījusies arī lasītāja Sofija.
Mana situācija ir diezgan dramatiska, jo pēc operācijas un ilgstošākas slimošanas zaudēju darbu, lai gan vēl vajadzēja ārstēties, biju apstākļu dēļ spiesta iet reģistrēties bezdarbniekos. Bezdarbnieka pabalsts ir beidzies jau pagājušā gada maijā, bet pusotra gada laikā darbu atrast nav izdevies.
Ar augstāko izglītību un atbilstoši pieredzei (iepriekš ļoti prestižas darba vietas, dažādas nozares) nav izdevies atrast un arī par pārdevēju neņem un arī citos vienkāršos darbos neņem. Par pārdevēju neņem, lai gan tā bija mana pirmā profesija pēc augstskolas beigšanas līdz virzījos pa karjeras kāpnēm. Arī CV sūtu nepārtraukti, bet reakcijas pilnīgi nekādas. CV iekrīt kā bedrē. Pusotra gada laikā esmu uzaicināta tikai uz 4 darba intervijām.
Esmu tajā vecuma kategorijā, kur izteikta diskriminācija dēļ vecuma 50+,lai gan vizuāli nemaz neatbilstu šādam vecumam, bet līdz darba intervijai pat netiek.
Kā jau minēju jau ilgstoši esmu bez iztikas līdzekļiem, bezdarbnieku pabalsts arī beidzies. Arī iestādes, kur vērsos pēc palīdzības, atsaka jo par cik man ir hipotekārais kredīts un ķīlas devējs nodrošina naudu maksājumam, tad uzskata, ka ienākumi man ir, lai gan lieliski redz, ka šī nauda norakstās kredītmaksājumam.
Dzīvību velku tikai no tās nocenotās pārtikas, ko 1×nedēļā izsniedz palīdzības organizācija.
Parāds par dzīvokli jau uzkrājies ļoti liels, arī citu parādu skaits aug. Vairs nezinu, kur vērsties manā situācijā, un kā vispār izkļūt no šīs dramatiskās situācijas, jo citu cilvēku, kas finansiāli varētu palīdzēt nav.
Tā, diemžēl, ir noticis arī ar mani, ka cilvēks ar augstāko izglītību, lielisku darba pieredzi vairs neesi nekas un nevienam arī neesi vajadzīgs. Kur meklēt palīdzību? Parādu piedzinējiem nekas neinteresē un viņi neko nedzird.
No ilgstošā stresa naktīs gulēt nevar. Viss jau ir pārgājis hroniskā stresā. Neviens netic, ka neņem pat parastā darbiņā un pieprasa ikmēneša maksājumus lielos apmēros, lai dzēstu parādus, bet, kā jau iepriekš minēju, eksistēju vispār bez naudas. Esmu sagrauta pilnībā un no otras puses man ir kauns, kādā situācijā esmu nonākusi, bet tas vairs nav atkarīgs no manis. Izmisums…Kur meklēt palīdzību?
Man ir augstākā izglītība bakalaurs-pārtikas tehnologs, bet profesijā vispār nav strādāts, jo nepareizi izvēlēta profesija. Liela pieredze klientu apkalpošanā dažādās nozarēs(bankas, valsts pārvalde, medicīna-gan klātienē, gan pa telefonu). Strādāts arī tirdzniecībā. Vēlamais darbs birojā saistīts ar datoru, dokumentiem, bet uz doto brīdi var būt arī pagaidu darbs, kamēr atrodu vēlamo. Šobrīd steidzami vajadzīgs darbs, lai būtu jebkādi ienākumi vismaz minimālās algas apmērā. Smagu fizisku darbu, diemžēl, nevaru darīt un ilgstošu darbu uz kājām. Ļoti patīk kaut kas saistībā ar internetveikaliem, bet arī e-komercijas kursus man NVA nepiedāvā, bet tas mans nākotnes sapnis,” Sofija drosmīgi atklāj.
Vai tev ir pieredzes stāsts par darba meklējumiem? Padalies, rakstot uz [email protected].
