Skaitļi ir nežēlīgi: Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības līderi satraucošā rādītājā 23
Dažās no mazākajām Eiropas Savienības valstīm ir visstraujākais iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt piecas lielākās dalībvalstis veido vairāk nekā divas trešdaļas no visa ES iedzīvotāju skaita, vēstī “Euronews”.
Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits pašlaik turpina pieaugt. Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem 2026. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par 706 000 cilvēku salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 452 miljonus iedzīvotāju.
Tas ir jau piektais gads pēc kārtas, kad ES iedzīvotāju skaits pieaug, pēc krituma 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā.
Salīdzinājumā ar 2016. gadu ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 8 miljoniem, bet, raugoties divdesmit gadu griezumā, pieaugums sasniedz 16 miljonus cilvēku. Vēl ilgākā laika periodā šodienas ES dalībvalstu kopējais iedzīvotāju skaits pieaudzis no 354,5 miljoniem 1960. gadā līdz 452 miljoniem 2026. gada sākumā.
Tomēr iedzīvotāju skaita pieauguma temps kļūst lēnāks. Sešdesmitajos gados ES iedzīvotāju skaits vidēji pieauga par 3 miljoniem cilvēku gadā, savukārt 2010. gados – tikai par aptuveni 600 000 cilvēku gadā.
“Eurostat” norāda, ka kopš 2012. gada negatīvo dabisko pieaugumu – situāciju, kad mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu – kompensē pozitīvā neto migrācija.
Atsevišķās ES valstīs iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras – no 83,5 miljoniem Vācijā līdz aptuveni 600 tūkstošiem Maltā.
Piecas lielākās dalībvalstis veido aptuveni divas trešdaļas no visas ES populācijas:
Vācija – 18,5%,
Francija – 15,3%,
Itālija – 13%,
Spānija – 11%,
Polija – 8%.
2026. gada sākumā Vācijā dzīvoja 83,5 miljoni cilvēku, Francijā – 69,1 miljons, Itālijā – 58,9 miljoni, Spānijā – 49,6 miljoni, bet Polijā – 36,3 miljoni.
Vismazāk apdzīvotās ES valstis ir Malta (588 tūkstoši iedzīvotāju), Luksemburga (691 tūkstotis) un Kipra (997 tūkstoši).
Taču tieši šajās nelielajās valstīs pēdējā gada laikā reģistrēts straujākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Maltā tas sasniedza 24 cilvēkus uz tūkstoti iedzīvotāju, Kiprā – 14, bet Luksemburgā – 13. Kopumā iedzīvotāju skaits pieauga 16 ES dalībvalstīs.
Savukārt straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums reģistrēts Latvijā (-8 cilvēki uz tūkstoti iedzīvotāju), Igaunijā (-7) un Ungārijā (-5).
Neraugoties uz pašreizējo iedzīvotāju skaita pieaugumu, “Eurostat” prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam ES iedzīvotāju skaits samazināsies.
Prognozēts, ka līdz gadsimta beigām ES iedzīvotāju skaits saruks par 11,7% jeb aptuveni 53 miljoniem cilvēku, un galvenais iemesls būs zemā dzimstība.
Dažas valstis jau cenšas šo tendenci mainīt. Pēc tam, kad Francijā 2025. gadā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu, Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja īstenot tā dēvēto “demogrāfisko atbruņošanos” (demographic rearmament).
Francijas valdība pēc tam ieviesa papildu vecāku atvaļinājuma iespējas, ļaujot vecākiem savā starpā sadalīt vēl vienu vai divus mēnešus apmaksāta atvaļinājuma papildus jau esošajām tiesībām.
Eksperti brīdina, ka, ja dzimstības samazināšanās netiks apturēta, Eiropā nākotnē būs arvien mazāk strādājošo un vairāk pensionāru, radot nopietnu slogu pensiju un veselības aprūpes sistēmām.
Kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā mainījusies dzimstība?
Pēdējo desmit gadu laikā dzimstība Latvijā ir samazinājusies gandrīz uz pusi. Ja 2015. gadā valstī piedzima 21 979 bērni, tad 2025. gadā – vairs tikai 11 931.
Gads: Dzimušo skaits:
2015 – 21 979
2016 – 21 968
2017 – 20 828
2018 – 19 314
2019 – 18 786
2020 – 17 483
2021 – 17 420
2022 – 15 954
2023 – 14 490
2024 – 12 571
2025 – 11 931
Kopumā no 2015. līdz 2025. gadam dzimušo skaits samazinājies par 10 048 bērniem, kas ir aptuveni 45,7%. Tendence liecina par ilgstošu dzimstības kritumu, ko ietekmē gan reproduktīvā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan zemāka dzimstība uz vienu sievieti, kā arī sabiedrības novecošanās un citi sociālekonomiskie faktori, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.
