“Elektroenerģijas pārvades tīkla ierobežotā jauda nav galvenā problēma, kāpēc investori neizvēlas attīstīt vēja parkus Latvijā, bet gan citās Baltijas valstīs. Uzņēmējus satrauc, ka Latvijai nav atjaunojamās enerģijas ilgtermiņa stratēģijas. Kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – šāda stratēģija ir skaidri definēta valstiskā līmenī,” saka Igaunijas atjaunīgās enerģijas kompānijas “Enefit Green” valdes loceklis Innars Kāsiks.
“Elektroenerģijas pārvades tīkla ierobežotā jauda nav galvenā problēma, kāpēc investori neizvēlas attīstīt vēja parkus Latvijā, bet gan citās Baltijas valstīs. Uzņēmējus satrauc, ka Latvijai nav atjaunojamās enerģijas ilgtermiņa stratēģijas. Kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – šāda stratēģija ir skaidri definēta valstiskā līmenī,” saka Igaunijas atjaunīgās enerģijas kompānijas “Enefit Green” valdes loceklis Innars Kāsiks.
Foto: Karīna Miezāja

Igauņi akcentē Latvijas gausumu – salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir ļoti liels neapgūtās vēja enerģijas apjoms 63

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 2
Krimināls
Jūrmalā pazudusi māte ar mazuli. Policija lūdz palīdzību 1
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Lasīt citas ziņas

Šobrīd vēja enerģijas izmantošanā Latvija ievērojami atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Latvijā kopējā vēja parku elektroenerģijas jauda ir 137,4 megavati (MW), Igaunijā – aptuveni 500 MW, bet Lietuvā – aptuveni 800 MW. Tiesa gan, pērn tika likti pamati diviem vērienīgiem projektiem – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” izveidoja nacionālo uzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, kura plānos ir līdz 2030. gadam valsts mežos uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW.

Tāpat AS “Latvenergo” un globālais līderis atjaunīgo energoresursu jomā “RWE” parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz apvienot spēkus, lai attīstītu parkus, kuri pārvaldītu atkrastes vējus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tādējādi Latvija no vēja enerģijas iegūtu vēl 500 MW jaudas. Ja kaut vienu no šiem projektiem izdosies īstenot, Latvija varēs izpildīt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam sasniegt 800 MW lielu vēja enerģijas jaudu.

Ambiciozākie projekti Baltijā

Innars Kāsiks
Foto: Karīna Miezāja

AS “Eesti Energia” grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums “Enefit Green” ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā. Uzņēmums kaimiņvalstīs ir uzbūvējis 22 vēja parkus – 19 no tiem Igaunijā. Visu vēja parku kopējā jauda ir 398 MW, 165 vēja turbīnas gadā saražo aptuveni vienu teravatstundu (TW/h) elektroenerģijas, nodrošinot vidējo gada patēriņu 330 tūkstošiem mājokļu. Lielākā Igaunijas Lēnes apriņķī esošā vēja parka “Aulepa” jauda ir 48 MW, 16 vēja turbīnas saražo aptuveni 80 gigavatstundu (GW/h) elektroenerģijas, gadā apgādājot aptuveni 26,6 tūkstošus mājsaimniecību.

Šobrīd uzņēmuma pārziņā ir vairāku jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas projektu izveide Baltijas jūras reģionā – sauszemes vēja parki Purtsē un Sopi-Totsi (Igaunija), Šilalē, Akmenē un Kelmē (Lietuva), un Tolpenvārā (Somija), kā arī saules enerģijas parki Purtsē un Zambrovā (Polija). Igaunijas atjaunīgās enerģijas kompānijas “Enefit Green” valdes loceklis Innars Kāsiks stāsta, ka uzņēmumam ir visnotaļ ambiciozi izaugsmes plāni.

“Mūsu mērķis ir līdz 2026. gadam būtiski palielināt ražošanas jaudu, sasniedzot 1900 MW. Pagājušā gada nogalē tika pieņemts lēmums par investīcijām vērienīga vēja parka būvniecībā Igaunijā, kā arī uzsākt vēja parka attīstību Kelmē Lietuvā. Sopi-Totsi vēja parka jauda būs 255 MW, bet Kelmes – 80 MW. Šajos projektos nākamo divu gadu laikā tiks ieguldīti teju 450 miljoni eiro,” informē I. Kāsiks.

Sopi-Totsi vēja parks būs modernākais un jaudīgākais atjaunojamās enerģijas ražošanas apgabals Baltijas valstīs, kas gandrīz divkāršos šobrīd Igaunijā saražotās vēja enerģijas apjomu.

Tas segs 8,5% no visas valsts elektroenerģijas patēriņa un 40% no mājsaimniecību patēriņa. “Kopējās “Enefit Green” investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas projektos līdz 2026. gada beigām sasniegs 1,5 miljardus eiro. Tādējādi būsim lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs Baltijā,” lēš I. Kāsiks. Tā kā “Enefit Green” ir publiska akciju sabiedrība, kuras vērtspapīri tiek kotēti “Nasdaq” fondu biržā, ikviens var tos iegādāties un kļūt par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Reklāma
Reklāma

Nepieciešama ilgtermiņa stratēģija

“Enefit Green” vēlas attīstīt vēja parkus arī Latvijā, kas ir viens no “Enefit” grupas mājas tirgiem. Attīstības stadijā ir vairāki vēja parku projekti dažādos Latvijas reģionos, bet informācija par to izstrādi būs pieejama brīdī, kad tiks panāktas gala vienošanās par sadarbību ar konkrētajām pašvaldībām un zemes īpašniekiem.

Uzņēmumam “Enefit Green” Brocēnos pieder moderna granulu rūpnīca un koģenerācijas stacija, kas darbojas ar biomasu. Tāpat uzņēmums ir vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku “Södra Latvia”, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas projektus.

Tomēr ir viens “bet” – Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla ierobežotā jauda – tie ir vien jauni 2000 MW.

Lai arī šis skaitlis pirmajā mirklī izskatās visai apjomīgs, tomēr attīstītāju aktivitāte jau šobrīd liecina, ka interese attīstīt jaunus saules un vēja parkus pārsniedz tīkla elektroenerģijas uzņemtspēju.

Jautāts, vai tīkla jauda ir galvenā pro­blēma, kāpēc investori neizvēlas attīstīt vēja parkus Latvijā, bet gan citās Baltijas valstīs, I. Kāsiks atzīst, ka tā ir tikai viena no pro­blēmām, bet šobrīd uzņēmējus satrauc kas cits. “Latvijā nav atjaunojamās enerģijas ilgtermiņa stratēģijas, kas paredz vēja un saules ģenerācijas jaudu apjomu un īpatsvaru kopējā elektroenerģijas portfelī. Kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – šāda stratēģija ir skaidri definēta valstiskā līmenī.”

Viņam piekrīt Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. “Vairāk nekā desmit gadus vēja enerģijas nozare Latvijā nav progresējusi. Šajā laikā ir uzstādītas vien pāris jaunas vēja elektrostacijas, jo valsts politika nav bijusi virzīta uz administratīvo un likumdošanas barjeru mazināšanu.

Neņemot vērā nozares aicinājumus un konkrētus priekšlikumus, ministriju kompetences un kapacitāte nav bijusi pietiekama kvalitatīva likumdošanas ietvara izveidei. Tā kā līdzšinējais pārvaldības modelis enerģētiskās krīzes laikā acīmredzami netika galā ar nozares izaicinājumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ir loģisks solis, lai šo nozari beidzot sakārtotu,” secina T. Nāburgs, atzīstot, ka Latvijā ir augsts, vēl neizmantots vēja enerģijas potenciāls.

Interese liela

Šobrīd Latvijā ir tikai trīs vēja parki. Pirmais, kura jauda ir 19,8 MW, tika uzbūvēts Grobiņā 2002. gadā, otrs atrodas Ventspils pusē (20,1 MW), bet trešo un lielāko pērn rudenī Ventspils novada Tārgales pagastā atklāja Igaunijas enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas”.

Tā kopējā jauda ir 58,8 MW un gadā 14 turbīnas spēj saražot 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 tūkstošu mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Vēja turbīnas, kuru augstums sasniedz 152 metrus, nodrošina pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs “Vestas”.

Inovatīvo turbīnu lāpstiņu konstrukcijā izmantota īpaša tehnoloģija (trailing-edge serration), samazinot lāpstiņu kopējo trokšņa līmeni. Papildus tam turbīnas ir aprīkotas ar apledojuma sensoriem un gaismas detektoriem. T. Nāburgs neslēpj, ka interese par vēja parku būvniecību Latvijā šobrīd ir liela gan no vietējo, gan ārvalstu investoru puses. Projektēšanas un tehniskās dokumentācijas saskaņošanas stadijā ir vairāk nekā 20 vēja parku projekti.

“Plānus atkrastes vēja parku būvniecībā Baltijas jūrā kaļ starptautiski pieredzes bagāti attīstītāji “Orsted”, “RWE Renewables” un “Total Energies”. Un tam ir pamats, jo 2019. gada pētījumā, ko pasūtīja Eiropas Komisija, tika secināts, ka Latvijas atkrastes vēja enerģijas potenciāls ir apmēram 15 GW. Tās ir vidēji 70 TWh, ko Latvija varētu saražot un pārdot tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Tādēļ, runājot par vēja enerģijas potenciālu, vienādojumā noteikti jāliek tādi mainīgie kā tīkla attīstība un ūdeņraža tehnoloģijas, kas prasa sistēmisku pieeju un plānošanu ilgtermiņā,” teic “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens. Netrūkst arī vietējo uzņēmēju, kas vēlas startēt šajā atjaunīgās enerģijas tirgus segmentā.

Piemēram, Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitasuzņēmumu SIA “Laflora Energy” un ir iecerējis 90 MW jaudas vēja parka izbūves projektu, kas jau ir saņēmis nepieciešamās atļaujas tā īstenošanas uzsākšanai.

Tiesa gan, iedzīvotāju attieksme pret vēja parku būvniecību viņu dzīvesvietas tuvumā līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā un enerģētiskās krīzes sākumam pārsvarā bija negatīva. Pērn pēc ilgstošiem iedzīvotāju protestiem un tiesvedības procesa Tukuma novada dome beidzot atbalstīja vēja parka “Pienava wind” būvniecību.

“Pienava wind” plānots uzstādīt vismaz 22 vēja turbīnas ar katras jaudu virs 6 MW. Ja tiktu īstenots arī blakus esošā “Dobele wind” vēja parka projekts, tad šie parki kopā ik gadu spētu saražot 700–1000 GWh elektroenerģijas. Ņemot vērā, ka nākotnē pieprasījums pēc elektrības un atjaunojamiem energoresursiem pieaugs, eksperti ir pārliecināti, ka vēja parku Latvijā kļūs arvien vairāk.

Lai arī šo projektu īstenošana prasa laiku, cilvēkiem jāgatavojas, ka tuvākajos piecos gados vēja turbīnas kļūs par ierastu apkārtējās ainavas sastāvdaļu.

Turklāt tehnoloģiju attīstība ļauj tās veiksmīgi uzstādīt ne tikai piejūras novados, bet arī mežos un jūrā.

Lētākas jaudas – zemākas cenas

Vējš tāpat kā saule un ūdens ir nulles izmaksu energoresursi. “Jo vairāk vēja enerģijas jaudas tiks uzbūvētas, jo lielāks būs cenu samazinājums. Pierādījums tam ir pagājušais gads, kurā, neraugoties uz straujo un iepriekš nepieredzēto elektrības cenu kāpumu, elektrība, kas iegādāta no vēja elektrostacijām, spējusi nodrošināt ievērojami zemākas cenas, salīdzinot ar aktuālo tirgus cenu Latvijā.

Vienlaikus tas ir būtisks tirgus signāls un stimuls vēja parku attīstītājiem veikt liela apjoma investīcijas jaunu vēja elektrostaciju būvniecībā arī turpmāk, tādējādi paātrinot Latvijas virzību uz energoneatkarību un turpinot samazināt atkarību no fosilo energoresursu importa,” secina K. Mertens, norādot, ka, ņemot vērā cenas veidošanos reģionā, kur sākotnēji nepieciešamo apjomu nodrošina lētākie resursi, ir būtiski pēc iespējas ātrāk nodrošināt jaunu lētāku ražojošo jaudu izbūvi.

“Vēja enerģijas daļai palielinoties kopējā elektroenerģijas bilancē, cena krītas. To apliecina arī pēdējais “International Energy Agency” ziņojums “World Energy Outlook”, kurā tika salīdzinātas elektroenerģijas tirgus cenas tendences, palielinot gan atjaunīgo energoresursu, gan dabasgāzes daļu,” teic K. Mertens.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.