Igaunija nolēmusi lauzt līgumu ar Krieviju par juridisko palīdzību. Kad Lietuvā sāks izskatīt šī līguma atcelšanu? 24
Igaunijas valdība ceturtdien, 7.decembrī, nolēma lauzt līgumu ar Krieviju par juridisko palīdzību un uzdeva Ārlietu ministrijai sagatavot un nosūtīt parlamentam atbilstošu likumprojektu.
Pēc ārlietu ministra Margusa Tsahknija (Eesti 200) domām, ir jāturpina centieni izolēt Krieviju starptautiskajā arēnā un uzturēt divpusējās attiecības ar Krieviju tikai absolūti nepieciešamajā minimālajā līmenī, kamēr turpinās pilna mēroga Krievijas agresija pret Ukrainu.
“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk lauzt līgumu, jo Igaunijas skaidra pozīcija ir tāda, ka mēs nesadarbojamies ar agresoru,” viņš sacīja. Līgums automātiski tiktu atjaunots 2025. gadā.
Beidzoties līguma termiņam, juridiskā sadarbība ar Krieviju tiks veikta tāpat kā ar citām trešajām valstīm.
“Būtiskākās neērtības, ar kurām saskarsies Krievijas Federācijas pilsoņi Igaunijā un Igaunijas pilsoņi Krievijas Federācijā, ir tas, ka visiem oficiālajiem dokumentiem, piemēram, ģimenes stāvokļa apliecībām, dzimšanas apliecībām, miršanas apliecībām u.c., būs nepieciešams papildu apstiprinājums. apostille. Šobrīd šādas prasības nav. Informācija par to ir Notāru palātas mājaslapā. Pēc mūsu pieredzes, dokumenta apostilēšana Igaunijā nav grūta, bet, kas attiecas uz dokumenta apostilēšanu Krievijas Federācijā, mums ir grūti komentēt,» uz iespējamo problēmu loku pēc līguma laušanas deva mājienus “Kalashnikov Õigusbüroo” jurists Iļja Ņikiforovs.
“Tas var attiekties uz strīdiem saistībā ar paternitātes noteikšanu, alimentiem, mantojuma jautājumiem, tiesas nolēmumu izpildāmību un Igaunijā un Krievijā izdoto dokumentu savstarpēju atzīšanu. Piemēram, attiecībā uz dokumentu atzīšanu tagad vienā valstī izdots dokuments automātiski ir derīgs arī citā valstī. Dažreiz var būt nepieciešams tikai notariāli apstiprināts tulkojums. Kad un ja šis līgums beigs būt spēkā, dokumenti būs jāapostilē. Tas radīs papildu izmaksas un papildu laika tērēšanu no vienkārša cilvēka viedokļa,” nepārprotamus piemērus neizbēgamo izmaiņu sarakstu papildina jurists, “Progressor Õigusbüroo” vadītājs Danils Lipatovs.
Saskaņā ar “Progressor” juristu praksi cilvēki visbiežāk vēršas pie šī līguma saistībā ar Krievijas tiesu nolēmumu atzīšanu attiecībā uz parādniekiem, kas atrodas Igaunijā, un nosakot piemērojamo likumu un jurisdikciju ģimenes lietās, pusēm dzīvojot dažādās valstīs.
Arī Latvijā jau sākušās diskusijas par līdzīga līguma denonsēšanu. Līdz ar to likumsakarīgi rodas jautājums, kad Lietuvā sāks izskatīt šī līguma, kas noslēgts 1993.gadā, atcelšanu, retoriski vaicā Viļus Bernatonis, kurš tālāk pauž savu nostāju šajā jautājumā.
Jāatceras, ka Krievija 1993. gadā bija pavisam citādāka, un Lietuvai bija cits noskaņojums pret Krieviju. 1993.gadā Krievija izveda karaspēku no Lietuvas, un toreizējā prezidenta Borisa Jeļcina valdība tika saistīta ar cerībām, ka Krievija kļūs par pasaules demokrātisko valstu saimes locekli. Un tagad ir tāda situācija, ka līgums paliek no 1993.gada, un dzīve, attiecības ar Krieviju un vispārējā izpratne ir radikāli mainījusies.
Jautājums par šī līguma atcelšanu vai apturēšanu ir aktuāls, jo tas aptver ļoti plašas jomas. Pirmkārt, tajā vispārīgi aplūkotas tiesiskās attiecības, tiesību principi un cilvēku tiesības uz tiesisko aizstāvību. Līdz ar to šis līgums starp Lietuvu un Krieviju ir reāla vienošanās, ka tiks sniegta savstarpēja juridiska palīdzība pilnā apmērā, kas ietver gandrīz visas juridiskās sadarbības jomas, tostarp sadarbību krimināllietās.
Būtībā tā ir vienošanās starp divām pusēm, kuras uzticas viena otras tiesību sistēmai.
Rodas loģisks jautājums – kā mēs varam uzticēties pašreizējai Krievijai, valstij, kas ignorē līgumā deklarētās vērtības un starptautiskās tiesības kopumā?
Tāpēc fakts, ka Lietuvā joprojām ir spēkā esošs tiesiskās palīdzības līgums ar Krieviju, rada nopietnu ētisku jautājumu. Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lāns minējis, ka ir neētiski noslēgt šādu līgumu, jo mums ir līgumi par juridisko palīdzību ar valstīm, kurās tiek ieslodzīti opozīcijas pārstāvji vai ārvalstu žurnālisti. Līgums nosaka, ka mēs atzīstam Krievijas tiesu un to iestāžu kompetenci, kuras būtībā ir agresora un diktatora instrumenti. Tā ir milzīga ētiska problēma, jo nav veikti nekādi pasākumi, lai atceltu šo līgumu, lai gan Krievija jau gandrīz 2 gadus bez izšķirības uzbrūk un iznīcina Ukrainu.
Vai tiešām ir pamatoti, ka Lietuva šodien likumīgi apņēmusies atzīt opozīcijas pārstāvju un žurnālistu ieslodzījumu, ukraiņu bērnu nelikumīgu piespiedu pārvietošanu un citas apkaunojošas darbības, ko ikdienā veic Krievijas tiesas un valsts iestādes?
Lai gan Lietuva savā ārpolitikā vienmēr uzvedas drosmīgi, šķiet, ka tiesiskās palīdzības līgums ar Krieviju ir palicis aiz borta. No otras puses, šodien ir īstais brīdis par to runāt un izvērtēt, vai vispār var un ir iespēja noslēgt šādu līgumu. Īpaši tad, kad Igaunija jau sākusi to atcelt un Latvija sākusi aktīvas diskusijas.
Apspriežot iespējamās turpmākās darbības, Vīnes konvencija par starptautiskajiem līgumiem paredz pasākumus un juridisku veidu līguma denonsēšanai. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Lietuvas Seims nolems, ka šādam līgumam vairs nevajadzētu pastāvēt, tas ir jāatceļ. Pastāv arī iespēja apturēt līgumu par pārkāpumu. Jo īpaši tāpēc, ka ir acīmredzams, ka Krievija piemēro šo līgumu tikai tad, kad tas ir tai izdevīgi.
