“Igaunija šobrīd ir nopietnās ekonomiskās problēmās, Latvijas taktika izrādījās pareiza!” atklāj finanšu ministrs 211

“Nodokļu slogu vienmēr mēra proporcijā pret IKP. Ekonomikā vienmēr ir punkts, cik daudz tu vari izņemt ārā resursus no tirgus – tas ir instruments, kas vai nu sabremzē ekonomiku, vai ļauj tai attīstīties,” TV24 raidījumā “Ziņu top” stāsta Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
Krimināls
Netālu no lidostas “Rīga” nokritusi neliela lidmašīna, pasažieris nogādāts slimnīcā 117
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
Lasīt citas ziņas

Latvijas taktika neaiztikt nodokļus izrādījās pareiza. Igaunija rīkojās citādāk un redzam, ka tagad ir diezgan nopietnās ekonomiskās problēmās.

“Mūsu taktika ļāva mums izslīdēt cauri negatīvajai zonai un mēs atgriezāmies diezgan ātri pie izaugsmes, kas ir atšķirīgs stāsts no Igaunijas,” viņš norāda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot tālāk par nodokļu politikas pamatnostādnēm, nemainoties nodarbinātības politikai, mēs ļoti strauji novecojam, esam zem kritiskā punkta nodarbinātībā. “Vajadzētu būt tā, ka puse iedzīvotāju strādā un uztur otru pusi, mums, diemžēl, tur, kur vajadzētu būt vismaz 900 000 strādājošo, mums ir vien 880 000. Prognozēs šis skaitlis tikai samazināsies. No šiem 880 000 22 000 ir trešo valstu pilsoņi un 8 000 Ukrainas iedzīvotāji. Tā kā strādājošo iztrūkums ir liels!” ministrs norāda.

Jau ziņojām, ka pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

”Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,” pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ”Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,” teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Eiropa atpaliek, Eiropas Savienība ir atvērta ekonomika, un investīcijas aug lēnāk nekā konkurentiem, sacīja Ašeradens, uzsverot, ka esam ievainoti no ārējiem satricinājumiem.

Pēc finanšu ministra vārdiem, Eiropas Savienības valstu ekonomika un sabiedrība saskaras ar demogrāfiskām pārmaiņām, strauju sabiedrības novecošanos, tehnoloģiskajām pārmaiņām, globalizācijas izmaiņām un vides problēmām.

Reklāma
Reklāma

”Paredzams, ka bez politikas izmaiņām tas, no vienas puses, negatīvi ietekmēs mūsu nodokļu ieņēmumu ilgtspēju un, no otras puses, prasīs palielināt valdības izdevumus, jo īpaši, lai nodrošinātu proporcionāli lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. Tāpēc ir būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot mūsu nodokļu struktūru, lai tā būtu droša nākotnei, vienlaikus nodrošinot pietiekamus nodokļu ieņēmumus fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai un nodrošinot efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu,” sacīja Ašeradens.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.