Igauņu-latviešu kopuzņēmums izstrādājis mazu, bet efektīvu ieroci “Shahed” dronu iznīcināšanai 0
Tallinā bāzētie izstrādātāji prezentējuši “Frankenburg Mark 1” – pirmo jaunās paaudzes masveida mini raķeti, kas varētu mainīt pretgaisa aizsardzības paradigmu. Pasaule, kurā Krievijas droni uzbrūk ik dienu, varētu iegūt spēcīgu sabiedroto — lētu un viedu pārtvērēju no Igaunijas, vēsta Sargs.lv, atsaucoties uz publikāciju laikrakstā “The Telegraph”.
Maza, bet efektīva
“Frankenburg Technologies” prezentējusi “Mark 1” – miniatūru zeme-gaiss klases raķeti, kas izstrādāta tieši Irānas ražojuma “Shahed” dronu pārtveršanai, kurus Krievija regulāri izmanto pret Ukrainu un NATO pierobežas valstīm.
“Mēs neatvainojamies par ieroču ražošanu,” uzsver uzņēmuma izpilddirektors Kusti Salms. “Un mēs nebaidāmies teikt, ka šie ieroči paredzēti Krievijas dronu iznīcināšanai. Šī būs viena no visnepieciešamākajām tehnoloģijām Rietumiem nākamo 5–10 gadu laikā.”
“Mark 1” ir tikai 65 cm gara, lido ar ātrumu virs 1200 km/h un spēj sasniegt mērķus 2 km attālumā. Cena – ap 50 tūkstošiem ASV dolāru, kas ir aptuveni 80 reizes mazāk nekā viena “Patriot” raķete (4 miljoni dolāru). Salīdzinājumam – viens “Shahed” drons maksā ap 20 tūkstošiem dolāru, un to nav izdevīgi notriekt ar dārgām sistēmām.
Masveida risinājums pret dronu “spietiem”
Tādēļ NATO aktīvi meklē lētus, ātri ražojamus risinājumus dronu uzbrukumu neitralizēšanai. “Mark 1” varētu kļūt par šādas jaunās koncepcijas pamatu.
Raķete aprīkota ar mākslīgo intelektu, kas autonomi identificē un seko mērķim. Pēc palaišanas tai vairs nav nepieciešams savienojums ar bāzes staciju, padarot to imūnu pret radioelektroniskajiem traucējumiem, ko Krievija bieži izmanto.
“To var palaist un aizmirst – tā pati atrod dronu un to iznīcina,” skaidro Salms.
Atbilde uz Putina karu
“Mark 1” izstrāde sākās kā atbilde uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kur droni uzbrūk kritiskai infrastruktūrai, bet to pārtveršana ar dārgām raķetēm rada nesamērīgus izdevumus.
Piemēram, šā gada septembrī NATO izmantoja F-16 iznīcinātājus, lai notriektu 20 Krievijas dronus, iztērējot raķetēs vairāk nekā 650 tūkstošus dolāru, tomēr puse mērķu palika nesasniegti.
“Šāda pieeja nav ilgtspējīga. Šis ir jauna veida karš, un tam vajag jauna veida ieročus,” uzsver Salms.
NATO inženieru elite projektā
“Frankenburg Technologies” komandā darbojas vadošie inženieri no NATO valstīm:
- Andreass Bapperts, IRIS-T sistēmas autors, kuru izmanto Ukrainas pretgaisa aizsardzība;
- bijušais MBDA UK inženieris, kurš strādāja pie “Spear III” raķetes izveides;
- kā arī “latviešu ģēniju” grupa, kas specializējas aerodinamikā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem – ievietot sprāgstvielu, degvielu un sensorus tikai 65 cm garā korpusā, taču mērķis ir skaidrs: masveida ražošana. Jau šobrīd divas NATO valstīs esošas rūpnīcas spēj saražot simtiem “Mark 1” vienību dienā.
“Mark 1” nav ideāla – tai ir ierobežots darbības rādiuss un iespējamas problēmas ekstremālos laikapstākļos. Taču Salms uzskata, ka tieši šādas vienkāršas, efektīvas sistēmas ir nākotne.
“Mēs neradām “dizaina līmeņa raķeti”,” viņš uzsver. “Mēs radām vienkāršu, pieejamu un efektīvu ieroci, ar kuru aizsargāt Eiropu.”
