Vai tavs trauksmes “briesmonis” posta tavu dzīvi? 3 soļi, kā to pārvarēt 0
Vai bieži nonāc negatīvu domu virpulī un izjūti trauksmi? Varbūt tu uztraucies, ka sabojāsi darbā sapulci, kas izjauks visu karjeru, vai pārdomā joku, ko pastāstīji bārā, vēl ilgi pēc pusnakts. Trauksmes simptomi var izpausties dažādi – sākot no satraucošām domām un sirdsdarbības paātrinājumam līdz pat panikas lēkmei, vēsta portāls “The Sun”.
Trauksme ir pieredze, ko izjūtam mēs visi, taču, ja tā sāk ietekmēt ikdienas dzīvi, tā kļūst par problēmu. Lai gan simptomi var svārstīties no viegliem līdz smagiem, mēs bieži vien sev (vai citi mums) sakām: “Beidz muļķoties!”, kad jūtamies satraukti.
Doktors Mārtins Brunets ir grāmatas Your Worry Makes Sense (“Tavas raizes ir loģiskas”) autors, kurā skaidrots, kāpēc trauksmei ir savs pamats un kā to var pārvaldīt.
“Ja tu saproti, kas ir trauksme, tu vari atgūt kontroli un spert mazus soļus, līdz tā vairs nevada tavu dzīvi – tu vadi to.”
Kas ir trauksme?
Trauksme ir normāla ķermeņa reakcija, kas no evolūcijas viedokļa palīdz pasargāt no briesmām – tā ir daļa no “cīnies, bēdz vai sastingi” reakcijas.
Dr. Brunets salīdzina trauksmi ar bojātu dūmu detektoru, kas iedarbojas katru reizi, kad lieto tosteri. Trauksmi var izraisīt iepriekšējā pieredze vai audzināšana, un tā var izpausties dažādos traucējumu veidos, piemēram, sociālā trauksme, agorafobija, OCD (obsesīvi kompulsīvi traucējumi).
Kad jāmeklē ārsta palīdzība?
Ja trauksme ir bieža un ietekmē tavu dzīvi, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas var ieteikt ārstēšanu vai nosūtīt uz terapiju. Bet līdz tam ir lietas, ko vari darīt pats.
Kādas metodes pielietot, kuras palīdz trauksmes gadījumā?
Paplašini komforta zonu
Dr. Brunets iesaka uz trauksmes pārvarēšanu skatīties kā uz fiziskas traumas rehabilitāciju – lēni un saudzīgi.
Uzzīmē trīs riņķus, vienu iekš otra:
Iekšējais riņķis – Komforta zona: aktivitātes, ko dari brīvi, pat ja trauksme pastāv.
Ārējais riņķis – Aizliegumu zona: lietas, ko trauksme liedz darīt, un ko tu nemaz nevēlies darīt (piemēram, sabiedriskais transports).
Vidējais riņķis – Izaugsmes zona: lietas, ko tu gribētu darīt, bet trauksme traucē (piemēram, apmeklēt drauga ballīti).
Izvēlies vienu lietu no Izaugsmes zonas un sāc to darīt pa mazam solim, pierodot pie trauksmes sajūtas un mācoties to pieņemt.
Pārskati savu valodu
Valoda atspoguļo domāšanu – pārveidojot to, tu kļūsi stiprāks.
Cilvēki, kas “pakļaujas” trauksmei, sev bieži saka “es nevaru” vai “man jā”.
Dr. Brunets iesaka pārformulēt trauksmi kā šaubīšanās traucējumu.
“Trauksme bieži vien ir grūtības sadzīvot ar nenoteiktību vai šaubām.”
Saki sev: “Man ir grūti pieņemt nenoteiktību, bet es ar to varu strādāt.”
Kā pārtraukt domu virpuli?
1. Saprotiet, kas notiek.
Kad sākas trauksme, tavs ķermenis ieslēdz aizsardzības režīmu.
2. Fokusējies uz faktiem, nevis iztēli.
Kad sāc panikot, saki sev:
“Mana sirds sitas straujāk, jo mans veselīgais ķermenis reaģē uz adrenalīnu – es esmu satraukts par konkrēto situāciju.”
“Ieelpo dziļāk, ļauj adrenalīnam mazināties – tā tu apturēsi spirāli.”
