Jāņkalne: Stambulas konvencijas apstiprināšana nemainīs neko. Ja policists neredzēs vardarbību, tad – neredzēs 58
Kāds konkrēts, traģisks gadījums ar vardarbību ģimenē, vienalga, kas cieš – sievietes, vīrieši, bērni, – es domāju, ka konkrēti Stambulas konvencijas apstiprināšana kā tāda nemainīs neko. Būsim godīgi, tie – vardarbība un konvencija – ir divi nesalīdzināmi lielumi. Šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza žurnāliste Daina Jāņkalne.
Tas, ko Stambulas konvencijas ratificēšana varētu dot, tas Latvijas kā valsts nostāju apliecināt. Savukārt, ja mēs skatāmies uz pilsonisko sabiedrību, tad tā dzelzs tik ilgi ir jau kalta, ka tā ir galīgi jau sašķobīta, uzskata žurnāliste.
Viņa atzīst, ka principā, domājot par Stambulas konvenciju, neviens vairs nedomā par vardarbības novēršanu, visi domā par kaut kādām vārdos īsti nenosauktām un reizēm sauktām ģimeniskām vērtībām,
kuras it kā šī konvencija apdraud. Ir tik ilgi maisīts, tāda negodīga putra, negaršīga, neglīta, ka, ja šobrīd traģēdija ir tas iemesls, kāpēc mēs varam ratificēt Stambulas konvenciju, tad brīnišķīgi.
Ja tu man prasi: vai policists, pārstrādājies, pārguris vai vienkārši nejēga, atkal kārtējo reizi neredzēs, ka viņam ir jāiestājas par kāda cilvēka dzīvību un veselību, kurš sūdzas, nevis ka tas ir kaut kāds māņu gājiens, lai nostādītu savu dzīvesbiedru sliktākā situācijā,
ja policists atkal to neredzēs – Stambulas konvencija nepalīdzēs viņam šo situāciju ieraudzīt.
Dažādu iemeslu dēļ mēs ārkārtīgi nevērīgi izturamies pret katra indivīda, katra cilvēka ciešanām, sūdzībām, zaudējumiem. Cik daudz cilvēku nav apzagti trolejbusā, uz ielas, naktī, dzīvoklī, cik daudz no tām mantām ļaudis ir atguvuši? Nožēlojami maz!
“Par viena cilvēka zaudējumu mēs neiestājamies. Bet, kad tiek apdraudēta viņa dzīvība un veselība, dīvaini, bet notiek tieši tas pats! Mēs nepievēršam tam uzmanību!
Tas nešķiet pietiekami svarīgi. Viena raudoša sieviete, kurai ir bail vienai staigāt.. Nu, staigā! Kamēr tevi nogalina,” skarba ir žurnāliste.
