“Nu, šitais gan forši izskatās!” Jaunie auto tomēr ir interesanti 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par spīti grūtiem laikiem, gadskārtējais jauno auto konkurss tomēr startē. Un tā vien šķiet, ka būs interesanti. Negribu noliegt – mazliet skeptisks biju kļuvis. Apmēram tā – ko tur meklēt labāko, ja visi kļuvuši labi.
Ko piekasīties un aprakstīt trūkumiņu desmitus, ja faktiski tāds ir tikai viens – jaunu auto cenu kāpums. Jeb Latvijas iedzīvotāju vairuma ienākumu atpalicība no tā. Un arī no degvielas cenu nu jau pārlieku rijīgajām prasībām. Kādi tur auto, sieva pesimisma brīdī saka – pārdosim to pašu savējo un dzīvosim mājās, meita vairs lāgā nevarot manu mazdēlu uz futbola treniņiem vest – bāka prasa piečuku par katru reizi. Un tādas ir trīs reizes nedēļā…
Bet… Piebraucu pie mājas ar vienu no pirmajiem astoņiem jau pieteiktajiem konkursa pretendentiem “Renault Megane E-tech”, un manas dāmas gluži vai staro. Nu, šitais gan forši izskatās! Tādu es gribētu! Iedodu līkumiņu izmest znotam, kurš nemaz tik bieži nesmaida un visai svaigus un labus auto savā dzīvē jau kādus desmit pamēģinājis. Atbrauc un saka – jā, labais! Cik maksā? Un atbilde – tā ap četrdesmit – optimistisku smaidu nedzēš. Jo viņš ir spēka gados un, kā saka, kredītspējīgs. Un tad te ir ko parēķināt.
No kura plaukta ņemt?
Nemaksā jau visi elektromobiļi tikai 40 tūkstošus. Ir (arī konkursa pretendentu vidū) divas un vairāk reižu dārgāki. Tas veiksmīgu veču un treknas pārticības plaukts (kurā mīl ieskatīties arī jauni sapņotāji). Izšķērdīgi izmēri. Dinamika, kuru Latvijā nav kur likt. Nereti pārāk pretenciozi (manuprāt) dizaina elementi. Turp neaicinu…
Ir arī divreiz lētāki. “Dacia Spring”, piemēram. Bet tie par pusmetru īsāki. Ar vienu uzlādi nobraucamais attālums divreiz mazāks. Dizains? Galēja pieticība. Tie “jo, jo!” jaunieši, kurus pieminēju “premium” sakarā, saka – lauksaimniecības tehnika…
“Megane” ir no vidējā plaukta. Manuprāt, visreālākā, tādēļ rūpīgi pētāma. Konkurence tajā barga (skat. pievienoto tabulu). Izmēri līdzīgi, pietiekami. Dinamika arī. Visi līdz 100 km/h ieskrienas ātrāk par 10 sekundēm un pilsētas ielu kariņos spētu uzveikt visniknākos vecos “bembjus”. Vienas uzlādes nobraukuma spējas – ap 400 km. Pilsētā pat vairāk. Tīri ņemama.
Ja vien spēj investēt
Aprēķins šāds. No tiem 40 tūkstošiem piecus (gandrīz), ekoloģiju aizstāvot, segs valsts. Līzinga maksājums, kurš šī paša modeļa iekšdedzes automobilim būtu ap 200 eiro mēnesī, šim būs mazliet virs 300. Bet tos krietni mazinās degvielas tēriņi. Es ar šo testa auto nobraucu 800 kilometrus. Un tas prasīja nevis 40 litrus benzīna (85 eiro), kā būtu, ar ļoti taupīgu benzīna mašīnīti braucot ļoti rātnos režīmos, bet 120 kWh elektrības. Kas pat ar visiem krīzes sadārdzinājumiem maksā apmēram reizes četras mazāk. Ja mēnesī braukšu 2000 km, ietaupījums būs ap 150 eiro. Jeb puse no līzinga maksājuma, kurš tā kļūs mazāks par lētākā iekšdedzes auto prasīto. Ir ko padomāt?
Skaistākais auto vēl nav uzbūvēts
Kā zināms, mūsu konkursā ir kāds desmits tā saukto papildnomināciju. Vissubjektīvākā no tām – skaistākais. Balsojuma punkti pašķīst uz visām pusēm, jo, kā saka, vienam patīk māte, otram meita, trešam kleita. Bet, cik atceros, ne reizi šajā referendumā nav uzvarējuši tirgū populārākie krosoveri. Nav šādu titulu ieguvuši arī “mazie” vai “kompaktie” auto. Vīru acij (žūrijā gandrīz veči vien) vajag slaidumu, vajag plūdlīnijas…
Tad lūk – parādījies jauns dizaina koncepts. Krosoveru kupejas. Mēģinājums džipus (un pseidodžipus) padarīt šai gaumei pievilcīgākus. Pirmais šī veidola pārstāvis, kuru man laimējās pamēģināt, bija “Citroen C5X”. “X” burtiņš vārdā piemiņai no krosoveru ēras. Veidols – slaidums vispārākajā pakāpē. Saglabājot, protams, visurgājēju spēka vaibstus. “C5X” pagaidām konkursam nav pieteikts. Nav tam arī elektriskas versijas. Mēģināts iet citu ekoloģijas ceļu – gandrīz piecus metrus garš auto tiek piedāvāts pat ar trīscilindru benzīna motoru. Bet par to būs atsevišķs stāsts.
Šoreiz par “krosoverkupejām” un elektrisko “Renault Megane”. Tikai 4,2 metrus gara. Bet izskatās lieliski. Patīk gan večiem, gan dāmām. Laikam jau izcila dizaineru veiksme. Superkompromiss, kā saka. Un neapšaubāms pretendents uz uzvaru dīvainajā nominācijā, skaistuma sacīkstē, kurā autobūvētāju meklējumi pavisam noteikti turpināsies. Jo arguments “man patīk” auto izvēlē ir un paliek viens no spēcīgākajiem.
Dažreiz EV uzvar bez ierunām
Elektrisks auto. Un skeptiķu balsis – smags, dārgs, cik ilgi tie akumulatori kalpos, kā pabarošu šo, ja dzīvoju dzīvoklī… Un tā tālāk. Bet padomājam citādi. Smags – tas ir labi. Tas ir gaitas komforts, no kura pēdējos ekogados nācies atteikties iekšdedzes auto konstruktoriem, jo šis piedziņas veids tērē enerģiju masas izkustināšanai un pilsētas drūzmas palēninājumos met to miskastē. Piedevām deldējot bremžu sistēmu. “Megane E-tech” var atļauties būt smaga, jo elektromotors griež ar visu spēku jau no pirmajiem apgriezieniem, jo tas māk lieko paātrinājumu rekuperēt – atgriezt baterijā. Akumulatora svars padara kompakta auto gaitu līdzvērtīgu smagajiem un vēl dārgākajiem iekšdedzes limuzīniem.
“Megane” ripo lieliski. Pat ar, piedodiet, stulbajiem 20 collu zemprofila riteņiem, kuri ir nepārprotama nodeva modei. Tiesa – tie ir, kā saka, opcija. Šo auto varat pasūtīt ar gluži normāliem un Latvijas ceļiem piemērotiem 195/60 R18. Kas nemaz neizskatīsies sliktāk…
Par rekuperāciju. Tās devums pilsētas satiksmē ir gluži vai fantastisks. Pēcpusdienas drūzmā šķērsoju Rīgu ar patēriņu nevis 15 kWh/100 km (tāds tas bija uz Vidzemes šosejas), bet divreiz mazāku. “Megane” piedāvā ātru šīs sistēmas režīmu maiņu – ar sviriņām pie stūres (līdzīgas dažu auto automātisko kārbu pārnesumu slēdžiem) tos mainīt no gandrīz nejūtama līdz tik strauji palēninošam, ka par bremžu pedāli vari aizmirst.
Sīkumi, sīkumiņi…
Nu kaut vai tāds. Uzgrauzu pa ceļam vafelīti. Pusīti ieliku silītē starp sēdekļiem. Vēlāk skatos – drupačas sabirušas. Nesmuki. Meklēju mitro salveti, neatradu. Tad redzu – silītes malās tādas mazas gumijas austiņas. Pavilku – izcēlu vanniņu ar visām drazām. Super!
Vēl man patīk, ka turpinās dažādu palīgierīču slēdžu ērtākā izvietojuma meklējumi. Elektriskajā “Megane” šajā jomā gandrīz vai revolūcija – visu pie stūres! Pirmkārt jau braukšanas virziena slēdzis. Gluži kā vecajā moskvičā – pa labi no rata. Uz leju – “drive” (tas ir – uz priekšu), uz augšu – reverss. Apstājies – spied pogu tā paša slēdža galā. “Parking”. Pēc dienas biju apradis – super! Turpat ir audioiekārtas un telefona vadība, displeja versiju (kādas desmit vismaz) maiņa. Nudien ērti!
Vienu displeja iezīmi nevaru nepieminēt. Tas ir distances detektors (skat. attēlā). Krāsa zaļa – neesi ielīdis pakaļā, sarkana – sargies! Atstarpes sekundes piedevām (nevajadzētu tām būt mazāk kā divām).
Tātad autobūves attīstība turpinās. Un ražotāju meklējumi ir interesanti, daži kaitinoši, ir arī vilinoši. Konkurss gaida jaunus pieteikumus. Par testa braucienu iespaidiem turpināsim jūs informēt.
Uzziņa
Līdz šim pieteiktie “Latvijas gada auto” pretendenti
Škoda Fabia
Škoda Karoq
Audi RS 3 Limousine
Audi Q4 Sportback e-tron
Volkswagen ID. 5
Volkswagen Taigo
Peugeot 308
Honda HR-V
Renault Megane
E-Tech electric
