Jūra cenšas atņemt Dānijas zemes 7
Daina Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dāņi ir izpētījuši, ka palielinātā erozija, ko izraisa vētras, ūdens līmeņa celšanās un klimata pārmaiņas, valsts rietumu krastā līdz 2050. gadam var izraisīt tā atkāpšanos 5–7 metru platumā. Tiek izstrādātas stratēģijas, lai risku mazinātu. Izveidota arī īpaša piekrastes direkcija, kas izpētījusi un erozijas kartē atzīmējusi dominējošos nogulumu pārvietošanās virzienus, lai redzētu, kur jūra aizskalo smiltis, mālu un granti.
Dānijas piekrastes valdzinošo un straujo raksturu atklāj pludmales ar baltajām smiltīm, bagātīgas jūras veltes, lieliski aprīkotas jahtu piestātnes un, protams, arī postošas vētras. Valsti rietumos apskalo Ziemeļjūra, bet austrumu krastus – Baltijas jūra. Dānijai ir tikai viena, 68 kilometrus gara, sauszemes robeža ar Vāciju, bet piekrastes kopējais garums ir aptuveni 8754 kilometri, no kuriem 4616 kilometri ir dabas zona. Gandrīz jebkura vieta Dānijā atrodas tuvu krastam, un nevienam iedzīvotājam līdz jūrai nav lielāks attālums par 52 kilometriem.
Izveidots īpašs vētru saraksts
Lielākajai daļai dāņu ir īpašas attiecības ar Ziemeļjūru, kas pastāvīgi parāda savu spēcīgo raksturu. Tā lepojas ar varenajiem viļņiem un tīro, sāļo, dzidro ūdeni. Ziemeļjūrā vēlas iebrist ikviens, arī neskaitāmie tūristi. Golfa straumes dēļ ūdens pat lietainajā un vējainajā Dānijā tur mēdz būt siltāks par gaisu.
Stāsts par Ziemeļjūru vēsturiski ir mežonīguma, iznīcināšanas un kuģu avāriju epopeja. Pēc vētras, staigājot pludmalē, kad vējš smilgas ir nospodrinājis līdz zelta spīdumam un ūdens pie krasta ir sakults baltās putās, uz stāvkrastiem karājas mājas, kas kuru katru brīdi draud nokrist pludmalē, sadrūpot koka, ķieģeļu, stikla un mēbeļu gabalos. Vētra ir nograuzusi pusi no ēku zemes pamatnes. Šādi skati Dānijā vērojami nereti.
Dānijas Meteoroloģijas institūts ir izveidojis vētru sarakstu kopš 1891. gada, kur klasificē vētras pēc to stipruma un izplatības. Tas katru gadu tiek papildināts ar jauniem ierakstiem. 2022. gadā sarakstā iekļautas trīs vētras – viena janvārī un divas februārī.
Dāņi ikdienā rēķinās ar laikapstākļiem, kas mēdz būt ļoti vardarbīgi
Tādēļ viņi pielāgo piekrastes zonu dabas izaicinājumiem. Krastu stiprināšanu veic piejūras pašvaldības, un atsevišķās vietās tā jau ir notikusi. Iedzīvotājiem iejaukšanās Dānijas dabā nav vienaldzīga – postījumi, ko rada vētrainā jūra, ir lieli un sāpīgi, bet krastu stiprināšana savukārt izjauc ainavas vienreizīgumu. Turklāt krasta aizsardzības pasākumi eroziju tikai palēnina, bet ne pilnībā apstādina.
Baltijas jūras krasts – mierīgāks
Ziemeļjūra ar Baltijas jūru satiekas Skāgenas ragā – Dānijas ziemeļu tālākajā punktā. Smiltis tur veido šauru un garu strēli, kas ietiecas ūdenī. Ar vienu kāju var stāvēt Baltijas jūrā, ar otru kāju – Ziemeļjūrā. Šajā vietā ļoti skaidri var redzēt, kā viļņi no abām jūrām krustojas un sasitoties pat mierīgā laikā met šļakatas. Peldēties tur ir stingri aizliegts.
Šo vietu Skāgenas ragā sauc “Grenen”, un katru gadu tā pulcē miljons apmeklētāju. Gaisma, ko atstaro abas jūras, ir tik īpaša, ka tur tiek uzņemti daudzi mūzikas un reklāmas videoklipi. Dāņiem ir teiciens “Skāgenas gaisma”: visi valstī zina, kas tā ir. Īpaši zilo un dziļo debesu toni virs jūras savās gleznās attēlojuši ievērojamākie dāņu mākslinieki.
Austeres lasa spaiņiem
Bēguma laikā Dānijas piekrastē spaiņiem un groziem var lasīt austeres un zilās mīdijas – tāpat kā Latvijas mežos sēnes labākajās baraviku vietās. Pēc lietainas un vējainas pastaigas pa mitrajām jūras gultnes smiltīm dāņi, kam garšo austeres, pulcējas draugu un ģimenes lokā uz vakariņām.
Varbūt tāpēc, ka tās ir tik pieejamas, salīdzinoši maz ir vietējo iedzīvotāju, kuri aizraujas ar austeru un gliemeņu lasīšanu. Viņi labprātāk mielojas ar zivīm, krabjiem un vēžiem un zina stāstīt, ka jūras veltēm ir pilnīgi atšķirīgas garšas, vai tās zvejotas Ziemeļu vai Baltijas jūrā.
UZZIŅA
Lielākā vētra Dānijā
* Lielākā reģistrētā vētra Dānijas vēsturē bija 1999. gadā, kad tās ātrums sasniedza 50 metrus sekundē. Viesuļvētra dažu stundu laikā iznīcināja vērtības aptuveni 13 miljardu dāņu kronu vērtībā, ievainoja 800 cilvēkus, un seši cilvēki zaudēja dzīvību. Vētra trakoja visos valsts dienvidos. Kopenhāgenas lidostā brāzmas sasniedza 43 metrus sekundē.
Piekrastes vaļasprieki
* Dānijā ir aptuveni 400 jahtu piestātnes un vairāk nekā 57 000 jahtu.
* Pēdējo 25 gadu laikā jahtu skaits Dānijas ostās ir pieaudzis par vismaz 20 000.
* Pēc Dānijas burāšanas savienības datiem, uz ūdens aktīvi atpūšas krietni vairāk par 250 000 dāņu. Cieņā ir airu un kanoe laivas, kajaki un dažādu veidu vējdēļi.
* Dānijas rietumu krastā, ko apskalo Ziemeļjūra, ir vairāk nekā desmit iecienītas pludmales.
* Par vienu no labākajām Dānijas pludmalēm tiek uzskatīta Saltum Strand (Sāls pludmale) – ar smalkām baltām smiltīm un augstām aizsargātām kāpām.
* Īpaši draudzīga bērniem ir Blåvand Strand pludmale (Zilā ūdens pludmale), kur nav automašīnu un jūrā nav spēcīgas rietumu straumes.
* Dāņu bērniem par jūras dabu tiek iemācīts no mazotnes. Viņi, piemēram, pazīst medūzas un zina, ka caurspīdīgās nedzeļ.
* Pie smilšainajām pludmalēm ir attīstījušies dārgākie dāņu brīvdienu māju un vasarnīcu rajoni, kempinga vietas, viesnīcas un restorāni.
