Krievijas uzvaras rezultātā uz Eiropu varētu doties 6 līdz 11 miljoni bēgļu, un tas, kopā ar citām pozīcijām, Eiropai izmaksātu divreiz vairāk nekā palīdzības sniegšana Ukrainai 0
Ja Krievija gūtu militāru uzvaru Ukrainā, tas Eiropai izmaksātu divreiz vairāk nekā Ukrainas uzvara, liecina jaunais “Corisk” un Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta pētījums, par ko vēsta “Kyiv Independent”.
Pētījums apraksta divus militārus un ekonomiskus scenārijus Krievijas pašreizējā kara Ukrainā kontekstā un uzsver Eiropas iespējas, kamēr Amerikas Savienotās Valstis virza miera plānu, kas varētu būt nelabvēlīgs gan Ukrainai, gan Eiropai kopumā.
Scenārijs 1 – Krievijas daļēja uzvara
Pirmajā scenārijā pētnieki paredz, ka Maskavas spēki turpinās pakāpenisku virzību uz rietumiem līdz Dņepra upei. Militārās uzvaras rezultātā Kremlis varētu piespiest Ukrainu piekrist sarunām pēc Maskavai izdevīgiem nosacījumiem.
Saskaņā ar ziņojumu šāds iznākums nozīmētu Krievijas daļēju uzvaru, dodot Kremļa ietekmi pār Ukrainas politisko un ekonomisko virzienu, tostarp ES un NATO dalības jautājumus.
Pētījums brīdina, ka Ukraina varētu zaudēt pusi teritorijas, piedzīvot ilgstošu politisku destabilizāciju un saskarties ar demokrātijas atgriešanos vai pat valsts sabrukumu.
Vēl 6 līdz 11 miljoni ukraiņu varētu doties uz Eiropu, radot 524–952 miljardu eiro izmaksas bēgļu jautājumos četru gadu laikā. Papildu aizsardzības izdevumi NATO austrumu flanga stiprināšanai palielinātu Eiropas kopējās izmaksas šajā scenārijā līdz 1,2–1,6 triljoniem eiro.
Pēc sarunām par Ukrainas iebrukumu Krievija varētu novirzīt militāros resursus uz Moldovu, Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm, vēsta ziņojums. Eiropas valdībām nāktos ātri stiprināt aizsardzību un atturēšanas spējas Baltijā un Arktikā, vienlaikus risinot migrācijas un iekšpolitiskās spriedzes jautājumus.
Scenārijs 2 – Ukrainas uzvara
Otrajā scenārijā, proti, Ukrainas uzvarā, izmaksas Eiropai būtu būtiski zemākas. Ar atbilstošu atbalstu Ukraina varētu atjaunot spēcīgu militāru potenciālu — līdzīgu 2022. gada veiksmīgajām pretuzbrukuma operācijām — un sākt atgūt okupētās teritorijas. Šajā scenārijā Ukrainas kaujas momentums liegs Krievijai izvēlēties sarunas par mieru, kas aizsargātu Kijivas vitālās intereses.
Lai veicinātu uzvaru, Ukrainai būs nepieciešams ātrs militārās tehnikas pieplūdums, tostarp:
-1 500–2 500 kaujas tanki un 2 000–3 000 artilērijas sistēmu vienā vai divos gados;
-līdz 8 miljoniem dažādu tipu dronu, pretgaisa aizsardzības sistēmas un stratēģiskās raķetes.
Ja šīs spējas tiks piegādātas, Ukraina spēs apturēt Krievijas uzbrukumus, atgūt stratēģiski svarīgas teritorijas un atjaunot politiskās normalizācijas un ekonomiskās atveseļošanās nosacījumus. Ukrainas daļēja uzvara arī paātrinātu ES integrāciju, veicinātu bēgļu atgriešanos un samazinātu valsts risku investoriem.
Pētījuma aprēķini liecina, ka Eiropas izmaksas šādam scenārijam — ieskaitot militāro palīdzību, rūpniecisko atbalstu un samazinātu bēgļu slogu — četru gadu laikā būtu 522–838 miljardi eiro, aptuveni puse no Krievijas uzvaras izmaksām. Aizturēto Krievijas aktīvu konfiskācija varētu vēl samazināt izmaksas līdz pat 50%.
Abi scenāriji paredz, ka Eiropa uzņemsies lielāko daļu atbalsta Ukrainai, jo pētnieki prognozē, ka ASV galu galā samazinās savu palīdzību Ukrainas un Eiropas aizsardzībai.
Šie atklājumi nāk laikā, kad pieaug spiediens atrast jaunu finansējumu Ukrainai, kuras finanses varētu izsīkt 2026. gada vidū.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Lejenas vadītu “reparāciju aizdevuma” programmu aptuveni 140 miljardi eiro no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas līdzekļiem tiktu aizdoti Ukrainai.
Neskatoties uz dažām iebildēm no Eiropas līderiem, Eiropas Komisija un lielākā daļa ES dalībvalstu atbalsta šo aizdevuma shēmu un plāno panākt vienošanos Eiropadomes sanāksmē 18.–19. decembrī.
