“K2 Ventum” vēja parka prettiesiskā gremdēšana liek domāt par nedrošu valsti 0
Vēja parka attīstītājs SIA “K2 Ventum” ir izpildījis visas likumā noteiktās prasības un pat vairāk, taču Ministru kabinets projektu mākslīgi bremzē. Ja uzņēmums vērsīsies tiesā, tad valstij šī prettiesiskā rīcība var izmaksāt vairāk kā 120 miljonus eiro.
“Nav saprotams, kādēļ Ministru kabinets nerīkojas tā, kā jārīkojas tiesiskā valstī. Ja valsts pārvalde sāk rīkoties nevis atbilstoši likumam, bet savai pārliecībai, mēs nonākam pie nedrošas valsts, jo arī jebkurā citā situācijā pilsonis nevarēs būt drošs, ka lēmums tiks pieņemts tā, kā likumā paredzēts,” norāda “K2 Ventum” attīstītāja juridiskais pārstāvis, zvērināts advokāts Dr. iur. Jānis Kārkliņš.
Dienvidkurzemes novadā, Pāvilostas pusē plānotā vēja parka Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra ilga vairākus gadus. Tās laikā notika vairākas sabiedriskās apspriešanas, projekts tika pārstrādāts, turbīnu skaits samazināts no 55 līdz 46, bet 2025. gada 30. septembrī Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) izsniedza pozitīvu atzinumu – projektu iespējams īstenot, ievērojot noteiktos nosacījumus.
Atzinuma tapšanā bija iesaistītas daudzas valsts institūcijas un pašvaldības. Pagājušā gada 7.februārī Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) tam piešķīra prioritārā investīciju projekta jeb tā sauktā “zaļā koridora” statusu, kas paredz paātrinātu valsts iestāžu atļauju un saskaņojumu saņemšanu.
Kā toreiz optimistiski pauda SIA “K2 Ventum” valdes priekšsēdētājs Agris Kalniņš: “Prioritārā statusa saņemšana ievērojami samazina administratīvo slogu un ļaus mums ātrāk virzīties uz būvniecības fāzi, lai jau tuvāko gadu laikā piegādātu zaļu enerģiju Latvijas un Baltijas tirgum”.
Toni nosaka nevis likuma spēks, bet politiska motivācija
Pēc pozitīva EVA atzinuma Ministru kabinetam faktiski bija jāizdod uzņēmumam labvēlīgs, obligāts administratīvais akts, tomēr valdība jautājumu izskatīja tikai 2026. gada 28. aprīlī, gandrīz piecus mēnešus pēc termiņa, vienā sēdē skatot trīs Kurzemes vēja parku projektus.
“Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” saņēma akceptu, bet “K2 Ventum” tika atlikts. Oficiālajā MK protokolā KEM tika uzdots organizēt vēl vienu sabiedrisko apspriešanu, kam nebija nekāda tiesiska pamata, un kopā ar VARAM sagatavot juridisku analīzi par būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā. TAP portālā “K2 Ventum” jautājums joprojām redzams ar statusu “Atlikts”.
Kā norāda Jānis Kārkliņš, runa ir par pilnīgi skaidru rīcību, kas Ministru kabinetam bija jādara – jāpieņem pozitīvs lēmums, saistošs administratīvs akts, lai šo projektu virzītu tālāk. “Nav nozīmes politiskam uzskatam, viedoklim vai praktiskām problēmām, kaut kādu politiķu personīgai ieinteresētībai vai nepatikai. Ir vienkārši precīzi jārīkojas tā, kā rakstīts likumā – līdzīgi, kā to dara tiesneši. Viņi pieņem spriedumu, balstoties uz likumu, nevis uz savu kaut kādu izpratni. Šajā gadījumā acīmredzot augstāk tiek likts nevis likuma gars, spēks un tiesiskas valsts principi, bet kaut kādi politiski motīvi, kuru dēļ šis projekts tiek bremzēts, kam faktiski ir arī negatīva ietekme uz ārvalstu investīciju piesaisti”.
Pieredzējušais jurists uzsver, varbūt kādās valstīs, kur ir diktatūra vai autoritārs režīms, valdība var noteikt, ka te mēs likumu piemērosim vienā veidā, bet tur – citādā, tomēr šāda rīcība mūs arvien vairāk tuvinātu “banānu republikas” statusam.
Vai tiešām ir centieni projektu nogremdēt?
Ir arī variants, ka, iespējams, nepieciešamas vēl kādas sarunas kaut kur kādā viesnīcas numuriņā vai pirtī. “Speciālisti, kuriem ir atbilstoša izglītība un kompetence, saka, ka viss ir kārtībā, bet Ministru kabinets, kuram tādas kompetences nav, ignorē šo speciālistu secināto un nepieņem lēmumu, kurš uzsākts likuma kārtībā un bija jāpieņem astoņu mēnešu laikā. Tas rada sajūtu, ka ir gadījumi, kad valstī nedarbojas Satversme. Tam nav nekāda izskaidrojuma, tāpēc mēs ceram, ka līdz augusta beigām šis lēmums būs pieņemts. Pretējā gadījumā valsts atkal zaudēs investīcijas, mēs atkal runāsim par to, ka atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, jo nevis virzāmies uz uzņēmējdarbības attīstību, bet mēģinām visu laiku to bremzēt. Mēs iekonservējam Latviju kā kaut kādu 90. gadu teritoriju, bet progress pasaulē notiek un viss iet uz priekšu ”.
Valdības prasība pēc atsevišķa juridisks atzinums par to, vai turbīnas vispār drīkst atrasties piekrastes aizsargjoslā, arī vairāk atgādina centienus projektu par katru cenu nogremdēt, nevis pamatotu prasību.
Ja projekts tiešām jau sākotnēji bija pretrunā Aizsargjoslu likumam vai teritorijas plānojumam, kāpēc valsts to četrus gadus dzina cauri IVN, piešķīra prioritāru statusu un nonāca līdz pozitīvam EVA atzinumam? Savukārt, ja projekts šiem likumiem atbilst, ir grūti izskaidrot, kāpēc valdība gala stadijā to pēkšņi apturēja, kamēr divus līdzīgā procedūrā virzītus projektus akceptēja.
Jāatzīmē, ka “K2 Ventum” turbīnas tiešām ir plānotas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes piecu kilometru ierobežotās saimnieciskās darbības joslā. Taču tā neskaitās aizsargājama dabas teritorija, un tajā̄ ir atļauta vēja parku būvniecība. “Kompetentās iestādes visu ir pārbaudījušas un secinājušas – tur būvniecība ir atļauta. Ja to saka kompetentās iestādes, tad kāpēc politiķi grib pārvērtēt? Ministru kabinetam pat nav tiesību to darīt un līdz ar to tā ir pārāk liela iejaukšanās likumā noteiktajā kārtībā,” skaidro advokāts.
Katrai rīcībai ir sekas
Tomēr pats interesantākais ir tas, ka valsts pati visa šī procesa laikā mainīja “spēles noteikumu”. Proti, “K2 Ventum” tika virzīts pēc 2022. gadā enerģētiskās krīzes apstākļos pieņemtā īpašā likuma, kas lieliem vēja parkiem pieļāva atvieglotu procedūru un galīgo akceptu nodeva Ministru kabinetam. Taču šī gada 18. jūnijā Saeima minēto likumu atcēla; tas zaudēja spēku 1. jūlijā. Tomēr tajā tika ierakstīts ļoti konkrēts pārejas noteikums: par tiem projektiem, kuri valdībā bija iesniegti līdz 14. jūnijam, MK lēmums jāpieņem līdz 31. augustam.
Lēmuma pieņemšana attiecībā uz “K2 Ventum” ir aizķērusies jau par astoņiem mēnešiem un uzņēmuma zaudējumu apmērs ar katru dienu pieaug. Šobrīd tas ir aptuveni 120 miljoni eiro. “Valsts rīcība ir prettiesiska. Ja ir prettiesiskums, tad mums ir atsevišķs likums par zaudējumu atlīdzināšanu, kur valstij būs jāatlīdzina zaudējumi. Katrai rīcībai ir sekas. Nu nevar vienkārši pārkāpt likumu un domāt, ka seku nebūs. Iespējams, ministri domā, ka tas neskar viņu kabatu, un beigās jau maksātāja būs valsts. Atbilstoši likumam, arī ministriem var būt personiska atbildība, ja šis jautājums tiks novirzīts līdz tiesai. Varbūt tad politiķi sāks uz šiem jautājumiem skatīties citādi, jo tas nav tikai par reitingiem, tas nav arī tikai par bieži minēto politisko atbildību, runa ir par juridisko atbildību, kura vienā dienā iestāsies,” uzsver Jānis Kārkliņš.
