Donalda Trampa bijušajam kampaņas vadītājam Polam Manafortam Ņujorkas tiesa 2019. gadā par finanšu krāpniecību piesprieda septiņarpus gadu cietumsodu, kas gan drīz tika aizstāts ar mājas arestu koronavīrusa pandēmijas dēļ.
Donalda Trampa bijušajam kampaņas vadītājam Polam Manafortam Ņujorkas tiesa 2019. gadā par finanšu krāpniecību piesprieda septiņarpus gadu cietumsodu, kas gan drīz tika aizstāts ar mājas arestu koronavīrusa pandēmijas dēļ.
Foto: Justin Lane/EPA/SCANPIX/LETA

Kā Baltais nams “bremzēja” izmeklēšanu, lai pasaule neuzzinātu, ka Krievija iejaucās ASV vēlēšanās 5

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

ASV Senāta Izlūkošanas jautājumu komiteja apstiprinājusi Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu procesā ar faktiem, kas dažādu iemeslu dēļ netika minēti īpašā prokurora Roberta Millera ziņojumā pirms gada.

Baltais nams bremzē izmeklēšanu

ASV mediji atzīmē, ka prokurora Millera pirms vairāk nekā gada publiskotais ziņojums sagādāja vilšanos, jo radīja nepabeigtības iespaidu. Tā vietā, lai atbildētu uz svarīgākajiem jautājumiem par Krievijas aģentu sadarbošanos ar tolaik prezidenta kandidāta Donalda Trampa kampaņas darbiniekiem,

CITI ŠOBRĪD LASA
Millera ziņojumā šī tēma palika karājamies gaisā, aprobežojoties ar netiešiem mājieniem.

Pirms dažām dienām ASV Senāta Izlūkošanas komiteja publiskoja piekto un pēdējo sējumu pētījumā par Krievijas centieniem ietekmēt 2016. gada vēlēšanas Donalda Trampa labā.

Senāta pētījumā ir pateikts tas, ko Millers nevarēja vai negribēja atklāt: pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un slepenu sazināšanos ar Trampa kampaņas darbiniekiem, atzīmē izdevums “The Atlantic”.

Senāta detalizētais pētījums apliecina, ka Krievijas iejaukšanās nebija apmāns, tāpēc Trampam nav pamata apgalvot, ka Millera ziņojumā viņš būtu ticis attaisnots, un vēl mazāk uzskatīt sevi par “raganu medību” upuri.

Senāta pētījuma sagatavošanā piedalījās abu lielāko politisko partiju pārstāvji, tajā skaitā komitejas priekšsēdētājs republikānis Ričards Bērs un demokrātu senators Marks Vorners.

Komitejas darbs noritēja aiz slēgtām durvīm, izvairoties no informācijas noplūdes un skaļiem paziņojumiem. Pirms komitejas ziņojuma publiskošanas katru nodaļu apstiprināja abu partiju pārstāvji.

Manafortu atzīst par “nopietnu ­pretizlūkošanas draudu”

Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojuma sagatavošanu kavēja Baltā nama administrācijas pretdarbība, liedzot saņemt izsmeļošu informāciju par notikumu gaitu. Baltais nams, atsaucoties uz izpildvaras privilēģiju, liedza komitejai nopratināt vairākus lieciniekus un bloķēja pieeju svarīgiem dokumentiem.

Vairāki liecinieki, tajā skaitā Trampa kampaņas bijušais vadītājs Pols Manaforts, nekaunīgi meloja izmeklētājiem par savu darbību, īpaši sazināšanos ar Krievijas izlūkdienesta aģentu Konstantīnu Kilimniku.

Manaforta saziņa ar Kilimniku, kurš bieži uzturējās gan Kijevā, gan Maskavā, bez izvērsuma bija pieminēta arī Millera ziņojumā, taču Senāta izmeklēšanā atklātas papildu detaļas. Manaforts ne tikai regulāri, gandrīz ik dienu sazinājies ar Kilimniku, bet arī nodevis viņam konfidenciālu informāciju par Trampa kampaņas gaitu, zinot, ka šie dokumenti galu galā nonāks Kremļa amatpersonu rokās.

Reklāma
Reklāma

Manaforta un Kilimnika saziņa notika šifrētā kanālā, kurā izmantotā tehnoloģija automātiski izdzēsa korespondenci. Trampa kampaņas (bijušais) vadītājs ik dienas sazinājās ar Krievijas izlūkdienesta aģentu, nododot viņam konfidenciālu informāciju, – tas ir viens no lielākajiem skandāliem Amerikas politiskajā vēsturē, atzīmē “The Atlantic”. Senāta izmeklēšanā atklātie dokumenti liecina, ka Kilimniks varētu būt piedalījies Kremļa plānā izzagt un pēc tam publiskot toreizējās Trampa sāncenses demokrātu politiķes Hilarijas Klintones e-pasta vēstules.

Ir pierādījumi, ka Kilimniks uzturēja ciešus kontaktus ar Kremlim pietuvināto Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku, kurš agrāk bija Manaforta juridiskā biroja klients.

Ziņojumā teikts, ka Deripaska bija saistīts ar Krievijas hakeru aktivitātēm. Deripaska savulaik bija apsūdzējis Manafortu viņa naudas zagšanā, bet Manaforts, nododot informāciju viņam caur Kilimniku, iespējams, cerēja atgūt Krievijas oligarha labvēlību.

Analītiķi atzīmē, ka Millera ziņojumā šī daļa ir krietni labota, bet Kilimnika darbības dziļāka izpēte nav veikta.

Manafortam par finanšu krāpniecību tika piespriests septiņarpus gadu cietumsods, kas drīz tika aizstāts ar mājas arestu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Manaforts turpina cerēt uz prezidenta Trampa uzvaru vēlēšanās novembrī un apžēlošanu, jo noklusējis daudzus no Trampa kampaņas tumšajiem darījumiem.

Manaforts nebija vienīgais no Trampa kampaņas darbiniekiem, kas melojis prokurora Millera vadītās komisijas izmeklētājiem. Senāta ziņojumā ieteikts Tieslietu ministrijai izmeklēt piecu Trampa bijušo palīgu lietas, jo viņi savulaik snieguši viltus liecības, neļaujot prokurora Millera komisijai izdarīt stingru secinājumu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā 2016. gadā.

Senāta Izlūkošanas komitejas veiktajā izmeklēšanā kā nebūtiskas ir atliktas malā vairākas lietas, taču vairāku citu darboņu, tajā skaitā Manaforta, aktivitātes būtu pelnījušas vēl detalizētāku izpēti. Senāta ziņojumā Manaforts atzīts par “nopietnu pretizlūkošanas draudu” savu plašo Krievijas kontaktu dēļ. Kā atzīmē “The Atlantic”, iespējams, ka Kremlis mēģina nozagt arī nākamās vēlēšanas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.