Foto: Karīna Miezāja

Kā nokļūt pasaules starmešu gaismā? Latviešu dzejniece ieguvusi Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla galveno balvu 6

Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
Lasīt citas ziņas

 

Janvārī mediju telpu pāršalca lieliski jaunumi – latviešu dzejniece Amanda Aizpuriete ieguvusi Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla galveno balvu, tā pievienojoties virknei pasaulslavenu šīs balvas laureātu – Nobela, Bukera un citu prestižāko Eiropas prēmiju saņēmējiem. Plašāk par balvu Latvijā uzzināja gan četrus mēnešus pēc tās saņemšanas, rosinot jautāt, kāpēc tā, kā arī – kāds un cik spožs ir mūsu autoru – rakstnieku, dzejnieku, ilustratoru – ceļš uz panākumiem pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Starptautiskā Vilenicas literārā festivāla (Slovēnija) balva kopš 1986. gada ik gadu tiek pasniegta Centrāleiropas autoriem par izciliem sasniegumiem literatūras vai eseju jomā. Pirms Amandas Aizpurietes to saņēmuši pasaulē pazīstamie autori Toms Venclova, Pēters Esterhazi, Milans Kundera, Jans Kaplinskis un citi. Latvijas Rakstnieku savienība šo balvu nosaukusi par svarīgāko latviešu literatūras starptautisko panākumu 2022. gadā.

 

Īsi romāni par mūsdienām

Lai Latvijas autoru pamanītu pasaulē, viņa darbiem, saprotams, jābūt tulkotiem un izdotiem citās valstīs. Latvijai ir starptautiski konkurētspējīgi autori – par to ir pārliecināta Latvijas literatūras popularizēšanas platformas “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska. Kā liecina tulkojumu un izdošanas grantu programmas dati, 2022. gadā pavisam tulkojumos izdotas 50 latviešu autoru grāmatas, bet kopumā grantu programmā atbalstīti 82 projekti – 46 ārvalstu izdevēji un 36 tulkotāji. “Papildus tam ir iznākuši vēl daži Latvijas autoru darbi tulkojumos, jo ir izdevēji, kuri nepiesakās grantu programmai un izdod tulkojumu pilnībā par saviem līdzekļiem vai arī piesaista programmas “Radošā Eiropa” finansējumu tulkojumu izdošanai,” stāsta I. Bodnarjuka-Mrazauska. Izdoto tulkojumu skaits pēdējo sešu gadu laikā audzis ievērojami: 5–10 (2016), 50–55 (2018), 76 (2021), 82 (2022) izdevumi.

Saskaņā ar “Latvian Literature” informāciju pēdējo gadu griezumā visvairāk tulkotais latviešu autores darbs ir Noras Ikstenas “Mātes piens” (25 valodas), tam seko Anetes Meleces “Ki­osks” (21), Jāņa Joņeva “Jelgava 94” (15), Mārtiņa Zuša “Nenotikušais atklājums” (12), kā arī Signes Viškas un Elīnas Brasliņas “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” (6). “Pēdējos divus trīs gadus ārvalstu izdevējus galvenokārt interesē neliela apjoma romāns par mūsdienām, par aktuālo. Diemžēl šeit mums piedāvājums nav ļoti plašs, taču ceru, ka mūsu autori pie tā strādā,” norāda I. Bodnarjuka-Mrazauska.

 

Balvas modina interesi

Ceļš, lai latviešu autora darbs tiktu ārzemēs pamanīts, var būt ļoti dažāds – katrai grāmatai, autoram savs, atzīst rakstnieki un izdevēji. Viens no tiem – starptautiskas balvas un nominācijas. Tā, piemēram, aizvadītā gada martā Latvijas izdevniecība “Liels un mazs” Starptautiskajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū saņēma balvu kā gada labākā bērnu grāmatu izdevniecība Eiropā, savukārt starp Boloņas bērnu grāmatu tirgus 57. ilustratoru izstādes uzvarētājiem ir latviešu mākslinieces Anete Melece un Aleksandra Runde.

“Latviešu autora ceļš uz starptautiskiem panākumiem ir saistīts gan ar autoru un izdevēju pārstāvniecību starptautiskās grāmatu izstādēs, literāros pasākumos, nominācijās starptautiskām balvām, gan arī ar regulāru un mērķtiecīgu darbu, piedāvājot darbus izdošanai citu valstu izdevējiem,” teic izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide. Viņa norāda: “Ļoti labs atspēriena punkts noteikti būs Latvijas viesvalsts statuss kādā no tuvākajām Frankfurtes grāmatu izstādēm, kas ļaus mūsu autoriem un izdevējiem nokļūt uzmanības centrā, vienlaikus iegūstot arī tulkojumus kādā no lielajām valodām.”

No izdevniecības “Latvijas Mediji” autoriem pašlaik starptautiski pazīstamākā ir Rasas Bugavičutes-Pēces grāmata “Puika, kurš redzēja tumsā”. Tās izdošanas tiesības ir pārdotas Lietuvai, Igaunijai, Turcijai, Horvātijai, pašlaik rit sarunas ar ukraiņu un poļu izdevējiem. R. Bugavičutes-Pēces grāmata iekļauta “White Ravens” starptautiskajā literatūras katalogā un IBBY (Starptautiskā bērnu un jaunatnes literatūras padome) 2022. gada starptautiskajā Goda sarakstā, kas pievērš citu valstu izdevēju lielāku uzmanību. Otrs nozīmīgākais notikums ir Janas Egles grāmatas “Dzimšanas diena” licences pārdošana ASV, bet divi stāsti tiks iekļauti latviešu prozas izlasē spāņu valodā. “Abas mūsu autores bijušas nominētas starptautiskiem apbalvojumiem, piemēram, Eiropas Literatūras balvai – tas noteikti pievērš citu izdevēju uzmanību, jo vienlaikus ļauj saprast konkrētā autora nozīmību un arī iespējamu labāku novērtējumu projekta finansējuma iegūšanai, piemēram, “Radošās Eiropas” projektu konkursā,” piebilst E. Veide.

Kā kontaktpunkts starp ārvalstu izdevējiem un latviešu autoriem, tulkotājiem, izdevniecībām darbojas platforma “Latvian Literature”, kas, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru organizē Latvijas nacionālo stendu vienā no pasaulē nozīmīgākajiem un lielākajiem grāmatu tirgiem – Frankfurtes grāmatu tirgū. Tā ir tikšanās vieta izdevējiem un ar grāmatniecību saistīto nozaru pārstāvjiem no visas pasaules. Kopš pagājušā gada Frankfurtes grāmatu tirgus sācis attīstīt arī paralēli notiekošu literatūras festivālu “Bookfest”, skaidro I. Bodnarjuka-Mrazauska.

2022. gadā nacionālā stenda platība bija lielāka nekā iepriekš, papildus organizēts atsevišķs stends Latvijas ilustratoru darbu izstādei, bet kultūras pro­grammā piedalījās Arvis Viguls, Krišjānis Zeļģis, Andris Kuprišs un Jānis Joņevs – visiem iznākušas grāmatas Vācijā.

 

Latvijas autoru ceļš pasaulē

* 2023. gadā plānota plaša kultūras programma ar Latvijas autoru dalību – šobrīd ieplānoti un apstiprināti jau 35 pasākumi vācu kultūras telpā, aptuveni tikpat daudz arī citās valstīs.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Janvāra pirmajā pusē jau notika Andra Kupriša grāmatas “Berlīne” vācu izdevuma prezentācijas pasākumi, tikko norisinājās Semjona Haņina dzejas krājuma ungāru valodā prezentācijas pasākumi Budapeštā, janvāra beigās Rasa Bugavičute-Pēce dosies uz diviem festivāliem Indijā.

* Februārī Latvijas autori būs fokusā Šveices literatūras festivālā, Tallinā notiks Latvijas dzejas antoloģijas prezentācija, martā Ligija Purinaša un Valts Ernštreits dosies uz Lielbritāniju dzejas darbnīcā pārstāvēt latgaliešu un lībiešu literatūru, aprīlī savukārt plānota plaša literatūras programma Leipcigas grāmatu tirgū.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 134 100 karavīrus
Bērnu un jauniešu treniņā piedalās Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents Endrjū Pārsons
15:55
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
15:50
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu
15:30
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
Nost cepures un šalles? Laika ziņu eksperts atklāj, kur Latvijā šonedēļ sāksies meteoroloģiskais pavasaris
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Vai 1.maijā nebūs obligāti jāsaņem personas apliecību? Saeimā atbalsta ZZS priekšlikumu 2
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
CSDD informē: Topošajiem šoferiem ar eksāmeniem nevajag vilcināties
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti?
Māris Antonevičs: Putins liek likmes uz “vecajiem zirgiem” jeb politiķiem, kas ir bijuši viņa redzeslokā gadu desmitiem
“Ir grūti tikt līdzi straujajam izejvielu un energoresursu izmaksu pieaugumam.” Intervija ar franču maiznīcu saimnieci Rozalīnu Dembicku
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā bojāgājuši vairāk nekā 11 000, no gruvešiem izdevies izglābt zīdaini – vienīgo izdzīvojušo ģimenē 2
“Galvenā problēma jau nav vārdā “Kijeva”, problēma ir vārdā “Krievzeme”, un tas nav tikai mans viedoklis vien.” Intervija ar tulkotāju Māru Poļakovu
“Tas notiek, pateicoties mammas sātīgajam pienam.” Rīgas Zoodārza roņu mazulis naski pieņemas svarā
Aldona un Česlavs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
“Mūsu vilšanās bija milzīga.” Polija uzstāj uz sarunām ar Vāciju par reparācijām 27