“Man tur nokļūt nav iespējams.” Jānis pēc 10 darba gadiem nonāk nepatīkamā situācijā
0
Ikvienu no mums darbā var piemeklēt dažādas likstas – pārstrāde, nepiemērots atalgojums, nepiemērota darba tehnika un tā varētu turpināt mūžīgi. Arī kāds mūsu lasītājs ir saskāries ar šķietamu netaisnību no darba devēja puses.
“Vēlējos uzzināt, vai darba devējam ir tiesības mani pārcelt uz citu filiāli. Strādāju uzņēmumā jau 10 gadus. Esmu 2. grupas invalīds. Man nav bijuši pārkāpumi, bieži neslimoju un savus darba pienākumus pildīju godprātīgi. Vai darba devējs drīkst mani atlaist, ja jaunā darba vieta man nav piemērota un es nevaru uz to nokļūt?” pie redakcijas ir vērsies Jānis.
Lai rastu skaidrību Jāņa situācijā, sazinājos ar Valsts darba inspekciju.
Viss atkarīgs no darba līguma nosacījumiem
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa skaidro: “Darba līgumā jābūt noteiktai svarīgai informācijai, tostarp darba vietai. Ja darba vieta nav vienā konkrētā vietā, līgumā jānorāda, ka darbinieks var strādāt dažādās vietās vai arī var pats izvēlēties darba vietu (piemēram, attālināti). Parasti darba devējam līgumā jānorāda pastāvīga darba vieta. Ja darba rakstura dēļ tas nav iespējams (piemēram, celtniecībā vai mežizstrādē, kur bieži jābrauc uz dažādām vietām), var norādīt, ka darbs notiek dažādās vietās.
Ja līgumā kā darba vieta ir norādīta konkrēta filiāle un nav rakstīts, ka darbinieks var strādāt citās filiālēs, darba devējs nevar vienpersoniski mainīt darbinieka darba vietu. Šādā situācijā būtu veicami darba līguma grozījumi, jāievēro Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktā darba līguma grozīšanas kārtību. Ja darbinieka tiek piedāvāti darba līguma grozījumi, ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto kārtību, darbiniekam ir tiesības piekrist vai nepiekrist tiem.
Ja darbinieks piekrīt un paraksta vienošanos par darba līguma grozījumiem, tai ir juridisks spēks un tā ir uzskatāma par sākotnējā darba līguma sastāvdaļu. Ja darbinieks nepiekrīt piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Ja nav radušies šādi apstākļi, darba devējam nav tiesiska pamata uzteikt darba līgumu un jāturpina darbinieka nodarbināšana, mēģinot rast kompromisu.
Savukārt, ja darba līgumā ir noteikta darba vieta arī citās filiālēs, tad būtu vērtējama filiāles atrašanās vieta salīdzinājumā ar iepriekšējo darba vietu. Ja jaunā darba vieta, piemēram, atrodas citā pilsētā, tad darbiniekam būtu tiesības vērsties pie darba devēja, iespējams meklējot kompromisu palikt iepriekšējā filiālē vai vismaz dzīvesvietas tuvumā, lai varētu nokļūt uz darba vietu, vai risinot jautājumu par ceļa izdevumu atlīdzināšanu.”
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected]!
