Šovasar Vides risinājumu institūta pētniekiem, tostarp Dainim Jakovelam (otrais no labās), bija iespēja doties uz Vjetnamu, lai savām acīm redzētu laukus, kurus bija skatījuši un vērtējuši no satelītu augstumiem, kā arī satiktos ar sadarbības partneriem un pašiem zemniekiem.
Šovasar Vides risinājumu institūta pētniekiem, tostarp Dainim Jakovelam (otrais no labās), bija iespēja doties uz Vjetnamu, lai savām acīm redzētu laukus, kurus bija skatījuši un vērtējuši no satelītu augstumiem, kā arī satiktos ar sadarbības partneriem un pašiem zemniekiem.
Foto: no Daiņa Jakovela privātā krājuma

Kā saskaitīt briežu barus vai uzpasēt rīsu laukus? 1

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

Ko tikai mūsdienās ar moderno tehnoloģiju palīdzību nevar novērot no kosmiskiem vai mazākiem augstumiem? Vides risinājumu institūts, kas atrodas Cēsu pusē, Priekuļu pagastā, piemēram, no gaisa spēj izsekot, kā Mekongas zemienē savus rīsu laukus apūdeņo Vjetnamas zemnieks, un tepat Latvijas mežos saskaitīt briežu un aļņu barus.

Pirms, ko sāc, iegūsti ticamus datus – tā īsi varētu raksturot vienu no institūta darbības pamatiem. Cilvēka kļūdas dabā atgriežas kā bumerangs ar neparedzamu sitiena spēku. Kā no tām izvairīties? “Lēmumiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz dabu, jābalstās uz objektīvu informāciju. Tas joprojām ir izaicinājums visā pasaulē, tāpēc nospriedām, ka radīsim organizāciju, kura savāks bāzes datus, uz kuru pamata var pieņemt lēmumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasaulē ir tik daudz dramatisku piemēru, kā tiek iznīcināta daba, nu kaut vai Arāla jūra, kas izsīka cilvēku kļūdainas rīcības dēļ,” ar Vides risinājumu institūta (VRI) rašanās ideju iepazīstina tās dibinātājs un uzņēmējs Gundars Skudriņš. Institūts ir neatkarīga organizācija, kas darbojas ciešā sasaistē ar praktiķiem – lauksaimniekiem, mežkopjiem u. c.

Līdzās datu ieguvei no satelītiem, lidmašīnām un droniem institūta analītiskās ķīmijas, praktiskās entomoloģijas un mikrobioloģijas laboratorijās plecu pie pleca vietējie un ārvalstu zinātnieki pēta, kā bioloģiskajā lauksaimniecībā efektīvāk un kvalitatīvāk izaudzēt un izmantot ārstniecības augus, ieviešot pie mums arī jaunus kultūraugus ar lielāku pievienoto vērtību.

Rīsu lauki no satelīta augstumiem

Rīsu audzēšanas prakse Vjetnamā institūta redzes laukā nonākusi nejauši – piedāvājuši starptautiskai organizācijai “Preferred by Nature”, kas atbalsta cilvēkiem, dabai un klimatam labāku zemes apsaimniekošanu un uzņēmējdarbības praksi, mežu datus no satelīta, ar ko nodarbojušies iepriekš, taču saņēmuši piedāvājumu novērot Mekongas zemienes rīsu laukus. Pasaulē populāro rīsu audzēšana atzīta par vienu no lielākajiem siltumnīcas gāzu emisijas avotiem – aprēķini rāda, ka gāzes, kas rodas applūdinātajos laukos pūšanas procesā, veido ap 11% no kopējām lauksaimniecības radītajām emisijām.

Kultūraugi patērē ļoti daudz saldūdens – līdz pat 30% no visas pasaules krājumiem. Vjetnama ir piektā lielākā rīsu audzētāja pasaulē, tāpēc “Preferred by Nature” zemniekiem iesaka klimatam un dabai saudzīgāku metodi ar ievērojami mazāku ūdens patēriņu, kas ļautu samazināt emisiju apjomu par 50%. Par šādu praksi organizācija piedāvās sertifikātu, kas dod iespēju tirgot rīsus par augstāku cenu.

Vienlaikus ir nepieciešams kontroles mehānisms, vai zemnieki savos laukos tiešām izmanto mazāk ūdens. Risinājumu, kā to iedarbīgāk veikt attālināti, lai plašo rīsu lauku pārbaudēm nav jāalgo milzīgs skaits kontrolieru, izstrādā VRI speciālisti vadošā pētnieka fizikas zinātņu doktora Daiņa Jakovela vadībā.

“Projektā izmantojam satelītdatus, no kuriem cenšamies iegūt svarīgo informāciju auditoriem, kas viņiem var palīdzēt attālināti saprast, vai laukā ievēro attiecīgo praksi un tur var nebraukt, vai ir problēmas, kas jāapseko. Tas ir efektīvāks un mērķtiecīgāks audits, kas paver iespējas samazināt kopējo vizīšu skaitu. Mūsu uzdevums ir izstrādāt automatizētu pieeju, ko nākotnē var nodrošināt kā pakalpojumu audita organizācijām.”

Reklāma
Reklāma

Darbs noris otro gadu un, kā saka D. Jakovels, drīs ieies noslēguma fāzē. Pētnieki izmanto brīvpieejas datus no “Sentinel” Zemes novērošanas satelītiem. Šo satelītu floti uztur Eiropas Komisijas finansētā un īstenotā “Copernicus” Zemes novērošanas programma.

Šovasar institūta pētniekiem bija iespēja doties uz Vjetnamu, lai savām acīm redzētu laukus, kurus bija skatījuši un vērtējuši no satelītu augstumiem, kā arī satiktos ar sadarbības partneriem un pašiem zemniekiem. Tikšanās bijusi ļoti vērtīga, kas lieku reiz apliecinājusi, ka tehnoloģijas nespēj aizvietot personīgos kontaktus.

Satelītu dati noder arī Latvijā – šogad VRI kopā ar Valsts vides dienestu iesaistījušies projektā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu izmantošanas monitoringu, lai padarītu efektīvāku uzraudzības procesu, bet sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru pievērsušies ezeru ūdens kvalitātes novērošanai.

Briežus un aļņus var saskaitīt ar droniem

Plašs darba lauks ar datu ievākšanu paveras arī tepat Latvijā. Viens no projektiem, kas pašiem pētniekiem sagādājis arī pārsteigumu, ir pārnadžu uzskaite, izmantojot dronus un citas mūsdienu tehnoloģijas.

Jau labu laiku Latvijā lielie pārnadži – alņi un brieži – savairojušies tādos apjomos, ka nodara lielus postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Mednieki vairs netiek galā ar dzīvnieku skaita kontroli, nespējot tos izmedīt, lai gan nevar teikt, ka viņi neizpildītu Valsts meža dienesta (VMD) noteiktos dzīvnieku nomedīšanas limitus. Rodas jautājums, vai tie ir atbilstoši dzīvnieku skaitam, kuru līdz šim nosaka pēc pēdām, izkārnījumiem u. c. pazīmēm.

“Mēģinot saprast, ar ko varam aizvietot līdzšinējo standartmetodi populācijas skaita noteikšanai, salikām mežā kameras, mikrofonus un no gaisa dzīvniekus izsekojām ar droniem, izmantojot gan duālo kameru, gan termālos datus, lai identificētu, ka tas ir dzīvnieks. No visa testētā pārsteidzoši pozitīvākais rezultāts bija ar droniem. Sākotnēji likās, ka ieraudzīsim mazāk dzīvnieku, nekā tiek saskaitīts ar līdzšinējo metodi, jo tie slēpsies zem koku vainaga, muks no lidaparāta, tomēr praksē tas neapstiprinājās,” skaidro D. Jakovels.

Pētnieks spriež, ka standarta metodē jāuzticas cilvēkam, kas datus ieguvis, un ir grūti tos pārbaudīt, bet par viņa komandas iegūto informāciju var pārliecināties, jo rezultāts tiek piegādāts kopā ar vizuāliem pierādījumiem – videomateriāliem un attēliem. Paņēmienu pārbaudījuši arī briežu dārzā, kur izdevies saskaitīt 85–90% no visa bara. Salīdzinot VMD rīcībā esošos datus ar VRI iegūtajiem, atklājies, ka dzīvnieku skaits ir par 50% lielāks.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.