Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards
Foto: Timurs Subhankulovs

APTAUJA. Kā vērtējat zemkopības ministra Kaspara Gerharda veikumu aizvadītajos četros gados? Vai viņam būtu jāturpina darbs zemkopības ministra amatā? 26

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Lasīt citas ziņas

 

Oktobra beigās jauno valdību veidojošās trīs politiskās partijas turpināja saskaņot valdības deklarāciju, tomēr jau agrāk plašsaziņas līdzekļos izskanēja pilnīgi pretēji viedokļi par to, vai nākamajā valdībā darbs zemkopības ministra amatā ir jāturpina Kasparam Gerhardam. Biedrības Zemnieku saeima atklātajā vēstulē, kas, izrādās, nav valdē apspriesta un saskaņota, pausts noraidījums Gerhardam kā nākamajam zemkopības ministram.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agro Tops aicināja lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjus sniegt Kaspara Gerharda darbības vērtējumu un viedokli par darba turpināšanu nākamajā valdībā (interviju ar K. Gerhardu lasiet šajā numurā).

LA.LV Aptauja

Kā vērtējat zemkopības ministra Kaspara Gerharda veikumu aizvadītajos četros gados? Vai viņam būtu jāturpina darbs zemkopības ministra amatā?

  • 10 - būtu jāturpina darbs turpmāk
  • 9 - būtu jāturpina darbs turpmāk
  • 8 - būtu jāturpina darbs turpmāk
  • 7 - būtu jāturpina darbs turpmāk
  • 6 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk
  • 5 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk
  • 4 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk
  • 3 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk
  • 2 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk
  • 1 - nebūtu jāturpina darbs turpmāk

Agita Hauka, biedrības Latvijas Zemnieku federācija (LZF) valdes priekšsēdētāja: – Atzinīgi vērtējam zemkopības ministra prasmi veidot dialogu ar ļoti dažādām Latvijas lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Mēs dzīvojam un darbojamies vienotā Eiropas telpā, mums ir vienota Eiropas politika, kurā ir sava vieta arī mazajām saimniecībām, paredzot tām finansējuma daļu no kopējās atbalsta sistēmas.

Mazās lauku saimniecības ir svarīgas vietējās pārtikas nodrošināšanā, uzņēmējdarbības vides attīstībā, darba vietu radīšanā un apdzīvotības saglabāšanā, tām ir jānodrošina vēl lielāks atbalsts, lai būtu iespēja gan uzsākt, gan attīstīt ražošanu. Saprotam, ka ministru amata kandidātus noteiks politiskās partijas.

Ļoti ceram, ka nākamais zemkopības ministrs turpinās sāktos darbus, būs atbildīgs, ar valstisku skatījumu par visām lauksaimniecības nozarēm, uzklausīs un ņems vērā visus zemniekus, nešķirojot liels vai mazs, nepakļausies šaura interešu loka ekonomiskajām vajadzībām.

LZF atbalsta Eiropas Parlamenta Lauk­saim­niecības un lauku attīstības komitejas ziņojuma projektā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni rakstīto, ka ģimenes saimniecībām ir nepieciešams mērķ­tiecīgāks atbalsts un to var panākt, ieviešot obligātu lielāku atbalsta likmi mazajām saimniecībām, turklāt lielajām saimniecībām atbalstam būtu jābūt samazinātam, atspoguļojot apjomradītus ietaupījumus, ar iespēju dalībvalstīm noteikt atbalsta ierobežojumu.

Jau 2018. gadā LZF aicināja mainīt Latvijas Lauku attīstības politiku, lai veicinātu lauku apdzīvotību, ilgtspējību un ekonomisko vitalitāti, īpašu uzmanību pievēršot mazajām un vidējām lauku saimniecībām.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir taisnīgi ienākumi – uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas ķēdē, veicināt efektīvu saimniekošanu, veicināt nodarbinātību, sociālo iekļautību. Vai tas ir izdevies, plānojot šo mērķu īstenošanu Latvijā?

Biedrības ieskatā Latvijas KLP Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam gatavošanā netika ņemti vērā visi LZF priekšlikumi, kas palīdzētu veidot taisnīgāku lauksaimniecības politiku dažādu lielumu, nozaru un reģionu saimniecībām. Esošais dokuments ir garš un grūti pārskatāms, lauksaimniekiem pieejamais atbalsts ir sadrumstalots un sarežģīts.

LZF uzskata, ka arī turpmāk darbībām ir jābūt vērstām, lai mazinātu plaisu starp lielu lauksaimniecības zemju platību apsaimniekotājiem un mazām, vidējām ģimenes saimniecībām, palielinot mazo un vidējo saimniecību konkurētspēju, kas nodrošinātu apdzīvotību laukos, tā veicinot ekonomisko un drošu sociālo attīstību laukos. Sagaidām vēl izlēmīgāku atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām lauku uzņēmējdarbībai un lauku apdzīvotības veicināšanai.

 

Indulis Jansons, LLKA valdes priekšsēdētājs: – Situācija pēdējos gados ir bijusi sarežģīta attālinātā darba dēļ, kas atstāja iespaidu arī uz sadarbību ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu – ne vienmēr bija iespējams tikties un izrunāt sasāpējušos jautājumus, kopīgi meklējot problēmu risinājumus. Lauksaimniecība kā nozare attīstās, un svarīgi, lai zemkopības ministrs ar saviem lēmumiem saprot šo izaugsmes ceļu, dažreiz pieņemot arī nepopulārus lēmumus.

Sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām, par dažādām tēmām meklējām arī kompromisa risinājumus. Uzsākot darbu, zemkopības ministrs kā vienu no prioritātēm nosauca kooperācijas veicināšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – esam diezgan cieši strādājuši kopā ar Zemkopības ministriju, lai kooperāciju valstī veicinātu, tomēr bija jāpieņem arī kompromisa lēmumi, kur ne visi mūsu paustie priekšlikumi tika ņemti vērā.

Nākamajam zemkopības ministram novēlam gan mutiski, gan ar darbiem stingri parādīt, ka kooperācija ir galvenais lauksaimniecības un mežsaimniecības stūrakmens.

 

Sandra Eimane, biedrības Jauno zemnieku klubs valdes priekšsēdētāja: – Latvijas Jauno zemnieku klubs uzskata, ka zemkopības ministram ir jābūt ar spēcīgu nostāju, līdera cienīgu pozīciju, aizstāvot tieši lauksaimniecības ražojošās nozares dažādības attīstību, krīžu pārdzīvošanu un pastāvēšanu arī tālākā nākotnē.

Ministram jābūt ar zināšanām un izpratni lauksaimniecībā un saprotamu ilgtermiņa plānošanu, jo zemniekiem ir svarīgi saplānot, aprēķināt resursus, darba apjomus un ieguldījumus savu uzņēmumu pastāvēšanai un izaugsmei, lai gan par attīstību un uzņēmumu modernizāciju šobrīd ir grūti spriest tāpēc, ka vissvarīgāk ir izdzīvot.

Patlaban ir ļoti saspringts laiks ar daudziem neizprotamiem jautājumiem par nākamā plānošanas perioda nosacījumu praktisko pielietojumu, par atbalsta iespējām, par tirgus izmaiņām. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un to ietekmi, daudzi zemnieki ir pārtraukuši saimniecisko darbību un neredz iespēju, kā tālāk saimniekot. Tas ir skumji un kritiski bīstami mūsu valstij. Šobrīd mūsu nozarei ir vajadzīgs spēcīgs atbalsts un pārstāvniecība, lai Latvijas lauksaimniecība neiznīktu un vietējai uzņēmējdarbībai nebūtu jābaidās par savu izdzīvošanu, lai jaunajām paaudzēm būtu motivācija turpināt iesākto vai sākt ko jaunu, lai jaunajiem ir pārliecība par lauksaimniecības vajadzību un pastāvēšanu!

 

Juris Lazdiņš, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs (no intervijas raidījumam Rīta Panorāma šāgada 5. oktobrī): – Mēs vēlamies pragmatisku ministru, ar kuru kopā varam sasniegt mērķus, kas mums ir jāsasniedz. Līdz šim mums nebija kuģa kapteiņa, nebija ministra. Bija reprezentatīva persona, kas sevi prezentēja vietās, kur uzskatīja par vajadzīgu. Savukārt aizmuguri mēs kā nozare nejutām. Un to nejuta arī ierēdņi. Līdz ar to šis kuģis peldēja pa straumi. Kurā brīdī un cik smagi tas atdūrās, to mēs vēl redzēsim. Šādā veidā turpināt vadīt tautsaimniecības būtiskāko nozari nedrīkst.

Iepriekšējos četrus gadus sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām notika, tomēr tā bija formāla. Process notika, tomēr rezultāta nebija. Ļoti skaidri zinām, ka Zemkopības ministrijā bija divi ministri – viens bija valdības ieceltais ministrs, otrs pašpasludinātais ministrs – zemkopības ministra biroja vadītājs. Mēs nezinām, kurš un kur pieņēma lēmumus. Lēmumi pēc pieņemšanas bija pavisam greizi.

Lauksaimnieki piedalījās protestos, kur nejutām ministra atbalstu. Izvērtējot citu nozaru rīkotās protesta akcijas, redzējām, ka lauksaimniekos tomēr neieklausās. Neredzējām rezultātu, kuru mēs varētu sasniegt, ja rīkotu masveida protesta akcijas. Divus gadus dzīvojām pandēmijas zīmē, kad bija liegtas jebkura veida sabiedriskās aktivitātes.

Labāki atbalsta nosacījumi nākamajā ES plānošanas periodā ir teorija. Jā, mums vienā aploksnē ir 44% liels tiešmaksājumu pieaugums. Tikai Lauku attīstības plānā ir samazinājums. Līdz ar to daļu naudas pārcēla uz Lauku attīstības plānu. Tiešmaksājumi, kas bija mūsu mērķis, par ko cīnāmies jau entos periodus, mums nākamajā gadā samazināsies par 30%. Liela daļa lauksaimnieku to neapzinās, lai gan ministrija savās rīkotajās konferencēs to neslēpj. Lai mēs nākamā gada rudenī, kad lauksaimnieki savos kontos sāks saņemt šo mazo summu, nenonāktu līdz protesta akcijām Rīgā, valdībai vajadzētu vērtēt, vai šo ministriju uzticēt Nacionālajai apvienībai (NA). Ar šo politisko partiju pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstījām Sadarbības memorandu, tomēr, kā redzam, process notiek, bet rezultāta nav. Tieši šā iemesla dēļ neatbalstām NA ministra Gerharda apstiprināšanu amatā.

 

Redakcijas piebilde. Portālā neatkariga.nra.lv pausts arī biedrības Zemnieku saeima valdes locekļa Kaspara Ādama viedoklis. Viņš šā gada 11. oktobrī uz intervētāja jautājumu, vai Gerharda nostdabūšanu kāds kurina, atbildējis: “Es negribu lietot vārdu kurina. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka Zemnieku saeimā, ieskaitot priekšsēdētāju, ir deviņi valdes locekļi. Un šādas stratēģiskas, publiskas idejas vajadzētu saskaņot valdes locekļu starpā. Taču tagad sanāk tā, ka ir divi vai trīs vadošie cilvēki, kuri visu izlemj.

Šie cilvēki ir labi cilvēki, un nav runa par personām, taču ir runa par organizāciju un tās vadīšanu. Šāda situācija neatbilst tās organizācijas ideālam, kādu mēs to pasniedzam. Ja mēs to pasniedzam kā vadošo zemkopju organizāciju, tad tās iekšienē jābūt demokrātijai, un tikai diskusijā var dzimt kādi stratēģiski viedokļi un lēmumi. Šis nav pirmais gadījums, kad notiek kādi strauji, pēkšņi lēmumi un ap tiem kāda ažiotāža tiek taisīta.”

 

Guntis Gūtmanis, biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs: – LOSP aicina 14. Saeimā ievēlētās politiskās partijas, kas sākušas sarunas par valdības izveidošanu, zemkopības ministra amatā virzīt līdzšinējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kura vadībā lauksaimniecības nozare ir spējusi pārvarēt kovidkrīzi, kā arī īsteno pasākumus, lai samazinātu Krievijas kara Ukrainā radīto negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari.

Krīzes apstākļos ir izšķiroši, lai zemkopības ministra amatu ieņemtu profesionāls un nozares darbu pārzinošs politiķis. Šis nav laiks eksperimentiem, jo situācija mainās nepārtraukti, un ir jāspēj ne tikai laikus reaģēt uz jaunajiem apstākļiem, bet arī darboties bez kavēšanās.

SAISTĪTIE RAKSTI

Patlaban nedrīkst pieļaut situāciju, ka Zemkopības ministrijas grožus pārņem kāds, kuram nav nepieciešamo zināšanu, klātesamības un izpratnes par nozares šābrīža kritiskajiem un steidzamajiem jautājumiem, kas iezīmēs ne tikai nozares attīstību, bet pašos pamatos arī izdzīvošanu krīzes apstākļos.

LOSP stingri norobežojas no citu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju paustā, kas noliedz lauksaimniecības nozarē sasniegto aizvadītajos četros gados.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Prioritāte – ilgtspējīga kūdras purvu apsaimniekošana
Žurnāls: Daudzos ZM, VARAM un VID iepirkumos figurē politiķu radi un ziedotāji
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 82
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies 23
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Lasīt citas ziņas
Mācās audzēt tomātus bez fosilās enerģijas izmantošanas ar īpašu gaismu 5
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
Mazie veikali laukos – atbalsta salas dziestošajos reģionos 17
Brīnišķīgu bumbieru dārzs ar rekordražu; kā līdz tam nonākt. Intervija ar saimniekiem.
Trauksmes zvani! Bioloģiskā daudzveidība Latvijas ārēs nīkuļo 12
Gerhards: būt par ministru nav mans pašmērķis 8
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Šodien vēlams sevi pasaudzēt, iztiekot bez nervozēšanas un lieka stresa! Horoskopi 2.decembrim
19:07
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
19:05
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
18:23