“Solītā alga nesakrita ar saņemto…” Sievietes rūgtā mācība atgādina pārbaudīt katru darba līguma detaļu 0
Darba intervija ir būtisks posms jaunu darba attiecību uzsākšanā, kurā tiek pārrunāti galvenie sadarbības nosacījumi, tostarp atalgojuma apmērs. Taču ko darīt, ja līguma parakstīšanas brīdī izrādās, ka tajā norādīta cita summa, nekā iepriekš pārrunāts?
LA.LV redakcijā vērsās Anete, kura dalījās pieredzē par atšķirību starp darba intervijā pārrunāto un darba līgumā norādīto.
Anete stāsta, ka, uzsākot jaunu darbu, viņa priecājusies par jauno iespēju. Darba intervijā ar uzņēmuma īpašnieci tika pārrunāti arī atalgojuma nosacījumi – puses mutiski vienojās par konkrētu stundas samaksas apmēru (neto).
Tomēr, saņemot darba līgumu, Anete pamanīja, ka tajā norādītā summa atšķiras no iepriekš pārrunātās.
“Pirms darba uzsākšanas pārrunājām stundas likmi “uz rokas”, taču, iepazīstoties ar darba līgumu, pamanīju, ka tajā norādīts cits apmērs.”
Tā kā Anetei nebija skaidri saprotams, vai līgumā minētā summa ir norādīta pirms vai pēc nodokļu nomaksas, darba attiecības tika uzsāktas, un Anete uzticējās darba devējam, cerot, ka aprēķins atbildīs iepriekš pārrunātajam.
Pēc pirmās algas saņemšanas kļuva skaidrs, faktiskā izmaksātā summa ir būtiski mazāka, nekā Anete gaidīja.
“Beigās sanāca, ka saņemu daudz mazāk, nekā biju sapratusi sākumā.”
Anete norāda, ka pēc tam mēģinājusi sazināties ar darba devēju, lai noskaidrotu radušos situāciju un saprastu, vai iespējams rast risinājumu.
“Es rakstīju darba devējai un prasīju – kas un kā, vai būs kāds risinājums. Taču uzņēmuma īpašniece no skaidras atbildes izvairījās,” stāsta Anete.
Anete stāsta, ka pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem noskaidrot situāciju viņa pieņēmusi lēmumu darba attiecības neturpināt un uzrakstījusi atlūgumu.
Kad mutiski solītais nesakrīt ar līgumā rakstīto
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs skaidro – darba attiecībās izšķiroša nozīme ir tam, kas ir fiksēts rakstiski. Lai gan vispārējās civiltiesībās mutiskām vienošanām atsevišķos gadījumos var būt juridisks spēks, Darba likuma 40. pantā noteikts, ka darba līgumam jābūt noslēgtam rakstveidā un tajā jānorāda arī darba samaksas apmērs.
“Ja darbinieks ar savu parakstu apstiprina līgumu, kurā norādīta cita (parasti – mazāka) summa nekā solīts mutiski, no juridiskā viedokļa viņš ir piekritis rakstveidā fiksētajiem noteikumiem,” skaidro Klagišs.
Advokāts norāda – ja vēlāk rodas strīds par to, kas tika solīts sarunas laikā, pierādīt mutisko vienošanos var būt ļoti sarežģīti.
“Vēlāk pierādīt, ka mutiski bija solīts kas cits, būs gandrīz neiespējami, ja vien nav saglabājies kāds rakstisks pierādījums, piemēram, darba piedāvājums vai sarakste pirms līguma parakstīšanas,” norāda Klagišs.
Tāpēc pirms darba līguma parakstīšanas advokāts aicina rūpīgi pārbaudīt visus tajā iekļautos nosacījumus un neskaidrību gadījumā prasīt tos precizēt.
“Vienīgā pareizā rīcība šādā situācijā ir neparakstīt darba līgumu, kamēr tajā nav precīzi iekļauti intervijā solītie nosacījumi.”
Viņš piebilst – ja darba devējs aicina uzticēties tikai mutiskiem solījumiem un nevēlas vienošanos fiksēt rakstiski, darbiniekam tas būtu jāuztver kā brīdinājuma signāls. Jautājumi par algu, nodokļiem un darba nosacījumiem nav tikai formalitāte, bet būtiska darba attiecību daļa, kas jānoskaidro jau pašā sākumā.
