Laukos
Politika

Kādu valsts atbalstu šogad var sagaidīt lauksaimnieki0

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute pamato šāgada subsīdiju nolikumā sagatavotās izmaiņas un pauž ministrijas nostāju par citiem ar valsts atbalstu saistītiem jautājumiem.

– Kādas ir svarīgākās izmaiņas šāgada subsīdiju apakšprogrammā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu?

– Šajā gadā valsts budžeta apakšprogrammā kā tīrais atbalsts lauksaimniecībai iekļauti 8,7 milj. eiro, bet kopumā iedalīti 36,8 milj. eiro. 2021. un 2022. gadam pagaidām ir atstāti 8,7 milj. eiro. Lauksaimniecības nozare šajā gadā ir saņēmusi būtisku atbalsta palielinājumu.

Vislielākais palielinājums ir programmai Selekcijas materiālu novērtēšana integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai – teju par 227 000 eiro vairāk.

– Kāpēc tieši selekciju atbalstīs vairāk nekā agrāk?

– Šī naudas summa vitāli nepieciešama bija jau sen. Mums ir jāstimulē Latvijas selekcionāru darbība. 2020. gadā selekcijai pavisam ir paredzēti 500 000 eiro. Salīdzinājumam – 2019. gadā bija 273 000 eiro. Mēs saprotam – tas ir minimums selekcionāru vajadzībām, tikai kā glābšanas riņķis.

– Igaunijā, piemēram, ir izveidota selekcijas daudzgadu programma. Mūsu ziemeļu kaimiņi šo nozari neatbalsta no subsīdiju naudas. Selekcionāri ir droši par nākotni. Latvijā viņiem bāzes finansējuma nav. Vai tas nav ačgārni?

– Zemkopības ministrija Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir iesniegusi finansējuma pieprasījumu programmai Atbalsts vietējiem apstākļiem un klimata pārmaiņām piemērotu lauksaimniecības kultūraugu šķirņu selekcijai.

Mērķauditorija – institūcijas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības kultūraugu šķirņu selekciju. Valsts atbalsta programma ir nepieciešama selekcijas izejmateriāla izpētei, hibrīdu iegūšanai, novērtēšanai, perspektīvā selekcijas materiāla reģistrācijai.

Valsts atbalsts nodrošinātu primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju saimniecības tehnoloģiskajos procesos izmantot Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas kultūraugu šķirnes. Ministrija uzskata, ka šāda programma ir vitāli nepieciešama, taču saprotam, ka valsts budžets ir ierobežots, bet Nacionālā attīstības plānā ministrijas ir iesniegušas ļoti daudz vajadzību ar kopējo finansējumu, kas krietni pārsniedz budžeta iespējas.

Latvijā lauksaimniecības zinātni finansē nepietiekami. Saprotam, ka fundamentālajā zinātnē viņi nevar darboties tāpēc, ka tik lielu naudas līdzekļu valstij nav. Praktiskā zinātne Latvijā ir ļoti labā līmenī, mūsu zinātnieki piedalās pārrobežu projektos, dod savu artavu pētniecībā.

Protams, mums nepietiktu arī 10 miljonu eiro, lai zinātnes procesu varētu pacelt, piemēram, Vācijas vai Norvēģijas līmenī, kur valstis ļoti lielus naudas līdzekļus piešķir zinātnei. Cenšamies kā varēdami savu zinātni balstīt, iespējami vairāk piešķirt naudas līdzekļus pētnieku darbības nodrošināšanai.

Visām zinātnes institūcijām veic starptautisku darbības izvērtējumu. Ir ļoti svarīgi starptautiskajā rangā ieņemt iespējami augstāku vietu. To zinātniskais institūts var paveikt vien tad, ja ir publikācijas starptautiskajos zinātniskajos izdevumos. Tas iespējams tikai tad, ja notiek darbs ar liela mēroga projektiem. Mēs cenšamies, lai mūsu zinātnes institūtu vadošajiem pētniekiem būtu iespēja startēt projektos un ranga tabulā kāpt uz augšu. Pietiekami tas noteikti nav.

– Kādas izmaiņas ir citās atbalsta pozīcijās?

– Paliek tie paši atbalsta pasākumi, kas agrāk. Proti, Atbalsts lopkopībai, Atbalsts augkopībai, Atbalsts starptautiskajai un savstarpējai sadarbībai, Tirgus veicināšanas pasākumi, Pārtikas kvalitātes shēmas. Atbalsts lopkopībai saglabājas 2019. gada līmenī, atbalstam augkopībai, ņemot vērā selekcijas atbalsta pasākuma lielo finansējumu, ir lielāks finansējums nekā pērn – kāpums no 620 885 eiro līdz 880 937 eiro.

Pārējās sadaļās atbalsta summas nav būtiski mainījušās. Izņēmums ir atbalsts starptautiskajai un savstarpējai sadarbībai. Šajā subsīdiju pozīcijā, kur lielāku daļu piešķīrām lauksaimnieku NVO sektoram, samazinājums ir par 94 206 eiro.

ZM turpmāk naudu NVO piešķirs pēc pilnīgi atšķirīgiem nosacījumiem. Ir izveidots nolikums, kas nosaka – NVO atbalsta saņemšanai startē atklātā konkursā. Arī agrāk tās rakstīja projektu atbalsta saņemšanai, tomēr tos nerindoja atbilstoši vērtēšanā saņemtiem punktiem. Šajā gadā pirmo reizi NVO vērtēs atklātā konkursā. Kopējais finansējums NVO atbalstam ir 400 000 eiro.

ZM sadarbojas ar organizācijām, kas savās rindās ir iekļāvušas lielu daļu lauksaimnieku, turklāt mēs vēlētos, lai NVO iekļauti būtu vismaz piecu dažādu nozaru lauksaimnieki, lai NVO būtu vismaz piecu gadu darbības pieredze. NVO ir jābūt arī pašu naudas līdzekļiem. Mēs vēlētos, lai lauksaimnieku organizācijas biedri maksātu biedru naudu. Patlaban ļoti aktīvs darbs notiek ar Eiropas Komisiju, kur risinās sarunas par nākamā plānošanas perioda budžetu. Un šajās sarunās ir jāpārstāv arī mūsu lauksaimnieku viedoklis. Ir ES saimniekus pārstāvošā biedrība COPA/COGECA, kas komisijai pauž visu ES saimnieku viedokli.

Lobisms nav slikta lieta, ja to pareizi virza. Mēs prasām, lai lauksaimnieku organizācijas pārstāvētu lielu saimnieku daļu, lai nebūtu tendēts viedoklis.

ZM vēlētos atgriezenisko saiti no visām lauksaimnieku grupām, tostarp no mazajiem, lielajiem un vidējiem ražotājiem. Mūs interesē arī pārstrāde. Saimniekiem ir ļoti svarīgi, lai valstī būtu stabila, laba un kompetenta pārstrāde. Ja nav savas pārstrādes, esam vien izejvielu pārdevēji. Tas savukārt nozīmē, ka valsts nav konkurētspējīga.

Vērtēsim, vai agrākos gados ir noticis darbs darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības komitejās, starpministriju darba grupās. Kā zinām, arī Ekonomikas ministrijā (EM) ir darba grupas. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ļoti aktīvi darbojas EM klastera programmās.

Kā vienmēr ir arī pārejošie maksājumi par 2019. gadā sāktajiem projektiem, naudas summa ir tieši tāda pati kā 2019. gadā.

Otra daļa no 36,8 milj. eiro ir sadalīta šādi – 16 milj. eiro ciltsdarba maksājumiem sieviešu kārtas dzīvniekiem, 5,1 milj. eiro kredītprocentu daļējai dzēšanai, 3 milj. eiro zinātnes pētījumiem un zinātnes tehniskās bāzes pilnveidošanai un stiprināšanai.

No šīs naudas kopējā valsts atbalsta lauksaimniecībai vēl 4 milj. eiro ir atdalīti kā atbalsts pavisam mazajiem lauksaimniekiem, kas VPM 2019. gadā bija deklarējuši līdz 7 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Viņiem būs piemaksa 50% no 2019. gadā aprēķinātā un izmaksātā VPM maksājuma.

Tas nozīmē, ja zemnieks būs saņēmis 100 eiro ES tiešo maksājumu summu, piemaksās 50 eiro; ja būs saņēmis 833 eiro, piemaksa sasniegs 416,50 eiro.

Tiešmaksājumu regulā ir noteikts, ka mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienā gadā lauksaimnieks drīkst saņemt ne vairāk kā 1250 eiro.

– Redzams, ka prioritātes subsīdiju naudas dalīšanā ir nemainīgas.

– Prioritāte Ciltsdarbs un piensaimniecības attīstība ar 2,1 milj. eiro saglabājas. Piena lopkopībā ir arī ļoti daudz saimniecību un daudz dzīvnieku. Protams, piensaimniecība ir bijusi prioritāra, latvietis vienmēr mājās govi ir turējis un kopis, tā ir bijusi māte barotāja. Piensaimniecība ir nozare, kur nauda ļoti ātri nāk atpakaļ. Govs pienu dod ik dienu. Arī šo produktu saimnieks pārdod gandrīz ik dienu. Citās nozarēs produkcijas realizācija ir sezonāla. Graudus pamatā pārdod vienu reizi gadā, cūkas var biežāk pārdot nekā gaļas liellopus. Aitām jērus un gaļas šķirņu kazas realizē rudenī. Piensaimniecība ir stabila nozare ar garantētiem ikmēneša naudas ienākumiem. Šā iemesla dēļ tā ir būtiska.

– Pērn valsts no subsīdiju naudas palielināja atbalstu beigto dzīvnieku utilizācijai. Kā šajā gadā?

– Dzīvnieku līķu savākšana un likvidēšana ir ļoti svarīgs jautājums. Pērn bijām spiesti spert šo milzu soli. Gads ir aizvadīts diezgan mierīgi. Piešķirtā papildu nauda ir nesusi rezultātu. Nav bijis tā, ka nav kas vāc beigtos dzīvniekus. Zināmā mērā arī šajā pozīcijā, kur ir 1,1 milj. eiro, vajadzētu lielāku finansējumu. Tas ir otrs vislielākais atbalsta pasākums. Ja vēl klāt pieskaita dzīvnieku blakusproduktu vākšanu no kautuvēm, pavisam iznāk 1,2 milj. eiro. Šī nauda ir vajadzīga pavisam noteikti! Ja Latvijā nebūs nodrošināta kritušo dzīvnieku savākšana, valsts var zaudēt eksporta tirgus. Tas ir bīstami. Valstij ir jādod līdzfinansējums. Nav teikts, ka maksājums ir jānosedz par 100%. Ir jāpalīdz šim procesam notikt kārtīgi. Uz 2020. gadu ir ieplānota tāda pati summa kā 2019. gadam.

– Kādas vēl svarīgas atbalsta izmaiņas šajā gadā ietekmēs lauksaimniekus?

– Atbalsta programmā Kredītprocentu daļēja dzēšana finansējums ir samazināts no 6,8 milj. eiro pērn līdz 5 milj. eiro šajā gadā.

ZM ir spiesta pārvērtēt atbalsta nosacījumus tāpēc, ka līdz šim sedzām 4% no faktiski samaksātās kredītprocentu likmes. Esam izvērtējuši LAD informāciju, ka kredītprocentu faktiskā vidējā likme komercbankās ir 3,83%. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki, kas startēja šajā atbalsta pasākumā, saņēma bezprocentu aizdevumu. Valsts viņiem aizdevuma procenta likmes maksājumu kompensēja pilnībā. Ir samazinājies finansējums, tāpēc mums ir jādomā, kā atvieglot valstij šo nastu.

Tomēr ir jāsaprot – ikviens kredītņēmējs uzņemas saistības pret banku un pret sevi. Viņam tās ir pašam jāizvērtē un kaut kāda artava jādod. Jābūt atbildības izjūtai, ka aizdevums ir jāatdod. Mēs šo 4% kompensējamo likmi samazināsim uz 2,5%. Skaitļi rāda – ir bankas, kur ilgtermiņa aizdevuma procentu likme ir pat 0,95%. Tas nozīmē, ka finanšu slogs nav tik liels.

Lauksaimniekiem ir jāzina, ka ar 2020. gada 1. janvāri ir palielināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. DUS redzam lielākas cenas. Lauksaimniekiem akcīzes nodoklis ir noteikts 15% vērtībā no standarta likmes, arī viņiem kāps maksājamā akcīzes nodokļa daļa.

Patlaban visas ministrijas strādā pie Nacionālā attīstības plāna, ko gatavo vismaz septiņiem gadiem. Protams, visām ministrijām ir lielas vēlmes. Arī mūsu ministrijai – mēs ļoti vēlētos, lai 36,8 milj. eiro atbalsta summu valsts budžeta apakšprogrammā saglabātu arī nākamos divus gadus. Agrāk atbalsts pat bija lielāks – 36 un 37 miljoni latu (attiecīgi 50,4–51,8 milj. eiro).

Ļoti daudz ir runāts par bioloģisko lauksaimniecību, Latvijā apmēram 14% LIZ apstrādā ar bioloģiskajām metodēm. Vienlaikus ES vidēji tie ir aptuveni 6% LIZ. Tā ir klimatam, videi draudzīga ražošana un dzīvošana. Uz to ir jāvirzās. Mēs zinām, ka ES lielvalstis ļoti labprāt pērk un patērē bioloģisko pārtiku. Iespējams, mums pavērsies eksporta iespējas.

– Vai valsts šīs iespējas var rosināt?

– Ar valsts rīcībā esošajiem atbalsta instrumentiem to rosināt neizdodas. Mums ir pārtikas kvalitātes shēmu atbalsta mehānisms. Zaļā karotīte, Bordo karotīte, bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēma, tostarp pelēkie zirņi, Jāņu siers, Rucavas baltais sviests un citi produkti. Ir atbalsts šiem produktiem.

Piešķiram mazliet naudu Zaļās karotītes, bioloģiskās produkcijas popularizēšanai. Lai cilvēki saprot, kas tas ir. Lai viņi zina, ko pērk un ko nozīmē atšķirīgās preču zīmes. Patlaban tirdzniecības tīkli cenšas iezīmēt īpašo produktu sadaļu. Valsts var iedot mazliet finansējuma produktu skaidrojumiem un popularizēšanai.

– Patlaban valda liela neziņa par ierobežojumiem SEG emisiju mazināšanai nākamajā plānošanas periodā. Vai dažādiem darbības ierobežojumiem pretim būs kompensējošie atbalsta mehānismi?

– Klimata un vides jautājumi nav saistīti ar valsts atbalstu. Tās ir KLP stratēģijas plāna sadaļas. Zināms puslīdz droši, ka nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā no Latvijai paredzētā kopējā finansējuma 40% ir jāparedz vides mērķiem. Lai gan Latvijai nav vissliktākā starta pozīcija, Latvija ir zaļa valsts un mums nedraud milzīgas klimata briesmas, jau patlaban sākam domāt, kā īstenosim šo nosacījumu.

Protams, viena no SEG emisiju radītājām ir lopkopība. Īpaši tā daļa, kas audzē atgremotājdzīvniekus. Ir jādomā, kā SEG emisijas mazināt. Var vērtēt dzīvnieku turēšanas apstākļus, ļoti svarīga ir dzīvnieku ēdināšana – pareizas barības devas, ļoti kvalitatīva lopbarība, attiecīgi tā samazina emisijas.

Vēl svarīga ir kūtsmēslu apsaimniekošana, kūtsmēslu pārstrāde biogāzē, siltumā un elektrībā. Mūsu cūkaudzētāju organizācija šajā virzienā darbojas ļoti aktīvi. Lielie cūku kompleksi bez biogāzes stacijām vispār nevarētu darboties. Pierīgā darbojas SIA Ulbroka – ja šī saimniecība nebūtu laikus uzbūvējusi biogāzes staciju, visticamāk, nevarētu dzīvniekus turēt. Ļoti lieli naudas ieguldījumi ir vajadzīgi smaku mazināšanai cūkkopības nozarē. Kūtsmēslu apsaimniekošana skar visas lopkopības sadaļas. Arī putnkopībā ir ļoti svarīgas gaisa attīrīšanas iekārtas.

– Vai būs izmaiņas apdrošināšanā?

– Apdrošināšanas maksājumi ir LAP pasākums. Pērn 21. novembrī bijām spiesti aizvērt nepārtraukto kārtu, tā bija izsludināta uz visu mums piešķirto naudas summu – 22 milj. eiro. Patlaban LAD vērtē pēdējos iesniegumus. Lai varētu atvērt nākamo kārtu, strādājam pie LAP labojumiem, kur jāpārdala finansējums.

Ir veikti labojumi MK noteikumos, kas reglamentē apdrošināšanas procesu. 2020. gadā, kad vērsies jaunā kārta, nebūs vairs iespējas izmantot dzīvnieku apdrošināšanas alternatīvo programmu, kas bija paredzēta dzemdību riskiem, traumatismam, zibens nosperšanai un citiem riskiem. Valsts budžeta finansējuma šiem mērķiem vairs nebūs.

Maksimālā izmaksu likme par vienu vienību (ha, liellopa vienība) – 50 eiro.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Veselam
“Jā, Covid-19 ir bīstams, bet tas ir pārspīlēts,” uzskata Apinis 38
11 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Tas ir rets notikums!” Otrdien Latvijā ieradīsies Francijas prezidents Makrons kopā ar kundzi Brižitu
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Uhaņā saražotais draņķis ir izrādījies no aplam izturīga materiāla taisīts.” Egila Līcīša feļetons 2
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Kāpēc lai es kaut ko tādu ēstu?” Skolēni izbrāķē savdabīgās brīvpusdienu pārtikas pakas
1 stunda
LA
LA.LV
Pasaulē
Nepamodās no narkozes: zobārsta krēslā nomirst deviņus gadus veca meitenīte 3
8 stundas