Kaitēkļu iznīcināto koku saglabāšana nodara kaitējumi mežiem un tautsaimniecībai kopumā 0
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Meža likumā, kuri paredz, ka meža īpašnieki drīkstēs cirst un atjaunot audzes tad, kad tās ir bioloģiski un tehniski gatavas. Modernās tehnoloģijas – satelītattēli un tālizpēte – palīdzēs savlaicīgi noteikt, kur audzes jāatjauno, tādējādi ļaujot pieņemt lēmumus gudri un atbildīgi. Mūsu ziņā ir izlemt – kaitēkļu uzbrukumu, klimata pārmaiņu un citu faktoru ietekmē ļaut daļai mežu aiziet postā, vai palīdzēt tiem dzīvot.
Skandināvijas valstis, kas jau sen apsteigušas mūs mežsaimniecības efektivitātē, ir atteikušās no stingriem, tikai vecuma kritērijos balstītiem noteikumiem. Somijā un Norvēģijā minimālo ciršanas vecumu nosaka speciālisti, ņemot vērā konkrētās audzes stāvokli. Arī Zviedrijā un Polijā tas ir zemāks nekā Latvijā. Šīs valstis ir sapratušas – labāk laikus atjaunot mežus, nekā ļaut tiem aiziet bojā.
Latvijā vairāk nekā 113 tūkstoši mežu īpašnieku un tiesisko valdītāju gaida iespēju rīkoties elastīgāk un saprātīgāk. Ja dosim viņiem instrumentus, meži tiks atjaunoti, kopti un saglabāti. Neko nedarot, redzēsim arvien vairāk mirušu egļu, apses un bērzu audžu.
Latvijas meži vienmēr bijuši mūsu lepnums – tie klāj vairāk kā pusi valsts teritorijas, dod darbu un ienākumus tūkstošiem cilvēku, ir mājvieta dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem, sēnēm un augiem. Taču šodien mūsu zaļais vairogs vairs nav tik drošs – klimata pārmaiņas, kaitēkļu uzbrukumi un pāraugušu audžu nespēja pretoties dabas spiedienam novedusi pie situācijas, kad Latvijas meži kļūst arvien apdraudētāki.
Katrs, kurš šovasar bijis Līgatnē, redzējis, ko tas nozīmē. Līgatnes dabas taku apkārtnē, vietā, kas simbolizē Latvijas dabas bagātību un kur bērni nāk mācīties par vidi, veselas egļu audzes stāv nokaltušas. Egļu astoņzobu mizgrauzis pārvērtis dzīvu mežu par sarkanīgu, stāvošu kapsētu. Gulbenes un Rēzeknes apkārtnē, Žīguru un Lubānas mitrāju tuvumā, kā arī Cēsu, Siguldas un Amatas pusē situācija ir līdzīga. Valsts meža dienests saņem neskaitāmas sūdzības – cilvēki redz, kā viņu īpašumos egles kļūst brūnas, nokalst un sabrūk. Vietās, kur egļu īpatsvars audzēs ir liels, piemēram, Amatas, Vaives un Līgatnes pagastos, apdraudēta jau gandrīz puse mežu. Arī Dienvidkurzemē un Pierīgā redzami veseli masīvi, kuros egle ir mirusi. Tas vairs nav tikai atsevišķs koks vai koku grupa – tās ir audzes, kuras mirst, pirms tās ir izmantotas un atjaunotas.
Apdraudētas nav tikai egles vien. Latvijas ainavā tik iemīļotais bērzs, pāraudzis un nekopts, pārvēršas par zemas vērtības materiālu, kurš der vairs tikai malkai vai šķeldai. Līdzīgi ir arī ar apsēm. Tā vietā, lai šie koki pārtaptu mēbelēs, būvkonstrukcijās vai citos augstas pievienotās vērtības produktos, tie atgriežas dabā kā atkritumi. Tādējādi tiek zaudēts milzīgs potenciāls.
Zinātnieki brīdina, ka vecajās audzēs trupes īpatsvars pārsniedz 30%. No ārpuses var šķist, ka koks vēl turas, bet iekšpusē tas jau ir satrunējis, zaudējis dzīvotspēju. Šādi meži kļūst par slimību un kaitēkļu perēkli.
Tā vietā, lai turpinātu piesaistīt oglekli un nodrošinātu izejmateriālu nākotnes paaudzēm, šiem kokiem sabrūkot, ogļskābā gāze atgriežas atmosfērā. Savukārt pārstrādājot koksni ikdienā izmantojamos produktos, ogleklis paliek tajos ieslēgts un nespēj nodarīt kaitējumu zemes atmosfērai. Latvijas meži ir mūsu lielākā dabiskā aizsardzība pret klimata pārmaiņām. Vesels un gudri apsaimniekots mežs piesaista vairāk oglekļa nekā izdala. Ja veco bojāto mežu vietā nestādīsim jaunus, zaudēsim ne vien tīru gaisu un bioloģisko daudzveidību, bet apdraudēts būs arī Latvijas mērķis par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam.
Meži nav tikai klimats un ekoloģija. Tie ir arī mūsu bērnu un mazbērnu dzīves telpa. Tie ir laukumi atpūtai, vieta, kur smelties spēku, kur satiekas cilvēks un daba. Katrs mežs, kas šodien mirst, ir zaudējums mūsu nācijai. Katrs koks, kas laikus iestādīts un izaudzis, ir ieguldījums mūsu nākotnē. Tādēļ paturēsim prātā, ka katrs gads bez atbilstošas rīcības, nozīmē arvien jaunas nokaltušas audzes. Katrs aizkavēts lēmums nozīmē, ka zaudējam vēl daļu sava zaļā vairoga. Tomēr līdz ar grozījumiem Mežu likumā mūsu spēkos ir šo situāciju mainīt un palīdzēt mežiem dzīvot.
