Rekviēms Lubāna pīlei 1


“Par pīļu medībām man ir vairākas bildes, bet pirms pāris gadiem uzgleznoju rekviēmu Lubāna pīlei. Kāpēc rekviēmu? Kā atmiņas – jo redzes dēļ dažus gadus pats vairs nemedīju,” atzīst Zvejsalnieks. Tas gan neliedz pīļu medību atklāšanas dienu nosvinēt kopā ar draugiem un atcerēties “vecos, labos laikus”. Šogad pat – uz Zvejsalām atbrauca viens no seniem medību biedriem, rakstnieks Andris Kolbergs. Līdzīgi kā savulaik Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija, ministra Leona Vītola rosināta, aicināja uz medībām Rakstnieku savienības ļaudis, Osvalds Zvejsalnieks Rēzeknes apkārtnē rudenī rīkojis medības māksliniekiem, uz kurām braukuši arī Rīgas kolēģi. “Kas nebija mednieki, gāja dzinējos,” viņš paskaidro. Pasākums kļuvis tik populārs, ka dalība medībās kopā ar “radošajiem” uzskatīta par prestiža lietu. Kazi, vienā no tām radusies iecere gleznai par mežacūku medībām ziemā ar dzinējiem. Darbs kā pasūtījums nonācis pie sienas kafejnīcā kādā saimniecībā, kuras vadītāji bijuši kaislīgi mednieki. Kurā virzienā tas vēlāk aizklīdis, gleznotājs nevar pateikt, vien smaidot piebilst, ka gleznā attēlojis arī sevi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 3
Lasīt citas ziņas

Osvalds atceras, ka padomju laikā gandrīz vai katrā rūpnīcā un palielā uzņēmumā darbojies savs mednieku kolektīvs, medībām kļūstot par gandrīz katram pieejamu vaļasprieku. Pats medījis Rēzeknes izpildkomitejas 30 cilvēku kolektīva sastāvā, kurā vairākums biedru nākuši no mūzikas un mākslas vidusskolas, kā arī izglītības pārvaldes. Palaikam nācies kopā jaktēt arī ar pensijas vecuma medniekiem. Bieži vien vīri gados nav tikuši līdzi jaunajiem – kamēr vieni pārlec grāvim pāri, otriem, lai tiktu otrā pusē, jāmeklē tiltiņš. “Mēs, jaunie, toreiz bijām neapmierināti, bet tagad, skat, pašam būtu jādodas uz tiltiņu,” nosmej Zvejsalnieks. Viņš gan atzīst, ka uz medībām “kaut kā vairs nevelk”, esot pārņēmušas līdzīgas sajūtas kā kādreiz fanātisko mednieku monsinjoru Henriku Trūpu. 80 gadu jubilejā uz jautājumu: kā tad, monsinjor, ar medībām? – viņš atbildējis: gana esmu Dieva radību nobendējis, nu jāsāk nožēlot.

Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.