Kamēr brīvprātīgie vāc santīmus armijai, vietējie budžeti braši tērē miljardus puķu dobēm 128
Kamēr brīvprātīgie vāc naudu bruņotajiem spēkiem, vietējie budžeti laiž miljardus pa vējam. Ukrainas varas iestādes mēģina spert pirmos soļus, lai izbeigtu kara laika šķērdēšanos. Vai tas būs efektīvi?
Pēdējā gada laikā Ukrainas mediju slejas ir pilnas ne tikai ar kara hronikām: tās atšķaida pašvaldību un valsts konkursu un korupcijas skandāli, kad izšķērdībā tiek apsūdzēta kārtējā reģiona padome vai valsts uzņēmums.
Aizmirstot, ka valstī notiek karš, vietējās pašvaldības tērē miljardiem grivnu puķu dobju stādīšanai, maznozīmīgu ceļu remontiem un neaktuālu administratīvo ēku atjaunošanai.
Piemēram, pēdējiem iepirkumi: reģionālās padomes ir gatavas kopumā tērēt 1,2 miljardus grivnu ceļiem un apgaismojumam Dņepropetrovskas, Zaporižjas, Kijivas un Volinas apgabalos. Ir simtiem līdzīgu daudzmiljonu pasūtījumu: bija, ir un, ja mēs to nekādi neietekmēsim, tad būs, raksta unian.net.
Piemēram, par šiem 1,2 miljardiem varētu nopirkt 20 000 kamikadzes dronu, 100 britu Spartan bruņutransportieru, 1000 termovizoru un 20 000 ar bruņu plāksnes. Vai 10 vācu Leopard-2A4 tankus, vai 5 Bayraktar UAV, vai vienu vecu F-16. Bet kāds nolēma, ka būtu labāk, ja šie līdzekļi kļūtu par jaunām flīzēm pilsētas centrā.
Kara laikā ceļu būvniecība, stadionu celtniecība un zāliena sēšana noteikti nav valsts primārās vajadzības. Prioritātēm jābūt diametrāli pretējām.
Un to saprot absolūts vairākums cilvēku, raksta portāls.
Turklāt sabiedrība pievērš uzmanību tikai skandalozākajiem konkursiem, kas par laimi pēc liekas un skaļas publicitātes iegūšanas tiek atcelti. Piemēram, Dņipro rajona padomes vēlmei par 900 000 grivnu iegādāties 300 bungas patversmēm, lai uzlidojumu laikā bērni neskumtu. Šai amatpersonu iecerei nebija lemts īstenoties.
Taču pārējie iepirkumi paliek nepamanīti un tiek veiksmīgi īstenoti. Kā tas notika ar elektrisko pannu par 720 000 grivnu un “zelta” dārzeņu griezēju par 130 000 grivnu iegādi, vēl pirms sabiedrība par to uzzināja.
Mūsdienās lauvas tiesu visu pašvaldību budžetu veido nodokļi, kas tiek maksāti no militārpersonu algām – 75% no tiem tiek militāro vienību atrašanās vietām, 25% nonāk valsts budžetā. Vienīgais izņēmums ir galvaspilsēta: Kijivā šī attiecība ir 60 pret 40 procenti.
2023. gadā Ukraina militārpersonu algām piešķīra 700 miljardus grivnu. Armijnieki maksā nodokli 18% apmērā, un attiecīgi kārtējā gadā viņiem vien visu līmeņu budžetos jāiemaksā 126 miljardi grivnu. No šīs summas vietējiem budžetiem šogad vajadzētu saņemt aptuveni 90 miljardus. Summa ir liela. Un žēl, ka tas nav vērsts uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, bet gan nosēžas galvenokārt ierēdņu kabatās, raksta unian.net.
Ņemot vērā pašvaldību budžeta izdevumu absurdumu un armijas neatliekamo finansējuma nepieciešamību, Ukrainas Ministru kabinets ierosināja, iesniedzot attiecīgu likumprojektu, izņemt no kopienām iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas tiek iekasēts no militārpersonām – tas ļautu piesaistīt 25,8 miljardus grivnu šogad un 93,7 miljardus nākamgad papildu bezpilota lidaparātu iegādei un ieroču ražošanas apjoma palielināšanai, sacīja premjerministrs Deniss Šmihals.
Ne bez politiskām cīņām, taču Augstākā Rada jau paspēja likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Jāgaida otrais. Bet, lai gan šis dokuments guva plašu atbalstu sabiedrībā, tā pretinieki bija tieši no kopienām, kuras baidās tikt nošķirtas no dāsnās barotavas.
Pēc tam, kad Augstākā Rada pirmajā lasījumā nobalsoja par attiecīgo likumprojektu, vietējās varas iestādes krasi palielināja iepirkumu skaitu: Dņepropetrovska vien ceļu remontdarbiem reģionā piešķīra aptuveni 3 miljardus grivnu – tas ir 27 Leopard 2A4 tanku izmaksas!
Vietējās varas iestādes bija kategoriski pret valdības iniciatīvu. Viņu izmisums ir acīmredzams: pasūtītāji masu medijos uzsāka dārgu kampaņu ar tēzi, ka attiecīgā likumprojekta pieņemšana tikai kaitēs Ukrainas aizsardzības spējām.
Bez militāro ienākumu nodokļa Ukrainas pašvaldību budžeti zaudēs ievērojamu ienākumu daļu. Tautsaimniecības stratēģijas centrs tiem piekrīt, norādot, ka šobrīd lielākā daļa pašvaldību budžetu ir ar pārpalikumu – tieši uz militārā nodokļa rēķina. Bet vai ir vērts to atņemt – daudziem nāksies saskarties ar deficītu.
Valdība gan piebilst, ka pašvaldību budžetu panika ir bezjēdzīga, jo, kā apliecina Finanšu ministrija, tām kopienām, kurām objektīvi trūkst līdzekļu, valsts piešķirs pamatsubsīdiju un atstās reverso dotāciju.
Reģionālās varas iestādes ir gatavas piešķirt 70 miljonus grivnu Krivijrihas vajadzībām, lai uzturētu ceļus labā stāvoklī. Turklāt Dņepropetrovskas apgabala ūdens resursu reģionālais birojs plāno piešķirt 387 miljonus, lai uzlabotu Saksaganas upes ekoloģisko stāvokli Krivijrihā. Rezultātā mums ir 457 miljoni grivnu (gaisa aizsardzības sistēma Gepard maksā aptuveni tikpat).
Nākamā reitingā ir Žitomira. Ceļu atbalstam kara laikā tur piešķirti 223 miljoni grivnu. Vēl 214 miljonus ir gatavi tērēt ēku un ceļu remontam Zaporižjas frontes tuvumā. Šo divu pilsētu kopējās izmaksas ir vienādas ar aptuveni 5000 bruņotajiem spēkiem paredzēto termoattēlveidošanas tēmekļu.
Odesa, atrodoties nepārtrauktā krievu raķešu apšaudē, neatpaliek un piedāvā 144 miljonus grivnu konkursos par savas pilsētas infrastruktūras remontdarbiem. Savukārt Rivne parūpējās par transportu: pilsētas steidzami nepieciešami 20 autobusi par 65 miljoniem grivnu. Kopā par šiem līdzekļiem var iegādāties aptuveni 9000 bruņu plāksnes.
Hersona, Ternopiļa, Poltava, Čerņigova ir gatavas tērēt kopumā 101 miljonu grivnu (gandrīz 5000 augstas kvalitātes taktiskās bruņuķiveres) ēku, ceļu kapitālajam remontam un jaunu pilsētas objektu celtniecībai.
Protams, nav garantijas, ka militāro nodokļu ieskaitīšana valsts budžetā atrisinās korupcijas jautājumu. Diemžēl korupcija
ir Ukrainas budžeta naudas sadales procesa neatņemama sastāvdaļa pat kara laikā. Līdz ar to nav izslēgts, ka līdz ar likuma pieņemšanu šos līdzekļus izkrāps nevis vietējās amatpersonas, bet gan centrālā valdība.
Analītiskā centra “Vienotā Ukraina” ekonomikas eksperts Oleksijs Kuščs uzskata, ka efektīvākais mehānisms līdzekļu novirzīšanai bruņoto spēku vajadzībām varētu būt speciālu militāro fondu izveide katrā reģionā, kas tiks aizpildīta ar militāro nodokļu samaksāto naudu. “Šo līdzekļu pārvaldīšana tiks veikta ar speciālu militāro padomju starpniecību, kuras tiks ievēlētas no veterānu vidus. Proti, militāristi paši kontrolēs šo līdzekļu paredzēto izlietojumu,” turpināja eksperts.
Taču arī šajā gadījumā fondu efektivitāte būtu atkarīga no to pārvaldības godīguma. Galu galā jaunākās ziņas no tiesībsargājošajām iestādēm par, piemēram, militārajiem komisāriem, sagādā vilšanos: likumsargi regulāri ziņo, ka pēc militāro komisāru aizstāšanas ar frontes kaujas virsniekiem kukuļu apjoms vervēšanas centros tikai pieaudzis.
