Krievijas iebrukums katastrofāli ietekmējis dzimstību Ukrainā; vīriešu tur drīz būs vairāk nekā sieviešu 59
Pat pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma satraucoši zemais dzimstības līmenis ir strauji sabremzējis Ukrainas iedzīvotāju skaita pieaugumu. Karš situāciju ir vēl krasāk saasinājis, eksperti aicinājuši rīkoties.
Šā gada pirmajā pusē Ukrainā piedzima ap 93 500 zīdaiņu, kas ir par 28% mazāk nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā, pirms Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu šajā valstī. Lai gan dzimstība Ukrainā pēdējo desmit gadu laikā jau bija samazinājusies, sieviešu izceļošana no valsts un ar karu saistītie drošības riski ir atstājuši katastrofālu ietekmi uz demogrāfiju Ukrainā, par to raksta Deutsche Welle.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas pārstāves Ella Libanova aplēsto
sliktāko scenāriju pašreizējais iedzīvotāju skaits, kas ir aptuveni 37 miljoni, nākamo 10 gadu laikā varētu samazināties līdz 26 miljoniem.
Jau pirms kara Ukrainas dzimstības līmenis atpalika no atjaunošanās līmeņa, proti, sievietei vidēji bija jādzemdē vismaz 2,1 bērns, lai iedzīvotāju skaits būtu nemainīgs. 2021. gadā šī attiecība bija samazinājusies līdz 1,16, nākamajā gadā samazinoties vēl par 25%.
Svitlana Aksjonova, arī Ptoukhas institūta pētniece, DW sacīja, ka šis kritums, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas, nevis notiekošā kara rezultāts. 2021. gadā vien tika apstiprināti 86 000 ar koronavīrusu saistīti nāves gadījumi. “Daudzas ģimenes nolēma atlikt bērnu radīšanu, līdz izveidosies drošāka epidemioloģiskā situācija,” viņa skaidroja.
Ārzemēs dzimušie bērni netiek ieskaitīti
Aksjonova norādīja, ka
2022.gada statistikā nav ņemti vērā bērni, kas dzimuši ukraiņu bēgļiem ārvalstīs un arī tiem, kuri dzimuši Krievijas okupētajās teritorijās.
Aksjonova sacīja, ka kara ietekme uz Ukrainas dzimstību šogad ir kļuvusi daudz izteiktāka. 2023. gada pirmajā pusē demogrāfi reģistrēja 9% kritumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kas bija sagaidāms, ņemot vērā karu.
Viņa gan piebilda, ka ir pāragri spriest, kā situācija attīstīsies pēc kara. Viņa paskaidroja, ka demogrāfi ir izstrādājuši 50 scenārijus, kas varētu notikt atkarībā no kara gaitas un cilvēku migrācijas.
Bet viņa
šaubījās, vai pēc kara dzimstības līmenis dramatiski pieaugs – infrastruktūras un māju iznīcināšana un spiediens uz darba tirgu ir galvenie faktori, tāpēc mazāk cilvēku izlems radīt bērnus pārticības dēļ.
Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka būtu nepareizi radīt bērnu šajā nežēlīgajā pasaulē un pakļaut to šādām briesmām.
Migrācijai ir izšķiroša nozīme nākotnes dzimstības prognozēšanā
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsti ir pametuši vairāk nekā 6,2 miljoni cilvēku, galvenokārt sievietes darbspējīgā vecumā un bērni.
“Jo ilgāk turpināsies karš, jo vairāk cilvēku izvēlēsies palikt ārzemēs.
Viens no scenārijiem paredz, ka nākotnē noteiktās vecuma grupās vīriešu būs vairāk nekā sieviešu, ņemot vērā, ka ievērojams skaits ukraiņu sieviešu neatgriezīsies Ukrainā ” viņa piebilda.
Viņa sacīja, ka ir arī citi izšķiroši faktori: “Pirms kara socioloģiskās aptaujas vēstīja, ka lielākā daļa cilvēku vēlas vairāk nekā vienu bērnu, taču tas ir atkarīgs no drošības un ekonomiskajiem apstākļiem.
Ukrainas Sociālo un ekonomisko pētījumu centra direktors Dmitro Bojarčuks sacīja, ka
valdībai nekavējoties jāreaģē uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, īstenojot atbilstošas ekonomikas reformas, ņemot vērā, ka strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanās radītu slogu pensiju sistēmai.
Ukrainas bēgļi tuklāt ir sapratuši, ka dažkārt viņu darbs ārzemēs ir daudz labāk atalgots nekā Ukrainā.
Ja Ukraina attīstīsies strauji, pastāv iespēja pārliecināt ukraiņus atgriezties no ārvalstīm, tomēr, ja Ukraina nepiedāvās interesantus, konkurētspējīgus darbus, tā nespēs noturēt cilvēkus.
