Kāpēc Lukašenko tik ļoti sācis piekāpties Ukrainai? Izskatās, ka Baltkrievija Krievijas paspārnē vairs nejūtas tik droši 2
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pēdējā laikā sācis demonstrēt negaidītu piesardzību attiecībās ar Ukrainu. Pēc Kijivas ultimāta Minska esot apturējusi robežas tuvumā esošo retranslācijas iekārtu darbību, kas, pēc Ukrainas puses teiktā, palīdzēja koriģēt Krievijas dronu lidojumus.
Par to, atsaucoties uz Berlīnes Karnegī centra Krievijas un Eirāzijas pētījāzijas pētījumu uzaicinātā eksperta Artjoma Šraibmana analīzi projektam “Carnegie Politika”, raksta “Meduza”.
Jūnija vidū Ukraina pieprasīja, lai Baltkrievija atslēdz retranslācijas iekārtas pie robežas. Ja tas nedotu rezultātu, Kijiva draudēja tās iznīcināt pati. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, 22. jūnijā šīs iekārtas pārstāja darboties.
Baltkrievijas valsts propaganda apgalvo, ka Zelenskis gan retranslatorus, gan to atslēgšanu esot izdomājis, taču, kā norāda Šraibmans, uz pretējo vedina vairāki fakti. Krievijas prokara avoti jau 21. jūnija vakarā ziņojuši par mobilā sakaru tīkla traucējumiem Baltkrievijas un Ukrainas pierobežā, bet Ukrainas monitoringa kanāli vēlāk fiksējuši, ka Krievijas droni vairākas dienas nelido gar šo robežu.
Zīmīgi arī tas, ka pats Lukašenko retranslatoru esamību nav tieši noliedzis. Gluži pretēji — pēc Ukrainas ultimāta viņš atzina, ka Minskā uzņēmis Zelenska pārstāvjus un skaidrojis viņiem, ka Baltkrievija nevēlas tikt ievilkta karā.
Pēc Šraibmana domām, tas, ka sarunās ar Ukrainu personīgi iesaistījies pats Lukašenko, liecina — viņš Kijivas draudus uztvēris kā reālu drošības risku.
Lai demonstrētu labas gribas signālu, Lukašenko vēl arī paziņoja par trīs robežpunktu atvēršanu Ukrainas pierobežas iedzīvotājiem, kuri vēlētos doties uz Baltkrievijas mežiem sēņot un ogot. Šāds solis izskatās dīvaini, jo grūti iedomāties, ka kara laikā ukraiņi masveidā dotos pāri robežai uz faktiski naidīgas valsts teritoriju. Tomēr politiskais signāls, pēc autora domām, Minskai šobrīd bijis svarīgāks par praktiskajiem apsvērumiem.
Šī nav pirmā reize, kad Lukašenko uz Ukrainas stingrāku retoriku reaģē ar negaidītu savaldību. Maijā, kad Kijiva apsūdzēja Maskavu jauna uzbrukuma gatavošanā caur Baltkrieviju un brīdināja par iespējamiem triecieniem 500 mērķiem Baltkrievijā, Lukašenko aicināja Zelenski uz tikšanos.
Savukārt pēc incidenta Brjanskas apgabalā, kur Krievija vainoja Ukrainu drona triecienā autobusam ar baltkrievu bērniem, Lukašenko nesteidzās atkārtot Maskavas apsūdzības. Viņš norādīja, ka jāgaida izmeklēšanas rezultāti, un notikušo raksturoja kā mēģinājumu ievilkt Baltkrieviju karā.
Vēl pirms tam Lukašenko atzina, ka gadījumā, ja Ukraina sāktu sist pa Baltkrieviju tāpat kā pa Krieviju, Baltkrievijas teritorija un objekti būtu kā uz delnas. Tieši ar šo ievainojamību un baltkrievu nevēlēšanos karot viņš skaidro savu vēlmi neiesaistīties karā tieši.
Viņš arī atvainojās Zelenskim par agrāku apgalvojumu, ka Ukrainas prezidents lietojot narkotikas.
Pagaidām nav līdz galam skaidrs, kā uz Minskas piekāpšanos reaģēs Maskava. Lukašenko tikšanās ar Vladimiru Putinu pēc retranslatoru atslēgšanas notika aiz slēgtām durvīm. Tomēr Šraibmans pieļauj, ka Kremlis ar grūtībām, bet šo soli varētu pieciest, jo retranslatori nav tik nozīmīgs ieguvums, lai to dēļ riskētu padarīt Baltkrieviju par vēl vienu aktīvu kara zonu.
Krievijai Baltkrievija joprojām ir droša aizmugure, loģistikas un resursu bāze. Tur atrodas arī uzņēmumi, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, un divas lielas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas Krievijas tirgum piegādā degvielu. Ja Ukraina sāktu pa šiem objektiem sist, ieguvumi Krievijai no Baltkrievijas iesaistes ātri pārvērstos par jauniem riskiem.
Turklāt Baltkrievijas armijas iesaistīšana karā šobrīd diez vai būtiski palīdzētu Krievijai. Tā būtu slikti sagatavota mūsdienu karam, ātri izsmeļama un politiski bīstama, jo karš Baltkrievijā ir ļoti nepopulārs. Lai aizsargātu Baltkrieviju no Ukrainas triecieniem, Maskavai nāktos pārvietot tur pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas pašai Krievijai jau tā kļūst arvien vajadzīgākas.
Tomēr Šraibmans brīdina — Minskas piekāpība nav bezgalīga. Ja Ukraina pieprasītu apturēt Baltkrievijas militāro uzņēmumu vai naftas pārstrādes rūpnīcu darbu Krievijas labā, situācija kļūtu daudz bīstamāka. Minska nevarētu viegli atteikties no piegādēm, kas ir svarīgas gan pašas ekonomikai, gan Maskavai. Tas būtu pazemojoši, ekonomiski sāpīgi un politiski riskanti.
Eksperta ieskatā stāsts ar retranslatoriem parāda jaunu spēku līdzsvaru reģionā. Vēl nesen Ukraina bija spiesta ļoti uzmanīgi izturēties pret Baltkrieviju, jo pastāvēja risks, ka no tās teritorijas atkal varētu tikt atvērta ziemeļu fronte. Tagad, attīstoties Ukrainas dronu un raķešu spējām, Kijivai parādījušies instrumenti, ar kuriem tā var izdarīt spiedienu arī uz Minsku.
Krievija vairs nespēj tik pārliecinoši garantēt Baltkrievijas drošību kā agrāk. Tāpēc Lukašenko, pēc Šraibmana domām, arvien vairāk mēģinās balansēt starp dažādiem spēka centriem, lai samazinātu riskus sev un savam režīmam.
Tas nenozīmē, ka Baltkrievija gatavojas mainīt puses. Atkarība no Krievijas joprojām ir milzīga, un Maskavai ir daudz iespēju disciplinēt Lukašenko. Taču Ukrainas ultimāts un Minskas reakcija parāda svarīgu tendenci — Krievijas kā drošības garanta spēks vājinās, un to redz ne tikai tās pretinieki, bet arī sabiedrotie.
