Kāpēc uz skolu reitingiem nevajag skatīties? Atbildi sniedz bijusī un esošā izglītības ministre 36
Kā vērtēt, kā skatīties uz skolu reitingiem, piemēram, Rīgas 3. ģimnāzija. Izglītības ministrija aicina tajos neskatīties! Uz ko tad, vērtējot skolas, skatāmies, ja ne uz reitingiem, jo tie joprojām ir aktuāli – tie tiek veidoti! Šādu jautājumu TV24 raidījumā “Kārtības rullis” aicināta vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas vadība.
“Es uzreiz pasaku – neskatieties tos!” uzreiz atbildēja Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre (2021-2022).
Savukārt Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre (JV) dod padomu: “Ir jāskatās uz skolas direktoru un uz viņa akadēmisko komandu!”
Raidījums, vēlētos precizēt, jautāja, kādas tad ir laba skolas direktora pazīmes, kas liecina par to, ka vajadzētu šajā skolā nokļūt?
Muižniece uzskata, ka pirmais ir konkurence: “Piemēram, Rīga un Rīgas 1. ģimnāzija, 2. ģimnāzija, 3. ģimnāzijā, Āgenskalna valsts ģimnāzija un vēl pāris skolas, kas ir ārpus top skolām, uz kurām bērni, vecāki viena vai otra apsvēruma dēļ tiešām raujas, tur ir rinda, un šīs skolas nespēj visus gribētājus uzņemt. Tātad šīs skolas strādā labi!”
Ja mēs runājam par reitingiem, kurus esmu pētījusi universitātē pietiekami padziļināti arī augstskolu sakarā, tad reitings ir mērījums, ko kāds ir pēc vieniem vai citiem parametriem izdomājis, saka bijusī ministre. “Es varu izdomāt savu reitingu, savus parametrus un tad puse valsts teiks, ka Muižnieces reitingā šī skola pēkšņi no 2. vai 3. vietas nolido uz 20.”
Kopumā skolu reitingus Muižniece raksturo šādi: “Objektivitāte, jā, ja salīdzinām savstarpējos rādītājus, bet es noteikti pieliktu klāt vairāk kvalitatīvos, jo šobrīd reitingus veido centralizētais eksāmens, olimpiādes. Tie ir kvantitatīvie rādītāji, bet skolas reitings nevar būt tikai par kvantitātes rādītājiem!”
