Maija Armaņeva: “Es neticu, ka nevienam nav bijusi nekāda informācija par šo…” 0
Pēc pazemes tuneļa atklāšanas Latvijas-Baltkrievijas robežā rodas jautājumi par robežas drošību un to, cik daudz līdzīgu eju vēl varētu būt. TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas deputāte (LPV), 15. Saeimas deputāta amata kandidāte Maija Armaņeva pauda bažas par notikušo un norādīja, ka atklātais tuneis liek uzdot jautājumus arī par robežsardzes darbu.
Armaņeva uzsver, ka par Latvijas robežas nostiprināšanu tiek runāts jau vairākus gadus, taču tagad atklātais tunelis liekot uzdot jautājumus, cik droša tā patiesībā ir.
“Jautājums jau vispār primāri ir par mūsu robežu. Vai tā mums ir drošs? Cik caura mums ir tā robeža?” vaicā Armaņeva.
Viņa norāda, ka šis varētu nebūt vienīgais tunelis, tāpēc nepieciešams pārbaudīt, vai robežas teritorijā nav vēl citu līdzīgu eju: “Izrādās, beidzot ir atraduši. Bet tas ir pirmais tas caurums. Cik tur vēl tādi caurumi?”
Armaņeva arī pauž neizpratni par to, vai tiešām nevienam iepriekš nav bijusi nekāda informācija par to, ka uz robežas varētu būt šāda veida tunelis:
“Es neticu, ka nevienam nav bijusi nekāda informācija par šo”.
Viņa norāda, ka līdztekus robežas kontrolei būtisks jautājums ir arī par cilvēku tirdzniecību.
“Tā ir cilvēku tirdzniecība, kas tur tagad notiek,” norāda Armaņeva. Viņas ieskatā šai problēmai būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Atklātais tunelis Armaņevai radījis arī jautājumus par to, kā tiek uzraudzīta konkrētā robežas teritorija. Viņa uzskata, ka robežsargiem vietas, kurās viņi strādā, būtu ļoti labi jāpārzina: “Tad kā tie robežsargi, kuri tur strādā? Tas ir viņu primārais pamatdarbs. Kā viņi nevar redzēt, ka tur kaut kas…”
Armaņeva savu domu salīdzināja ar situāciju, kad cilvēks regulāri dodas uz vienu un to pašu mežu un zina tajā teju katru koku un pagriezienu. Viņa gan atzina, ka pati nav speciāliste robežsardzes jautājumos, tomēr, viņasprāt, atklātais tunelis rada virkni pavisam praktisku jautājumu par robežas uzraudzību.
Jau vēstījām, ka Silenes robežapsardzības nodaļas posmā atrasts pirmais migrantu raktais tunelis, pirmdien žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA).
Dombrava norādīja, ka ciešā sadarbībā starp Valsts robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Valsts policiju tika atrasta migrantu grupa. “Mēģinot izsekot precīzāk, kā viņi ir ienākuši mūsu valstī, tika atrasts šis paslēptais tunelis, kas ir pagaidām pirmais šāda veida tunelis Latvijā,” teica Dombrava.
Ministrs norādīja, ka izvērtēs, kādi ir nepieciešamie preventīvie pasākumi, ko varētu īstenot. Viņš sacīja, ka uzdevis valsts sekretāram sazināties par iespējām veikt zemes skenēšanu gar Latvijas ārējo sauszemes robežu, kā arī citus pasākumus, lai konstatētu, vai šis ir vienīgais šāda veida tunelis, vai ir arī kādi citi.
Tāpat arī ziņojām, ka Latvijā sākta operācija “Vilkatis”, kuras laikā visi atbildīgie dienesti veiks sinhronizētas darbības nelegālās migrācijas ierobežošanai, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Aizvadītajā nedēļā pēc valdības sēdes premjers žurnālistiem teica, ka augustā tiks veiktas būtiskas iekšlietu un aizsardzības resora preventīvas darbības, lai maksimāli ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu uz robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.
Premjers arī uzsvēra, ka valsts drošības uzturēšanai valdība izskata visus iespējamos variantus, kādā veidā risināt nelegālās migrācijas problēmu.
Kā skaidroja Kulbergs, tas nozīmē, ka Pāternieku robežpunkta slēgšana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir viens no variantiem, lai gan “šobrīd to neapstiprinām, jo nelegālās migrācijas plūsma nav konkrētajā robežšķērsošanas vietā, bet ārpus tās”.
Vaicāts, cik lielā mērā ekonomiskie apsvērumi ietekmē iespēju vēl neslēgt Pāternieku punktu, premjers atbildēja, ka primārais ir drošības jautājums.
Arī iekšlietu ministrs Dombrava apliecināja, ka notikusi vienošanās par vēl ciešākiem sadarbības formātiem ar Aizsardzības ministriju un NBS, lai novērstu mēģinājumus Latvijā ievest robežpārkāpējus.
“Tāpat tiek vērtēti dažādi citi varianti, kā varam rīkoties, lai šo [nelegālo migrantu] skaitli nosistu līdz nullei,” izteicās ministrs.
Lūgts komentēt to, ka valdība tomēr nav lēmusi par viņa ierosinājumu slēgt Pāternieku robežpunktu, ministrs atbildēja, ka konkrētā robežpunkta darbības apturēšana ir viens no rīcības variantiem, bet vienlaikus ir ļoti labi, ka ir apzināti dažādu institūciju viedokļi šajā jautājumā.
Runājot par apstākļiem, pie kādiem valdība varētu atgriezties pie šī jautājuma, ministrs norādīja, ka citās valstīs līdzīgi lēmumi ir pieņemti, saasinoties problēmām robežkontroles punktos. Attiecīgi šādos apstākļos lēmumu par robežpunkta slēgšanu varot pieņemt strauji.
Premjers Dombravas teikto papildināja, norādot, ka jāvērtē, kura no metodēm visvairāk sasniedz mērķi, lai gan līdz ministra pieminētajai “nullei nekad nenonāksim”.
Vienlaikus esot jāpieliek visvairāk pūles tehnisko līdzekļu pielietošanā, tāpēc augustā tiks sniegta informācija par ieplānotajām darbībām, kurās iesaistīti arī NBS, skaidroja amatpersonas.
“Tajā skaitā aizsardzības ministrs paziņojis, ka tiks veiktas arī mācības un arīdzan mūsu sabiedrotie spēki būs daudz vairāk izvietoti tuvāk robežai, un šo mācību pasākumu izmantos robežas stiprināšanai,” uzsvēra premjers.
Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA papildināja, ka augustā un septembrī tiek plānotas vairākas militārās mācības Sēlijā un Latgalē. Šajās mācībās piedalīsies arī NATO sabiedrotie, bet vienlaikus mācību organizēšana nav tiešā veidā saistīta ar nelegālās migrācijas apkarošanu.
