Brīnumlīdzeklis vai modes kliedziens? Ko eksperti patiesībā domā par pirtīm un aukstumpeldēm 0
Pirtis, aukstumpeldes un tā sauktās “norūdīšanās prakses” kļuvušas gandrīz par veselības fenomenu. Daudzi apgalvo, ka tās stiprina imunitāti, palīdz zaudēt svaru, uzlabo garastāvokli un pat atbrīvo no dažādām veselības problēmām.
Tomēr zinātnieki norāda – realitāte ir sarežģītāka. Lai gan karstuma un aukstuma iedarbībai uz ķermeni var būt pozitīva ietekme, pagaidām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai šīs metodes sauktu par brīnumlīdzekli.
“Daudzi cilvēki zvēr pie karstuma un aukstuma procedūrām, taču mums vēl nav pietiekami daudz pierādījumu, lai kategoriski teiktu – tas noteikti ir labi ikvienam,” norāda doktore Hetere Masija, Portsmutas Universitātes asociētā profesore, kura pēta cilvēka organisma reakciju uz ekstremāliem apstākļiem.
Viņa skaidro, ka cilvēka ķermenis ir ārkārtīgi sarežģīta sistēma, kas parasti ļoti precīzi uztur ķermeņa temperatūru aptuveni 36,5-37 grādu robežās.
Mūsdienu dzīvesveidā daudzi cilvēki šo sistēmu “izaicina” reti – ikdiena paiet apsildītās telpās ziemā un kondicionētās telpās vasarā.
Savukārt karstums vai aukstums rada nelielu stresu organismam, kas var aktivizēt aizsargmehānismus un pielāgošanās spējas.
Kas notiek ar ķermeni, kad dodamies pirtī?
Pēc pirts daudzi cilvēki jūtas vairāk atslābināti – ķermenis šķiet brīvāks, samazinās saspringums un uz brīdi var mazināties arī sāpes.
“Kad jūs sēžat saunā un sākat svīst, jūs varat justies kustīgāki un brīvāki,” skaidro Masija, tomēr piebilst – vēl nav līdz galam skaidrs, vai tas ir ilgtermiņa ieguvums veselībai vai galvenokārt labsajūtas efekts.
Pētījumos gan sāk parādīties pazīmes, ka regulāra ķermeņa karsēšana var ietekmēt asinsspiedienu un insulīna līmeni. Tomēr plaši, ilgtermiņa pētījumi par saunas ietekmi vēl ir nepieciešami.
Eksperte iesaka pirtī iet pakāpeniski un cilvēkiem ar veselības problēmām pirms tam konsultēties ar ārstu.
Aukstumpeldes – stress ķermenim vai ieguvums?
Aukstā ūdens peldes pēdējos gados kļuvušas īpaši populāras. Daudzi tās izvēlas enerģijas pieplūdumam un labākai pašsajūtai.
Doktore Masija, kura pati praktizē aukstumpeldes, skaidro, ka pirmajā brīdī ķermenis piedzīvo spēcīgu reakciju – paātrinās elpošana, sirdsdarbība un izdalās stresa hormoni.
Tomēr šī reakcija ir īslaicīga, un, regulāri atkārtojot aukstuma iedarbību, organisms sāk pielāgoties.
Vienlaikus eksperti uzsver – nav viegli atdalīt paša aukstuma efektu no citiem ieguvumiem.
Aukstās peldes bieži notiek dabā, kustībā un kopā ar citiem cilvēkiem, un arī šie aspekti var būtiski uzlabot pašsajūtu.
“Mēs nezinām, vai ieguvumu dod pats aukstais ūdens vai tas, ka cilvēki dara kaut ko izaicinošu kopā ar citiem,” norāda ārsts Kriss van Tullekens.
Pēc Masijas domām, svarīgākais nav konkrēti sauna vai aukstā pelde, bet gan atrast nodarbi, kas sagādā prieku un ko iespējams darīt regulāri.
Tas var būt jebkas – pastaigas, dārzkopība, sports, dziedāšana korī vai laika pavadīšana ar draugiem.
Tātad sauna un aukstās peldes, pēc ekspertu teiktā, nav brīnumlīdzeklis veselībai, taču tās var būt vērtīgs ieradums, ja cilvēkam tās palīdz justies labāk, atslābināties un uzturēt aktīvu dzīvesveidu.
Eksperti gan atgādina būt atbildīgiem – pirms uzsākt regulāru pirts apmeklēšanu vai aukstās peldes, īpaši cilvēkiem ar veselības komplikācijām, hroniskām saslimšanām vai grūtniecības laikā, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
