Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. Ilya Pitalev, Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP

Kara gadadienā glāze pustukša – “atkarības nabassaiti ar Krieviju saīsina tikai pa centimetram, bet nenogriež” 8

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Pirms gada, redzot, cik ES grūti vienoties par kopīgām sankcijām, toreiz, šķiet, trešo kārtu, darba kolēģiem ironizēju: rudenī Eiropas Savienība spriedīs par 16. sankciju kārtu. Šādi vērtēdams, kā atkarības nabassaiti ar Krieviju saīsina tikai pa centimetram, bet neatgriež pavisam. Gada laikā ir izdevies vienoties par desmit sankciju kārtām, kopumā uz pusi samazinot tirdzniecību ar Krieviju.

10. kārta

25. februārī ES Padome pieņēma desmito sankciju kopumu saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

CITI ŠOBRĪD LASA

ES sankciju sarakstam pievienotas vēl 87 privātpersonas un 34 juridiskās personas. Sankcijām pakļauti, piemēram, 19 Krievijas Federācijas ministra vietnieki un vairākas Krievijas valdības amatpersonas, tostarp federālo aģentūru vadītāji, vēl četri Valsts domes deputāti, ar Viskrievijas Tautas fronti saistītas personas, Krievijas militārie vadītāji un divi “Wagner Group” komandieri. Šoreiz sankcijas vērstas arī pret personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas bērnu deportāciju un piespiedu adopciju un pret “Rossyia Segodnya” propagandistiem. Sankcijām pakļautas četras Irānas personas, kas iesaistītas dronu izstrādē un piegādē.

Šī Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā sankciju pakete paredz rūpniecības preču un tehnoloģiju eksporta aizliegumu 11 miljardu eiro apmērā un kontroli pār aptuveni 50 elektronikas elementiem, kas tiek izmantoti Krievijas ieroču rūpniecībā. Tas īpaši attiecas uz tādu rūpniecības preču eksportu, kuras Krievijas rūpniecība nevar aizstāt ar ķīniešu ražojumiem.Vēl bija jāizlīdzina domstarpības starp Poliju un Itāliju par sintētiskās gumijas importu no Krievijas. Itālija vēlējās pārejas periodu, lai dotu saviem riepu ražotājiem laiku jaunu piegādātāju atrašanai.

Polija bažījās, ka tik lielai izņēmuma kvotai un tik garam pārejas periodam nebūs nekādas ietekmes. Gala variantā sintētisko kaučuku aizliegts importēt no 2024. gada, līdz tam pieļaujot kvotu līdzšinējā importa apmērā. Kopā ar turpmāk aizliegtajiem bitumenu un tehnisko oglekli būs liegts imports 1,3 miljardu eiro apmērā.

Eksporta aizliegums tagad attiecas uz jebkāda veida smagajiem kravas automobiļiem un to rezerves daļām un pat uz sniega motocikliem. Liegts pārdot preces, kuras var izmantot Krievijas militārajos spēkos, piemēram, elektriskos ģeneratorus, binokļus, radarus, kompasus. Liegums attiecas uz celtniecības precēm, piemēram, tiltiem, torņveida ēku konstrukcijām, autokrāvējiem, celtņiem. Arī Krievijas rūpniecisko jaudu nav paredzēts atbalstīt, tāpēc ierobežots ražošanas iekārtu un to detaļu, elektronikas, sūkņu eksports.

Līdz pusei

Vai ar to ir izsmelts viss ierobežojumu arsenāls? Nebūt ne. Jau iepriekš (6. janvārī “Imports no Krievijas audzis”) rakstīju, ka Krievijas eksports uz ES pērn palielinājās salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tiesa, galvenokārt cenā (energoresursiem un izejmateri­āliem), nevis apjomos.

Reklāma
Reklāma

Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, par cik ar visām desmit sankciju kārtām būs izdevies samazināt tirdzniecību ar Krieviju, EK preses sekretāre tirdzniecības jautājumos Roberta Verbanaka norādīja, ka eksports ir samazināts par 43,9 miljardiem eiro, kas ir 49% no eksporta apjoma uz Krieviju 2021. gadā. Savukārt sankcijas samazina importu par 91,2 miljardiem eiro, kas ir 58% no EU importa no Krievijas 2021. gadā.

Sagaidāms, ka pēc šīs – desmitās sankciju kārtas ES institūcijas – mainīs savu pieeju no jaunu sankciju ieviešanas uz jau noteiktā sankciju režīma pastiprināšanu un to apiešanas novēršanu. Piemēram, kad sankcijas ieviesa pret aviokompāniju rezerves daļām, “Aeroflot” lidmašīnas stājās, bet tikai uz neilgu laiku. Tagad tās uztur un remontē Turcijā. Arī mikroshēmas raķetēm tiek izņemtas no sadzīves tehnikas. Tāpēc tagadējā sankciju kārtā ES cenšas ierobežot preces, kuras var izmantot divējādi, arī militārajā rūpniecībā.

Kas paliek puspilnajā daļā

Jēlas Universitātes profesors Džefrijs A. Sonnenfelds ir aplēsis, ka vairāk nekā 1300 ārzemju uzņēmumu ir pametuši Krieviju pēc kara sākuma. Tomēr to vēl nevar uzskatīt par masveida aiziešanu no Krievijas, kamēr daudziem no viņiem faktiskie labuma guvēji ir Krievijā, tur palikusi kāda filiāle vai arī to preces joprojām ir nopērkamas Krievijā. Šveices St. Gallena universitātes ekonomikas profesors Simons Evenets kopā ar Nikolo Pisani secinājuši, ka reāli 8,5% no Rietumeiropas uzņēmumiem ir pametuši Krieviju.

Tikpat grūti ir apturēt to uzņēmumu darbību, kas piegādā dažādus materiālus Krievijai, bet darbojas Eiropā. Ukrainas parlamenta deputāts Alekss Gončarenko Minhenes Drošības konferencē aicināja Beļģijas premjerministru Aleksandru de Kroo ES melnajā sarakstā iekļaut Krievijas tērauda magnātu Vladimiru Lisinu, jo viņa uzņēmums NLMK piegādājis tēraudu Krievijas tankiem. Līdzīga izmeklēšana notiek Dānijā par uzņēmumu “Rockwool”, kurš siltināmos materiālus esot piegādājis Krievijas karakuģiem.

Tagad Beļģijā jāizšķiras starp darbavietu zaudēšanu savā valstī un zaudētām dzīvībām Ukrainā. Lisinam piederošā kompānija Beļģijā nodarbina 1200 cilvēku, un tā savā Kipras uzņēmumā par direktoru pirms gada vēl nodarbināja Beļģijas princi Lorencu. Bet Lisinam pieder uzņēmumi arī Dānijā, Francijā un Itālijā… Arī ASV. Tāpēc viņš ir tikai Austrālijas sankciju sarakstā.

Krievijas uzņēmēju darbība Eiropā un atkarība no resursiem ir viens no iemesliem, kāpēc ES sankciju sarakstā ir mazāk nekā ASV un Kanādas sarakstā – tikai 205 no 1691 uzņēmuma un organizācijas un puse (1473) no 2490 sankcijām pakļautajām fiziskajām personām. Un tā Krievijas dimantu eksports uz Antverpeni turpinās iepriekšējos apjomos.

Kaut Baltijas valstis un Polija uzskata, ka vajadzētu vēl jaunas sankcijas, tomēr liela daļa Rietumeiropas līderu uzskata, ka vairs nav, pret ko tās vērst. Katra nākamā sankciju kārta kaitēšot Eiropas Savienībai vairāk nekā Krievijai. Kā piemēru piesaucot minerālmēslu importu, no kā atkarīgas pārtikas cenas, retus metālus Eiropas auto rūpniecībai, radioaktīvos izotopus farmācijai, bagātināto urānu atomelektrostacijām, titānu aviorūpniecībai.

Viedokļi

Žuzeps Borels, EK Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos: “Mēs vēršamies arī pret tiem, kas ir iesaistīti Ukrainas bērnu necilvēcīgajās deportācijās un piespiedu adopcijā uz Krieviju, kā arī pret tiem, kas ir atbildīgi par dronu iz­strādi, kurus izmanto uzbrukumos Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz Krieviju tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.”

Deivids O’Salivans, ES īpašais sūtnis sankciju īstenošanā: “ES ir bijusi neticami efektīva, īstenojot desmit tālejošus bezprecedenta sankciju kopumus pret Krieviju. Bet tagad mums ir jākoncentrējas uz to īstenošanu un apiešanas novēršanu.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.