Karinas Palkovas pirmais gads tiesībsardzes amatā: nozaru pārstāvji īpaši izceļ paveikto bērnu tiesību aizsardzības jomā 0
Šodien, 18. septembrī, aprit gads, kopš Karina Palkova pēc Saeimas apstiprinājuma un zvēresta nodošanas sāka pildīt Latvijas tiesībsardzes pienākumus. Pirmajā gadā viņas darba kārtībā īpaši izcēlušies bērnu tiesību jautājumi, bāriņtiesu reforma, cilvēku ar invaliditāti tiesības, pacientu tiesības, vardarbības mazināšana un digitālās vides radītie cilvēktiesību izaicinājumi. Atsevišķos gadījumos biroja iesaiste jau novedusi arī pie konkrētām izmaiņām valsts politikā un pakalpojumu pieejamībā.
Palkovu Saeima tiesībsardzes amatā apstiprināja 2025. gada 18. septembrī ar 71 balsi par, 15 pret un diviem deputātiem atturoties. Zvērestā viņa apņēmās aizstāvēt personu tiesības un brīvību saskaņā ar Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.
Jau pirms ievēlēšanas Palkova kā savas prioritātes bija izcēlusi bērnu tiesības, digitālo drošību un sociālo aizsardzību. Pirmais gads amatā rāda, ka šīs tēmas patiešām kļuvušas par nozīmīgu viņas darba daļu.
Bāriņtiesu reforma
Viens no redzamākajiem Palkovas pirmā gada darbiem bijis darbs pie bāriņtiesu sistēmas pilnveides.
2026. gada jūnijā Palkova aicināja nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu un piedāvāja divus iespējamos modeļus: bāriņtiesu funkciju sadalīšanu starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un tiesu vai starp tiesu un centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās.
Bērnu tiesību aizsardzība
Bērnu tiesības bijušas viena no redzamākajām Palkovas pirmā gada darba jomām. Viņa iesaistījusies problēmu risināšanā ārpusģimenes aprūpē, tostarp pievērsusies situācijai Dobeles novada ģimenes atbalsta centrā “Lejasstrazdi”. Tiesībsarga atzinumā centrā tika konstatēti būtiski un sistemātiski bērnu tiesību pārkāpumi, un Palkova aicināja atbildīgās institūcijas nekavējoties situāciju uzlabot.
Panāk izmaiņas cilvēku ar invaliditāti atbalstā
Viens no konkrētākajiem Palkovas darba rezultātiem ir saistīts ar ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Sadarbībā ar Labklājības ministriju tika panākts, ka no 2026. gada 1. janvāra nestrādājošajiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (summu, no kuras tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) tiek palielināts no 71,14 līdz 413,43 eiro.
Palkova arī izveidoja Tiesībsardzes invaliditātes lietu konsultatīvo padomi, lai regulāri uzklausītu cilvēku ar invaliditāti organizācijas un apzinātu sistēmiskas problēmas.
Pacientu tiesības: valsts apmaksās klepus asistēšanas ierīces
Pirmajā gadā tiesībsardze pievērsusies arī veselības aprūpes pieejamībai. Viens no praktiskajiem rezultātiem ir tas, ka valsts apmaksās klepus asistēšanas ierīces pacientiem, kuriem tās nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai.
Pakalpojums tiks ieviests jau pavisam drīz – no 2026. gada 1. oktobra.
Vardarbības novēršana
Palkovas vadībā īstenota arī kampaņa “Vardarbība nav ģimene!”, kuras laikā sagatavoti materiāli par vardarbības atpazīšanu, cietušo tiesībām un iespējām saņemt palīdzību.
Vardarbības novēršana un bērnu aizsardzība no vardarbības bijusi viena no tēmām, ko tiesībsardze gada laikā vairākkārt aktualizējusi publiskajā telpā.
Cilvēktiesības digitalizācijas laikmetā
Palkova pievērsusies arī digitalizācijas ietekmei uz cilvēktiesībām. Viņa norādījusi, ka valsts pakalpojumu pārcelšana digitālajā vidē nedrīkst atstāt aiz borta cilvēkus, kuriem digitālie pakalpojumi nav pieejami vai ir grūti izmantojami.
Tiesībsarga birojs turpinājis darbu arī pie mākslīgā intelekta un diskriminācijas riskiem.
Vairāk iespēju iedzīvotājiem vērsties pie tiesībsardzes
Pirmajā gadā Palkova ieviesusi arī klātienes konsultācijas iedzīvotājiem. Tiesībsarga biroja dati liecina, ka 2025. gada nogalē pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte – no 18. septembra līdz gada beigām birojs saņēma 950 iedzīvotāju iesniegumus.
Palkova pati šajā laikā konsultēja vairāk nekā 60 cilvēkus.
Tiesībsardzes darbu novērtē arī dažādu nozaru pārstāvji.
Bērnu labā izdarīts ļoti daudz
Par tiesībsardzes darbu bērnu tiesību un izglītības jomā stāsta Ilze Dzene, domāšanas attīstības platformas “Dzene.lv” idejas autore.
“Izgāju cauri Tiesībsarga biroja atzinumiem, ziņojumiem un publiskotajai informācijai. Un ir vairākas lietas, kuras ir vērts izcelt.
Pirmkārt, iekļaujošā izglītība bērnudārzā. Tiesībsardze izvērtēja gadījumu, kur bērnam, neraugoties uz speciālista atzinumu par viņa vajadzībām, nebija izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns. Tika apspriesta pat iespēja bērnam bērnudārzā atrasties tikai rīta cēlienā. Tiesībsarga secinājums būtībā ir ļoti vienkāršs – iekļaušana nav bērna ierakstīšana grupas sarakstā. Ja bērnam nepieciešams atbalsts, tam reāli jābūt nodrošinātam.
Individuālais plāns nav ķeksīša papīrs. Šis man šķiet īpaši būtiski pašreizējās diskusijās par individuālajiem plāniem. Tiesībsardze individuālā plāna neesamību skatīja nevis kā vienkārši neaizpildītu dokumentu, bet kā problēmu bērna vajadzību identificēšanā, atbalsta plānošanā un nodrošināšanā. Abiem lietā iesaistītajiem bērniem beigās nācās mainīt izglītības iestādi.
Vēl – Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) nevar reaģēt pēc 11 mēnešiem. Tajā pašā lietā IKVD problēmas bija identificējis, taču atbildi vecākiem sniedza gandrīz 11 mēnešus pēc iesnieguma saņemšanas. Tiesībsardze norādīja – bērnu tiesību jautājumos šāda kavēšanās nav efektīva bērnu tiesību aizsardzība. Izglītības un zinātnes ministrijā rekomendēts izvērtēt IKVD kapacitāti, savukārt IKVD – apsvērt prioritāru kārtību lietām, kurās runa ir par iekļaušanu, atbalsta trūkumu un izglītības pieejamību.
Vardarbība skolā nav tikai skolotāja vai direktora problēma. Palkova sarunās ar LIZDA ir aktualizējusi vardarbību izglītības iestādēs, pedagogu profesionālo drošību un arī vecāku atbildību. Man īpaši svarīga šķiet doma – ja direktors atklāti runā par vardarbības problēmām savā skolā, viņu par to nedrīkst faktiski sodīt. Pašvaldībai, bāriņtiesai, Bērnu aizsardzības centram un citām institūcijām ir jāiesaistās un jāpalīdz skolai problēmu risināt.
Tiesībsardze vērtējusi arī iespējamu pedagoga vardarbību bērnudārzā. Atsevišķā pārbaudes lietā tika vērtēta iespējamā fiziskā vardarbība pret bērnu pirmsskolā un tas, kā pēc ziņojuma saņemšanas rīkojās pati pirmsskola un Bērnu aizsardzības centrs. Tas ir būtiski – nepietiek noskaidrot, vai konkrētais incidents notika. Jāvērtē arī tas, vai pēc tam valsts un pašvaldības sistēma bērnu spēja pasargāt.
Bāriņtiesu sistēma ir nolikta uz galda pārskatīšanai. Šis, manuprāt, ir viens no Palkovas pirmā gada apjomīgākajiem darbiem bērnu tiesību jomā. Tiesībsarga birojs secinājis, ka Latvijā faktiski ir viena bāriņtiesu sistēma, bet ļoti atšķirīgas pašvaldību prakses. Atšķiras resursi, atalgojums, kapacitāte un pieeja, savukārt uzraudzība ir sadrumstalota. Konstatētas problēmas arī bērna viedokļa uzklausīšanā un ģimeņu šķiršanas procesos.
Un šoreiz nav pateikts tikai “vajadzētu uzlabot”. Tiesībsardze ir aicinājusi valdību izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli. Tātad runa vairs nav par vēl vienām vadlīnijām vai apmācībām – tiek apšaubīts, vai pati pašreizējā sistēmas uzbūve spēj vienādi aizsargāt bērnus visā Latvijā.
Ārpusģimenes aprūpē atklāti ļoti smagi pārkāpumi. Ģimenes atbalsta centrā “Lejasstrazdi” tika konstatētas ilgstošas problēmas – kvalificētu darbinieku trūkums, nedroša vide, bērnu savstarpējās vardarbības riski, apreibinošo vielu lietošana, klaiņošana un nepietiekama psihologa pieejamība.
Manuprāt, būtiska ir vēl viena Palkovas pieeja – bērnu tiesības netiek skatītas atrauti no cilvēkiem, kuri ar bērniem strādā. Diskusijās par skolām parādās ne tikai bērna tiesības, bet arī pedagoga drošība, direktora atbildība, vecāku pienākumi, pašvaldības atbildība un valsts institūciju spēja reaģēt.
Un, manuprāt, tieši šeit ir ļoti svarīgs punkts diskusijā par iekļaujošo izglītību.
Iekļaujoša izglītība nevar nozīmēt: “Mēs bērnu ielikām klasē – tagad skolotāj, tiec galā.”
Ja klasē ir bērns, kuram nepieciešams būtisks papildu atbalsts, valstij un pašvaldībai šis atbalsts ir jānodrošina. Pretējā gadījumā cieš bērns, kuram atbalsts nepieciešams, cieš pedagogs un var tikt ietekmētas arī pārējo bērnu iespējas mācīties drošā vidē.
Protams, gada laikā nevar pārtaisīt bāriņtiesu sistēmu vai atrisināt visas Latvijas skolu problēmas. Turklāt daļa pārbaudes lietu tika sāktas vēl pirms Palkovas stāšanās amatā, tāpēc nebūtu korekti visu paveikto pierakstīt vienam cilvēkam.
Bet vienu gan pēc šī gada dokumentiem var redzēt – Tiesībsarga birojs bērnu un izglītības jautājumos ir licis galdā vairākas ļoti neērtas sistēmiskas problēmas.
Tagad daudz svarīgāks būs otrais jautājums. Cik no Tiesībsarga rekomendācijām valsts, pašvaldības un izglītības sistēma patiešām ieviesīs? Jo atzinumu bērnam nevajag. Viņam vajag, lai pēc atzinuma kaut kas mainās.”
Tiesībsardzes galvenais sasniegums ir klātesamība un pieejamība
Ar savu redzējumu par K. Palkovas darbu labprāt dalās arī Faila Abbasova, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja un zvērināta advokāte:
“Tiesībsardze Karina Palkova ir augstas klases speciāliste, kurai piemīt tādas būtiskas īpašības kā spēja sadzirdēt, iedziļināties, mērķtiecīgums un neatlaidība. Manuprāt, galvenais sasniegums ir tiesībsardzes klātesamība un pieejamība, kas sniedz grūtībās nonākušam cilvēkam drošības un atbalsta sajūtu.
Īpaši ir jāatzīmē tiesībsardzes darbs bērnu tiesību aizsardzības un to realizācijas jomā. Sertificētu mediatoru padome un sertificēti mediatori, kuri realizē Ģimenes mediācijas programmu, ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām, kurās atrodas bērni: vai nu tie ir ģimenes konflikti, vai konflikti izglītības, veselības jomās.
Sadarbība ar Karinas Palkovas vadīto Tiesībsarga biroju ir sekmīga, viegla un vērsta uz ilgtermiņa sadarbību, kam par pamatu ir tiesībsardzes zināšanas un komunikācijas spējas, kas vērstas uz situācijas izzināšanu un iespējamiem risinājumiem.”
Tiesībsardzei ir skaidrs redzējums nākotnē
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs, arī pozitīvi vērtē tiesībsardzes darbu:
“Karinas Palkovas pirmais gads tiesībsardzes amatā ir parādījis, ka viņai ir skaidrs redzējums par Tiesībsarga biroja turpmāko darbu. Viņa ir izvirzījusi konkrētus mērķus un gatava pievērsties arī sarežģītiem, gadiem neatrisinātiem jautājumiem.
Cilvēkiem ar invaliditāti īpaši nozīmīga ir Invaliditātes lietu konsultatīvās padomes izveide, iesaistot plašu nevalstisko organizāciju loku no visas Latvijas. Tas apliecina vēlmi ne tikai uzklausīt cilvēkus, bet kopīgi noteikt prioritātes, konkrētus uzdevumus un sasniegt rezultātus.
Pozitīvi vērtēju arī tiesībsardzes nostāju jautājumos par informācijas, vēlēšanu procesa, pakalpojumu un publiskās vides piekļūstamību. Karina Palkova iestājas par to, ka cilvēku ar invaliditāti tiesības nav atsevišķas sabiedrības grupas jautājums. Tās ir cilvēktiesības un mūsu valsts demokrātijas kvalitātes mēraukla.
Viens gads amatā ir pietiekams, lai iezīmētu virzienu, bet lielākie darbi vēl ir tikai priekšā. Tādēļ būtiski, lai izvirzītajiem mērķiem sekotu izmērāmi rezultāti un tiesībsardzes rekomendācijas pārtaptu konkrētā valsts un pašvaldību rīcībā. No Karinas Palkovas arī turpmāk sagaidām drosmīgu, neatkarīgu un konsekventu darbu, aizstāvot cilvēkus, kuru balsis valsts pārvaldē pārāk bieži netiek sadzirdētas.
Ļoti pozitīvi vērtēju atvērtību cilvēkiem, gan iedrošinot Tiesībsarga birojā vērsties arvien vairāk cilvēku, gan arī iespēju klātienes konsultācijās satikt valsts tiesībsardzi un uzticēt viņai risināt savu stāstu.”
