Kārlis Streips: Nav šaubu par to, kāpēc politikāņi ir nolēmuši ar šo lietu nodarboties 0
Sazvērestības teorijas nav nekas jauns mūsu pasaulē. Kopš cilvēki sāka veidot attiecības cits ar citu, allaž ir uzradies kāds vai kādi, kuri grib piedāvāt muļķības un cerēt, ka citi to nepamanīs.
Senajā Romā pēc bēdīgi slavenā imperatora Nerona nāves izplatījās pārliecība, ka viņš patiesībā nebija miris un gaidīja pareizo brīdi, kad atkal uzrasties uz skatuves. Daudzus gadu tūkstošus vēlāk līdzīga “pārliecība” būs par Amerikas prezidentu Džonu Kenediju.
Nereti sazvērestības teoriju pamatā ir kāds “ienaidnieks” vai “pretinieks.”
Tauta, kura ar šo lietu ir varbūt saskārusies ar šo agresiju visvairāk ir ebreju tauta. Kas gan gadu tūkstošos nav pieredzēts? Pogroms pēc pogroma, represija pret represijas, un galu galā 2. Pasaules kara laikā slepkavīgais nacistu režīms, kurš uzrīkoja Holokaustu.
Tiesa, mūsdienās ebreju tauta šo mūžseno apspiestību ir izmantojusi kā ieganstu pārliecībai, ka tai tagad ir tiesības apspiest un demonizēt citus.
Nav atšķirības starp apgalvojumu, ka ebreji visi ir bagāti un izmanto trūcīgākus cilvēkus ļaunprātīgā veidā, un domu, ka visi palestīnieši pēc kārtas ir teroristi un barbari. Tas, ko Izraēla pēdējo pāris gadu laikā ir izdarījusi Gazas joslā, ne bez pamata starptautiski ir atzīts kā genocīds.
Par šo jautājumu šonedēļ iedomājos sakarā ar diskusiju, kāda patlaban ir pārņēmusi mūsu valsts likumdevēju.
Jautājums ir par opozīcijas partiju iesniegto priekšlikumu izstāties no starptautiskās konvencijas par vardarbības novēršanu pret sievietēm un ģimenē, kura plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija.
Pagājušajā nedēļā Saeimā atradās vairākums šo priekšlikumu pieņemt pirmajā lasījumā, plus vēl noteikt, ka tālāk tas tiks uzskatīts par steidzamu jautājumu, un tāpēc pēc tam būs vajadzīgs vien viens tālāks lasījums un nevis divi.
Jezga par konvenciju pastāvēja laikā, kad Latvija to vēl nebija ratificējusi, un tā pastāv tagad, kad tā to ir ratificējusi.
Apgalvojums, kāds izskanējis gan parlamentā, gan arī sabiedrībā, ir tāds, ka konvencija esot bīstama.
Cik varu spriest, lielākoties, ja ne galvenokārt tas ir tāpēc, ka Stambulas konvencijā ir atrodami vārdi “sociālais dzimums.”
No tā ne īpaši viedi cilvēki ir izzīduši domu, ka konvencija liks visiem bērniem pēc kārtas iedomāties, ka viņi grib mainīt dzimumu.
Muļķības. Pirmkārt, to cilvēku skaits, kuri šajā ziņā sajūtas ne savā ādā, ir ļoti mazs.
Un, otrkārt, vai kāds tiešām grib padomāt, ka 2011. gadā, kad Eiropas Padome izstrādāja Stambulas konvencijas tekstu, visu dalībvalstu pārstāvji izņemot Latvijas paslēpās kādā istabā un sprieda tā:
“Lūk, centīsimies ieriebt tieši Latvijai un tās tautai!” Saprotu, jēdziens “transpersona” daudziem latviešiem uzdzen šermuļus.
Tādiem cilvēkiem gribētu piedāvāt vienu domu:
Citu cilvēku dzīve nav tava darīšana. Ja tu pats vēlies mainīt dzimumu, tad tādas ir tavas suverēnās tiesības, bet tev absolūti nav tiesību kādam citam pateikt, ka tā nedrīkst.
Nav šaubu par to, kāpēc politikāņi ir nolēmuši ar šo lietu nodarboties.
Nākamās Saeimas vēlēšanas būs pēc mazāk nekā gada, un acīmredzot nolemts, ka tā var censties piesaistīt vēlētājus.
Sevišķi aktīva šajā ziņā ir bijusi Aināra Šlesera partija, un tā tas ir bijis kopš pašas pirmās partijas, kuru šis cilvēks ir dibinājis.
Tas bija viņa pirksts, kas 1998. gadā lika grozīt Satversmi, lai pateiktu, ka valsts aizsargā laulību, kas toreiz bija un patlaban ir pieejama tikai heteroseksuālām personām.
Visai ironiskā kārtā attiecīgajā Satversmes pantā arī ir solīta aizsardzība ģimenei, un Latvijas Administratīvajā tiesā pēdējo gadu laikā ir vērsušies diezgan daudzi viendzimuma pāri ar šādu tekstu:
“Mums ir kopīpašums un suns, mums ir bērni un tāpēc arī mēs esam ģimene šī vārda patiesajā izpratnē.”
Vairāk nekā 30 gadījumos tiesa to ir apstiprinājusi.
Tas bija viens no iemesliem, kāpēc nesen Saeima pieņēma partnerattiecību likumu.
Tas ir ļoti šauri sacerēts – par to, kā šādas attiecības veidot un kā tās šķirt, un ar to arī apmēram viss ir pateikts.
Atšķirību starp partnerattiecībām un laulībām joprojām ir daudz un dažādu. Tas attiecas uz mantojuma tiesībām, aprūpes tiesībām un daudz ko citu.
Pasaulē ir 38 valstis, tajā skaitā Igaunija, kurā ir pieņemts likums par viendzimuma laulībām. Varu bez kaut mazākās minstināšanās apgalvot, ka nevienam šajā sakarā kāds gabals nav nokritis.
Šlesera partija ir centusies savākt parakstus referendumam par domu, ka 110. pantu vajag grozīt atkal, lai noteiktu, ka vārds “laulība” ir attiecināma tikai uz vīrieti un sievieti.
Nekad nav izdevies savākt ne tuvu vajadzīgo parakstu. Tas pats attiecināms uz tās pašas partijas aicinājumu atlaist Saeimu.
Ļoti ceru, ka Saeimā tomēr uz 2. lasījumu atradīsies vairākums priekšlikuma noraidīšanai.
Vai gadījumā, ja Stambulas konvencija nav vajadzīga, tad varētu būt, ka kāds gribētu izstāties no ANO, jo tur ir Cilvēka tiesību konvencija? Varbūt arī to kāds uzskata par latviešu tautas kaitējumu.
Līdzīgas sazvērestības teorijas piedzīvojām tajos gados, kad pasaulē plosījās Covid-19 epidēmija.
Ak, kungs, kādas gan teorijas pastāvēja par vakcīnām!
Tās izstrādātas pārāk ātri! Tās nav adekvāti pārbaudītas! Bils Geits tās grib izmantot, lai visos pasaules iedzīvotājos iedēstītu mikročipu un … nu, man nekad īsti nebija skaidrs, ko miljardieris Microsoft dibinātājs gribētu iesākt ar cilvēkiem.
Teikšu vēlreiz – saprotu, ka attiecīgās partijas vēlas sev piesaistīt vēlētājus ar šādu domu.
Man gan liekas, ja izdevās savākt tikai pāris tūkstošus parakstu zem domas, ka jāpastiprina aizspriedumi Satversmes 110. pantā, tad izrādās, ka latviešu tauta nemaz tik aizspriedumaina nav.
