Kārlis Streips: “Tas ir nonsenss. Tramps acīmredzot neko nezina par ģeogrāfiju” 0
Pagājušajā piektdienā Nobela komiteja Oslo paziņoja par šī gada Miera prēmijas laureātu. To saņēma Marija Korina Mačado, kura sen ir bijusi opozīcijas līdere Venecuēlā.
Paziņojumā par balvu, komiteja viņu uzslavēja kā “vienu no ārkārtējiem piemēriem par civilpersonas drosmi Latīņamerikā.”
Venecuēla ir valsts, kurā jau labu laiku pie teikšanas ir bijuši autokrātiski noskaņoti populisti. Redzamākais piemērs bija Hugo Čavezs, kurš amatā bija no 1998. līdz 2000. un tad atkal no 2006. līdz 2012. gadam.
Čavezs bija pasaules autokrātu labs draugs. Viņš sevišķi ienīda Savienotās valstis. Savā vietā pēc pēdējā termiņa viņš atstāja Nikolaju Maduro, kurš ir apmēram no tās pašas šnites griezts.
2024. gadā valsts prezidenta vēlēšanās oficiālie dati rādīja, ka Maduro ir izcīnījis sešarpus miljonus balsu, kamēr oponentam 5,3 miljoni.
Opozīcijas aktīvisti sarēķināja, ka patiesībā oponentam bija 7,4 miljoni un amatā esošajam prezidentam vien 3,3 miljoni balsu.
Līdzīga situācija pirms pāris gadiem bija Baltkrievijā, kur prezidenta vēlēšanās režīms apgalvoja, ka kopš PSRS laikiem valdošais autokrāts ir saņēmis teju vai visas balsis pēc kārtas.
Opozīcijas aprēķinos viņš bija saņēmis mazāk par pusi. Bet vara ir tam, kurš kontrolē likuma sargus un bruņotos spēkus. Aleksandrs Lukašenko savu tautu turpina apspiest vēl joprojām.
Attiecībā uz situāciju Venecuēlā, liela daļa civilizētās pasaules Maduro uzvaru neatzīst. Tostarp arī Amerika.
Pēdējo pāris mēnešu laikā Amerikas režīms pret Venecuēlu ir sācis izturēties arvien kareivīgāk, turienes valdību aprakstot ar vārdiem “narko-teroristu kartelis.”
Ārpus starptautiskā likuma prasībām, Amerika ir sākusi bombardēt un uzspridzināt laivas pie Venecuēlas krastiem, allaž apgalvojot, ka tajās atrodas narkotiku tirgotāji ar savu preci.
Līdzīgi kā Izraēla pēdējo divu gadu laikā ir bombardējusi Gazas joslu, allaž apgalvojot, ka sagrautajā skolā, dzīvojamā namā, slimnīcā ir slēpušies Hamās teroristi, un, ja uzbrukumā bojā gājuši desmitiem vai pat simtiem palestīniešu civilistu – kas par to?
Nesen laikrakstā The New York Times publicēts materiāls, kurā apgalvots, ka jau vairāku mēnešu garumā Maduro režīms ir slepus veicis sarunas ar amerikāņiem, solot, ja tie pārtrauks agresiju pret Venecuēlu, tad Venecuēla amerikāņu firmām dos teju vai ekskluzīvas tiesības attiecībā uz valsts naftas, izrakteņu un citu resursu krājumiem un lauzīs līdzīgus līgumus ar citām valstīm.
Uz to Trampa administrācija Baltajā namā pateica nē. Venecuēlā darbojas narkotiku un teroristu banda Aragvas vilciens, kuru Amerika ir iekļāvusi ārvalstu teroristu grupu sarakstā.
Iekšzemē režīms to ir izmantojis kā aizbildinājumu migrantu arestēšanā, apgalvojot ka teju vai katrs Latīņamerikas izcelsmes migrants ir minētās grupas loceklis.
Vienā konkrētā gadījumā arestēts gadījuma rakstura cilvēks, par kuru Amerikas demagoģiskie mediji apgalvoja, ka viņš arī esot Aragvas vilciena pārstāvis.
Tajā skaitā izplatot fotogrāfiju, kurā bija redzama cilvēka roka, it kā ar grupas simboliku tetovējumu uz rokas.
Eksperti un citi ātri vien konstatēja, ka attēlā šī simbolika uz rokas uzlikta ar PhotoShop palīdzību. Tā nebija īsta.
Tomēr Amerikas migrantu medniekiem tādas lietas nav svarīgas. Migranti visi ir teroristi, punkts un āmen.
Marija Mačado ilgus gadus ir bijusi opozīcijas līdere Venecuēlā. 2012. gadā viņa kandidēja uz valsts prezidenta amatu, bet savas partijas priekšvēlēšanu procesā nomināciju zaudēja citam cilvēkam.
2023. gadā Mačado priekšvēlēšanās uzvarēja gatavojoties uz nākamā gada valsts prezidenta vēlēšanām. Režīms atrada muļķīgus iemeslus, kāpēc viņas kandidatūru aizliegt, un kandidāts nozagtajās vēlēšanās bija cits.
Mačado par savu drosmi pirms Nobela prēmijas ieguva Vaclava Havela prēmiju, kā arī Saharova prēmiju.
Donalds Tramps bieži vien prasīja, vai viņš var saņemt Nobela prēmiju. Vairāki valstu vadītāji viņu izvirzīja šai prēmijai.
Tramps arī apgalvo, ka viņš esot atrisinājis piecus, sešus vai septiņus konfliktus. Viņš teica, ka bija kauja starp Azerbaidžānu un Albāniju.
Tas ir nonsenss. Konflikts bija starp Azerbaidžānu un Armēniju. Tramps acīmredzot neko nezina par ģeogrāfiju.
Tramps lika Benjaminam Netanjahu apturēt šo konfliktu, un tā tas arī notika.
Taču Tramps ir licis armijai iesoļot vairākās Amerikas pilsētās, lai arī mēri un gubernatori to neļauj.
Skaidrs, ka Nobela miera prēmijas ļaudis to nedeva. Tramps ir agresīvs attiecībā uz dažādām citām valstīm.
Cerēsim visi, ka Donalds Tramps būs miermīlīgāks!
