1847. gadā tapusi īru mākslinieka Daniela Makdonalda glezna “Īru zemnieku ģimene atklāj kartupeļu iedegu”. Šī slimība bija viens no galvenajiem cēloņiem bada un emigrācijas periodam Īrijā no 1845. līdz 1849. gadam.
1847. gadā tapusi īru mākslinieka Daniela Makdonalda glezna “Īru zemnieku ģimene atklāj kartupeļu iedegu”. Šī slimība bija viens no galvenajiem cēloņiem bada un emigrācijas periodam Īrijā no 1845. līdz 1849. gadam.
Attēls: DANIEL MACDONALD/PUBLIC DOMAIN/VIA WIKIMEDIA COMMONS

Kartupeļus mīl ne tikai latvieši! Jaunos pētījumos atklāj, kāpēc tie veselīgi un tiem patīk CO2 0

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Dublinā Īrijā, piedaloties vairāk nekā 1000 dalībniekiem no visas pasaules, nupat kā četras dienas tika spriests, kādi ir jaunumi un inovācijas kartupeļu audzēšanas nozarē un kā veicināt kartupeļu patēriņu.

“Nevienai Eiropas nācijai nav tik īpašas attiecības ar kartupeļiem kā Īrijai” – rakstīts tikko Īrijā notikušā “World Potato Congress” (latviski – Pasaules kartupeļu audzētāju kongress) mājaslapā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrādās, ka, neraugoties uz mītiem, kartupeļi ir ne tikai veselīgs, bet arī klimatam draudzīgs augs.

Īrija un kartupeļi

Citas tautas mēdz stāstīt ne visai smieklīgus jokus par latviešiem un kartupeļiem, taču nākas secināt, ka viņi ir ļoti slikti informēti, jo īru kartupeļu mīlestībai ir daudz senākas un dziļākas saknes.

Eiropā kartupeļi parādījās ap 1570. gadu, kad tos no Dienvidāfrikas atveda spāņi. Tiek uzskatīts, ka Īrijā kartupeļi ieradās jau ap 1588. gadu un 18. gs. bija kļuvuši par īru ēdienkartes pamatu, jo klimatiskie ap­stākļi un augsne Īrijā kartupeļu audzēšanai ir piemērota teju ideāli.

Ap to laiku īri bija viena no nabadzīgākajām rietumpasaules nācijām, puse no laucinieku ģimenēm dzīvoja māla būdās bez logiem un krāsnīm, guļot uz salmiem vai grīdas un dalot vienīgo istabu – ja tā to varētu saukt – ar ģimenes vistām un cūkām. Ja blakus būdai varēja audzēt kartupeļus, tad ar to varēja pabarot gan ģimeni, gan mājlopus. Par to, cik nozīmīgi bija kartupeļi, var spriest pēc saglabātajām rakstiskajām liecībām – 1830. gadā jauna īra ēdienkartē bijuši pieci kilogrami kartupeļu dienā.

Taču 1845. gadā no Eiropas tika ievazāta sēnīšveida kartupeļu slimība Phyto­phthora infestans, kas ļoti ātri izplatījās pa visu Īriju, sabojājot pusi tā gada ražas, bet trīs ceturtdaļas nākamo septiņu gadu laikā. Šis periods tiek dēvēts par lielā bada gadiem vai “īru kartupeļu badu”.

Reklāma
Reklāma

Īrijā, kas tolaik bija Lielbritānijas kolonija, kartupeļi bija galvenā pārtika, tādēļ tika lūgta palīdzība karalienei Viktorijai un parlamentam. Par to, ka netika darīts pietiekami, tiek pārmests vēl mūsdienās, britu premjeram Tonijam Blēram 1997. gadā publicējot formālu atvainošanos par nespēju tikt galā ar tālaika krīzi, kad vairāk nekā miljons īru mira no bada un slimībām, bet vairāk nekā miljons izceļoja.

Kartupeļi Īrijā ir ne tikai ēdienkartē, bet arī mākslā un literatūrā. Tā, piemēram, 2015. gadā par labāko dzejoli pēdējos 100 gados īru sabiedriskā medija RTE skatītāji atzina pazīstamā īru dzejnieka Patrika Kavanaga dzejoli par laiku, kas pavadīts kopā ar māti, mizojot kartupeļus. Arī gleznās kartupeļi neizpaliek, divas no pazīstamākajām Paula Henrija gleznām saucas “Kartupeļu racēji” un “Kartupeļu lasītāji”.

Kartupeļiem patīk CO2

Par spīti tam, ka kartupeļi ir vērtīgs minerālvielu un vitamīnu avots, tie ieguvuši nelāgu slavu kā neveselīgs ēdiens, par to tika diskutēts Īrijā notiekošajā kongresā. Austrālijas Kartupeļu audzēšanas asociācijas pārstāve Džordžija Tomasa sacīja: “Jauns pētījums iznīcina mītus un parāda, ka kartupeļi ne tikai ilgāk dod sāta sajūtu, salīdzinot ar citiem ogļhidrātus saturošiem produktiem, bet tie arī satur maz tauku un daudz svarīgu uzturvielu. Pētījums arī parāda, ka pēc cepšanas un atdzesēšanas kartupeļi ir veselīgāki.”

Kā zināms, klimata pārmaiņu dēļ mainīsies CO2 līmenis atmosfērā, un kamēr tas nozīmē katastrofu labībai, tikmēr kartupeļiem izmaiņas, tieši pretēji, nāks par labu. “Palielināts CO2 daudzums atmosfērā palielinās fotosintēzes ātrumu kartupeļos, kas savukārt palielinās augšanas ātrumu,” tā apgalvots CIP, Starptautiskā Kartupeļu audzēšanas centra mājaslapā.

Savukārt Ukrainai var palīdzēt ne tikai ar ieročiem, bet arī ar kartupeļiem. Polijas Kartupeļu audzētāju federācijas pārstāvis Tomass Bienkovskis uzskata, ka “viens no atbalstīšanas veidiem ir atjaunot pēc kara kartupeļu tirgu Ukrainā, sūtot kartupeļu produktus, tāpat ir ļoti svarīgi sūtīt sēklas materiālu, lai Ukrainā varētu atsākt kartupeļu audzēšanu.” Viņš ierosina, ka Polija varētu palīdzēt koordinēt kopīgās pūles Ukrainas kartupeļu audzēšanas nozares atjaunošanā.

Lai arī cik tas izklausītos jocīgi, tomēr lielākais kartupeļu patēriņš mūsdienās ir Ķīnā – 63 875 kilotonnas, otrajā vietā Indija, trešā – ASV.

SAISTĪTIE RAKSTI