Briti iecerējuši pārrakstīt daļu pēcbreksita vienošanās un radīt zaļo koridoru precēm virzienā no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, atceļot muitas pārbaudes tiem biznesiem, kuri tiks klasificēti kā “uzticami”.
Briti iecerējuši pārrakstīt daļu pēcbreksita vienošanās un radīt zaļo koridoru precēm virzienā no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, atceļot muitas pārbaudes tiem biznesiem, kuri tiks klasificēti kā “uzticami”.
Foto: Stephen Barnes/SHUTTERSTOCK

Vai britiem draud tirdzniecības karš? 0

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

 

Apvienotās Karalistes valdība grasās pārrakstīt daļu no pēcbreksita vienošanās, jo Ziemeļīrijas protokols, brituprāt, nedarbojas tā, kā tam vajadzētu darboties. Britu plāni ir radījuši pamatīgu sašutumu Briselē un atbildes pasākumu apspriešanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kas ir Ziemeļīrijas protokols?

Pandēmijas ierobežojumu laikā viens no britu iecienītajiem jociņiem bija nostalģija pēc vecajiem, labajiem laikiem, kad lielākā problēma bija breksita līgums, nevis mājsēde, pulcēšanās ierobežojumi un sejas maskas. Nu vēlmes piepildījušās, un breksita strīdi atkal ir dienaskārtībā, jo izrādījies, ka Ziemeļīrijas protokols, kam vajadzēja pasargāt no problēmām, tagad – tieši otrādi – tās rada.

Ziemeļīrijas protokols tika parakstīts 2020. gadā, tas paredzēja izvairīties no “cietās” robežas starp abām Īrijām – Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes (AK) sastāvā, un Īrijas Republiku, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), tā vietā ieviešot muitas robežu starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Taču nu izrādījies, ka reālajā dzīvē protokols rada kaudzi problēmu, pamatīgi sarežģījot preču kustību AK teritorijā. No tā cieš gan uzņēmēji, gan Ziemeļīrijas iedzīvotāji, turklāt ir apdraudēts 1998. gada Lielās piektdienas miera līgums, ar ko tika izbeigta desmitiem gadu ilgā vardarbība Ziemeļ­īrijā. Tāpat pastāv bažas, ka Ziemeļīrijas protokols varētu veicināt Ziemeļīrijas atdalīšanos no pārējās AK.

“Problēma nav muitas savienības noteikumi, problēma ir to nejēdzīgā izpilde,” pirms kāda laika vēstulē toreizējam breksita ministram Lordam Frostam rakstīja lielveikalu ķēdes “Marks & Spencer” direktors Ārčijs Normans, sūdzoties, ka no visiem produktiem, kas šķērso jūras robežu, apmēram 40% tiek aizkavēti.

Īpaši problemātiski bija piegādāt pārtikas produktus, kam ir ierobežots derīguma termiņš, jo muitas procedūras var aizkavēt kravas 6–48 stundas. Pirms breksita pietika ar vienu pavadzīmi uz sešām lapām, kur detalizēti uzrādīta krava, temperatūra saldētavā, auto izbraukšanas laiks, taču tagad vispirms jāievada kaudze datu, tikai tad var sākt gatavot nepieciešamos dokumentus, kuru aizpildīšana aizņem vidēji trīs stundas.

Taču krava var Ziemeļ­īrijā nenonākt arī dažādu sīkumainu prasību dēļ. Piemēram, ja Eiropas veselības sertifikāta veterinārārsts nejauši parakstījies ar melnu pildspalvu dokumentā, kas izdrukāts melns. Sertifikātā teikts, ka paraksta krāsai jābūt atšķirīgai no printētā sertifikāta, un, ja tā nav, pircēji Ziemeļīrijas veikalos var palikt gribot, jo, kamēr tiks sagādāts paraksts citā krāsā, tikmēr svaigie produkti jau būs ārā metami.

 

Brisele gatava atbildēt

Reaģējot uz britu paziņojumiem, Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs brīdinājis, ka bloks ir gatavs veikt atbildes pasākumus, neizslēdzot nevienu opciju, ja tiešām AK izlems ignorēt parakstīto vienošanos. “ES ir parādījusi sapratni dažādās praktiskās problēmās, ieviešot protokolu dzīvē, uzskatāmi demonstrējot, ka tā ietvaros iespējams rast risinājumus. Piemēram, tie paši medikamenti vienlaikus ir pieejami gan Ziemeļīrijā, gan pārējā AK.”

Šefčovičs izsaka gatavību turpināt sarunas ar AK valdību, lai identificētu iespējamos kopīgos risinājumus protokola ietvaros, kas uzlabotu situāciju Ziemeļīrijā. “Iespēju potenciāls, ko varētu piedāvāt Eiropas Komisija, vēl nav pilnībā apzināts, un EK joprojām ir gatava darboties kopīgi ar AK valdību.”

Taču Šefčovičs norāda, ka AK valdības paziņojums par jaunas likumdošanas ieviešanu rada nopietnas bažas.

 

Minējumi par iespējamo atriebību

Britu mediji rak­sta, ka viens no veidiem, kā Eiropa varētu atriebties, varētu būt Tirdzniecības līguma izbeigšana, izmantojot 770. un 779. punktu, kas sniedz iespēju ES izbeigt visa līguma darbību, tā izbeidzot beztarifu tirdzniecību un zvejniecības līgumu. Tas savukārt nozīmē bezlīguma breksitu ar visām no tā izrietošajām sekām, piemēram, 90 dienu bezvīzu režīma beigām un policijas un drošības dienestu sadarbības izbeigšanu. Šis scenārijs varētu visvairāk ietekmēt mūsu tautiešus, jo pagaidām ciemoties pie ģimenes un draugiem AK, neapgrūtinot sevi ar vīzu iegūšanu, var visas 90 dienas.

Nebūs apmierinātas arī tās ES valstis, kas vēlas demonstrēt, ka ir patiesi norūpējušās par to, lai AK ievērotu vienošanos: Tirdzniecības līguma izbeigšanas gadījumā nepieciešams brīdinājums vismaz gadu iepriekš. Valstis netiek sauktas vārdā, bet, visticamāk, domāta Francija un Vācija.

Juridiski pastāv arī otra iespēja – 521. punkts, kas ļautu izbeigt atsevišķas sadaļas Tirdzniecības līgumā, bet pārējās jomas – tādas kā bezvīzu režīms un policijas sadarbība – atstāt neskartas. Taču arī šī iespēja diez vai ir gana laba, jo par atbildes pasākumiem tos gluži nosaukt nevar.

Vēl ir 506. punkta otrais paragrāfs, kas ļautu ES uzlikt aizliegumu ES ūdeņiem vai nu daļēji, vai pilnībā, tādējādi tirdzniecības karš varētu sākties jau septiņu dienu laikā. 506. punkts ļauj arī veikt plašākus pasākumus, ja nepieciešams, kas AK nozīmētu tirdzniecības tarifus zivju produktiem un citām precēm nedēļas laikā. Taču – vai tiešām ir tik briesmīgi, kā izskatās? Jāatgādina, ka valstīm vienmēr ir iespēja tirgoties, izmantojot Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktos tarifus.

 

Briti vēlas pašnoteikšanos

Britu ārlietu ministre Liza Trasa sola, ka izmaiņas likumos tiks veiktas, saskaņojot ar starptautisko likumdošanu, un ne ātrāk, kā pēc vairākām nedēļām.

Plānots, ka tiks radīts īpašs zaļais koridors precēm virzienā no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, atceļot muitas pārbaudes tiem biznesiem, kuri tiks klasificēti kā “uzticami”. Pilna muitas kontrole paredzēta tikai “sarkanā koridora” precēm, kas ceļo uz Īrijas Republiku. “Dubultās regulācijas” režīms ļaus kompānijām izvēlēties starp AK un ES regulām, un, piemēram, tie, kuri piegādās preces tikai Ziemeļīrijai, varēs izvairīties no ES muitas kontrolēm, pakļaujoties AK likumiem.

Taču tos, kuri tiks pieķerti, cenšoties apiet likumu ar līkumu un nogādāt preces Īrijas Republikā, izvairoties no ES muitas, gaida bargi sodi. Britu valdība solās nākt palīgā ES, daloties informācijā par preču kustību. Informācijas apmaiņa gan notiekot jau tagad.

Vēl britu valdība vēlas pārņemt savā kontrolē Ziemeļīrijas nodokļus, jo šobrīd spēkā esošais Ziemeļīrijas protokols nosaka, ka PVN jāseko ES likumiem un AK to nevar mainīt. Tas nozīmē, ka nesenā britu valdības iniciatīva samazināt PVN enerģiju taupošiem produktiem Ziemeļīrijā nav iespējama, tāpat galavārds strīdos par tirdzniecību pieder ES tiesām, arī to ārlietu ministre grib izbeigt. Taču viņa uzsver, ka AK valdība negrasās ievest “cieto robežu” starp abām Īrijām, sagaidāms, ka garantija tiks iestrādāta jaunajā likumdošanā.

 

Viedokļi

Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs: “Vispirms, [Ziemeļīrijas] protokols ir risinājums starp ES un AK, kura mērķis ir cīnīties ar izaicinājumiem, ko radījusi AK izstāšanās no ES tieši Īrijas salai. Tostarp – tā uzdevums ir arī aizsargāt grūti panākto mieru. Otrkārt, protokols ir starptautisks līgums, ko parakstījusi ES un AK. Vienpusēja rīcība, kas ir pretrunā starptautiskam līgumam, nav pieļaujama. Treškārt, [breksita] Izstāšanās līgums un [Ziemeļīrijas] protokols ir pamats Tirdzniecības līgumam, par ko vienojās ES un AK, lai sakārtotu abpusējās attiecības pēc AK izstāšanās.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Britu premjers Boriss Džonsons: “Mēs nevēlamies to [Ziemeļīrijas protokolu] izgāzt, mēs vēlamies to sakārtot, un mēs vēlamies pie tā strādāt kopā ar mūsu ES partneriem.”

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Ābeles apsēdis lapu tinējs. Kā to apkarot?
Lasīt citas ziņas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs