Publicitātes foto

Kas jāzina, lai pasargātu savus mobilos telefonus no kiberuzbrukumiem 0

Pērn kiberuzbrukumu skaits mobilajām ierīcēm visā pasaulē ir teju dubultojies, liecina tehnoloģiju medija “Techradar” publicētā informācija.

LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
Lasīt citas ziņas

Tāpēc mobilo sakaru operatora “Bite” tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši informāciju par bīstamākajām kaitnieciskajām programmatūrām, kas var apdraudēt mobilās ierīces: kā tās atpazīt, kādu ļaunumu tās var nodarīt un kā no tām pasargāt savas ierīces ikdienā.

Attīstoties mobilajām tehnoloģijām, mobilās ierīces aizvien biežāk aizstāj datoru – tās tiek izmantotas gan saziņai, gan arī sensitīvu datu uzglabāšanai, tiešsaistes maksājumiem u.tml.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tieši tāpēc šīs ierīces kļūst aizvien saistošākas kibernoziedzniekiem, kuri vēlamo mērķu sasniegšanai izmanto dažādas kaitnieciskas programmatūras, tostarp vīrusus.

“Bites” tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis norāda, ka dažādu drošības risinājumu – ugunsmūra programmatūru, antivīrusu u.c. – pieprasījums mobilo ierīču lietotāju vidū nepārtraukti palielinās.

Piemēram, “Bites” dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, cilvēku skaits, kuri izmanto antivīrusa risinājumu, kas darbojas operatora tīklā, pieauga teju uz pusi.

Neraugoties uz to, kopumā izpratne par šādu risinājumi nozīmi sabiedrībā vēl tikai veidojas.

Viņš norāda, ka bīstamāko kaitniecisko programmatūru vidū ir gan spiegprogrammatūras, gan izspiedējvīrusi, no kurām populārākās ir: spiegprogrammatūra “Trojan.Agent” un izspiedējvīruss “WannaCry”.

Spiegprogrammatūras var “inficēt” jebkuru ierīci, kas pieslēgta internetam

Spiegprogrammatūras ir īpaši bīstamas, jo var “inficēt” jebkuru mobilo ierīci, kas pieslēgta internetam, un darbojas, tev par to pat nenojaušot.

Tās pilda noteiktas kibernoziedznieku komandas – kopē ierīces datus uz noteiktiem serveriem vai iztukšo upura bankas kontu u.tml.

Par šo programmatūru klātbūtni ierīcē var liecināt, piemēram, izmaiņas interneta pārlūka iestatījumos, mobilo sakaru rēķini par neizskaidrojamiem starptautiskajiem zvaniem, ierīces darbības palēnināšanās, neskaitāmu “pop-up” reklāmas logu parādīšanās, atverot interneta pārlūku, kā arī nezināmiem adresātiem nosūtīti e-pasti.

Viena no bīstamākajām spiegprogramatūrām ir “Trojan.Agent”, kas nokļūst viedtālrunī, “izliekoties” par citām programmām un failiem, kurus lietotājs ir lejupielādējis ierīcē.

Šai programmatūrai ir vairāki paveidi un tās kaitniecisko darbību spektrs ir visai plašs. Piemēram, “Trojan.Agent” zog bankas datus, dzēš failus, kā arī var lejupielādēt ierīcē citas kaitnieciskas programmatūras vai nosūtīt no tās maksas īsziņas.

Savukārt sniegprogrammatūras “Adware” un “Spyware” vairāk koncentrējas interneta pārlūkos, kur ievāc informāciju par ierīces saimnieka darbībām, piemēram, kādas interneta vietnes viņš apmeklē un kādu informāciju meklē.

Šādi iespējams iegūt arī visnotaļ kompromitējošus datus, ko kibernoziedznieki parasti pārdod vai nopludina tīmeklī.

Tāpat viņi iegūtos datus var izmantot, lai veidotu speciālus reklāmas logus, interneta vietnes u.tml., kas “seko” cilvēkiem ar noteiktiem interneta lietošanas paradumiem.

Vienkāršākais un ātrākais veids, kā atbrīvoties no spiegprogrammatūrām, ir atjaunot ierīcē rūpnīcas iestatījumus. Tomēr šajā gadījumā visi dati, kas atrodas ierīcē, tiks dzēsti, tāpēc ir jāveido datu rezerves kopijas “mākonī”.”

Vienlaikus jāņem vērā, ka spiegprogrammatūras var inficēt arī šīs rezerves kopijas, tādēļ ieteicams izmantot uzticamus mākoņpakalpojumu servisus, kas tiek aizsargāti ar antivīrusa programmatūrām, iesaka “Bites” eksperts.

Vēršot uzmanību uz to, ka kiberuzbrukumu sekas var būt neprognozējamas, viņš arī aicina mobilo ierīču lietotājus ikdienā rūpīgāk izvērtēt savas aktivitātes internetā.

Piemēram, nelejupielādēt apšaubāmas mobilās aplikācijas, nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus, failus un saites, kā arī neapmeklēt nezināmas interneta vietnes u.tml., jo pieredze liecina, ka visbiežāk mobilās ierīces tiek “inficētas” ar kaitnieciskām programmatūrām to lietotāju neuzmanības dēļ.

Izspiedējvīrusi uzbrūk viļņveidīgi, taču ar daudz lielāku vērienu

Otra bīstamākā kaitniecisko programmatūru grupa ir tā dēvētie izspiedējvīrusi. Par to klātbūtni ierīcē parasti liecina informatīvi logi, kas parādās mobilās ierīces ekrānā pēc tās izslēgšanas.

Ar to palīdzību kibernoziedznieki informē par savām prasībām, piemēram, par to, ka ierīce ir bloķēta un tiks atbloķēta tikai tad, kad uz norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta noteikta naudas summa.

Viens no zināmākajiem izspiedējvīrusiem ir “WannaCry”, kas satricināja pasauli 2017.gadā. Tā vērienīgā uzbrukuma laikā tika “inficētas” ierīces ar “Microsoft Windows” operētājsistēmu, turklāt maksa par šifrēto datu atgriešanu bija ne vien nesamērīgi augsta, bet arī tika pieprasīta kriptovalūtā.

Nedaudz mazāku rezonansi ir ieguvuši tādi izspiedējvīrusi kā “Bad Rabbit” un “Sam Sam”, kuri darbojas līdzīgi “WannaCry”, taču “upuru” papildu “motivācijai” paziņojumiem par atlīdzību tiek pievienota arī laika atskaite.

Taču neatkarīgi no izspiedējvīrusa veida, saskaroties ar tādu, var nākties šķirties gan no visiem datiem, kas atrodas ierīcē, gan to kopijām, kas tiek uzglabātas “mākonī”.

D. Dembovskis norāda, ka bloķēta pieeja mobilajam telefonam vai planšetdatoram un paziņojums, ka to var atbloķēt pārskaitot noteiktu naudas summu uz norādīto bankas kontu, ir skaidrs signāls tam, ka ierīci skāris izspiedējvīruss.

Kibernoziedznieku prasību īstenošana ne vienmēr attaisno cerības, jo viņi bieži nepilda savus solījumus: neatsūta pieeju šifrētajiem datiem, datu atšifrēšanas process var tikt veikts nepilnīgi, dati var tikt bojāti, kā arī pēc vienas izpirkuma summas samaksāšanas var tikt pieprasīta nākamā.

Tāpēc šādos gadījumos ieteicams vērsties ierīču servisa centrā.

Ja ierīce nav bloķēta, akli paļauties uz paziņojumiem, ka tā ir “inficēta”, un īstenot tajos norādītās darbības, piemēram, pārstartēt ierīci, atvērt noteiktu interneta vietni vai pārskaitīt norādīto summu, arī nav ieteicams.

SAISTĪTIE RAKSTI

Īpaši, ja ierīcē uzglabāto datu aizsardzībai tiek izmantots antivīruss. Jo arī aiz šiem paziņojumiem var slēpties vīrusi. Šādos gadījumos ieteicams atjaunot ierīcē rūpnīcas iestatījumus.

“Lai mazinātu kiberdrošības riskus, ir svarīgi ikdienā īstenot preventīvus to aizsardzības pasākumus, piemēram, izmantot antivīrusu un ugunsmūru risinājumus, kas pastāvīgi skenē ierīci, kā arī regulāri instalēt ierīces programmatūras atjauninājumus,” tā “Bites” eksperts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 58
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā turpina sarukt saslimstības rādītājs. Jau nedēļu jauno gadījumu skaits nesasniedz tūkstoti
9 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 1
5 minūtes
LE
LETA
Ziņas
No šodienas baltsvakcināciju pret Covid-19 varēs saņemt visas personas no 18 gadu vecuma 5
3 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
“Patīk” vai “nepatīk” nav argumenti. Kāpēc kritiķi ir pret vēja parku izbūvi Zemgalē un Ziemeļkurzemē? 26
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā turpina sarukt saslimstības rādītājs. Jau nedēļu jauno gadījumu skaits nesasniedz tūkstoti
11:59
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 1
11:55
LE
LETA
Ziņas
NEPLP tīmekļa vietnes “Brīvvalsts TV” raidījumu nodrošinātājiem piemēro kopumā 1900 eiro sodus
11:54
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 9
42 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Kādam pirmā deva “Pfizer”, citam “AstraZeneca” vai “Moderna”. Kādu balstvakcīnu katram izvēlēties? 32
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš 21
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunajam kovida paveidam ir pussimts mutāciju! Eksperti pēta omikronu 44
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Atgriešanās pie “vecās normālās dzīves” atcelta? 10
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zavadska: Latvijai nav jāgaida uz Eiropu, lai lemtu par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu 74
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 12
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 4
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
ASV diplomāte: Lukašenko ir “Krievijas marionete” 34
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
ASV informācijas aģentūra “Bloomberg” iekļauj Navaļniju 50 gada cilvēku sarakstā 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpināsies Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana 8
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.” Saruna ar Liepājas teātra aktrisi Madaru Kalnu 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 123
14 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 247
21 stundas
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Par Mārtiņu Braunu ir grūti, pat neiespējami rakstīt pagātnes formā.” No dvēseles dziesminieka atvadoties 1
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 98
23 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 58
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 193
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jolanta Derkevica-Pilskunga: “Uga Dumpis pamatīgi nodarbojas ar riska komunikāciju, bet netiek ņemts vērā!” 10
20 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
1 diena
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 9
1 diena
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 45
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
1 diena