Publicitātes foto

Kas jāzina, lai pasargātu savus mobilos telefonus no kiberuzbrukumiem 0

Pērn kiberuzbrukumu skaits mobilajām ierīcēm visā pasaulē ir teju dubultojies, liecina tehnoloģiju medija “Techradar” publicētā informācija.

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

Tāpēc mobilo sakaru operatora “Bite” tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši informāciju par bīstamākajām kaitnieciskajām programmatūrām, kas var apdraudēt mobilās ierīces: kā tās atpazīt, kādu ļaunumu tās var nodarīt un kā no tām pasargāt savas ierīces ikdienā.

Attīstoties mobilajām tehnoloģijām, mobilās ierīces aizvien biežāk aizstāj datoru – tās tiek izmantotas gan saziņai, gan arī sensitīvu datu uzglabāšanai, tiešsaistes maksājumiem u.tml.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tieši tāpēc šīs ierīces kļūst aizvien saistošākas kibernoziedzniekiem, kuri vēlamo mērķu sasniegšanai izmanto dažādas kaitnieciskas programmatūras, tostarp vīrusus.

“Bites” tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis norāda, ka dažādu drošības risinājumu – ugunsmūra programmatūru, antivīrusu u.c. – pieprasījums mobilo ierīču lietotāju vidū nepārtraukti palielinās.

Piemēram, “Bites” dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, cilvēku skaits, kuri izmanto antivīrusa risinājumu, kas darbojas operatora tīklā, pieauga teju uz pusi.

Neraugoties uz to, kopumā izpratne par šādu risinājumi nozīmi sabiedrībā vēl tikai veidojas.

Viņš norāda, ka bīstamāko kaitniecisko programmatūru vidū ir gan spiegprogrammatūras, gan izspiedējvīrusi, no kurām populārākās ir: spiegprogrammatūra “Trojan.Agent” un izspiedējvīruss “WannaCry”.

Spiegprogrammatūras var “inficēt” jebkuru ierīci, kas pieslēgta internetam

Spiegprogrammatūras ir īpaši bīstamas, jo var “inficēt” jebkuru mobilo ierīci, kas pieslēgta internetam, un darbojas, tev par to pat nenojaušot.

Tās pilda noteiktas kibernoziedznieku komandas – kopē ierīces datus uz noteiktiem serveriem vai iztukšo upura bankas kontu u.tml.

Par šo programmatūru klātbūtni ierīcē var liecināt, piemēram, izmaiņas interneta pārlūka iestatījumos, mobilo sakaru rēķini par neizskaidrojamiem starptautiskajiem zvaniem, ierīces darbības palēnināšanās, neskaitāmu “pop-up” reklāmas logu parādīšanās, atverot interneta pārlūku, kā arī nezināmiem adresātiem nosūtīti e-pasti.

Viena no bīstamākajām spiegprogramatūrām ir “Trojan.Agent”, kas nokļūst viedtālrunī, “izliekoties” par citām programmām un failiem, kurus lietotājs ir lejupielādējis ierīcē.

Šai programmatūrai ir vairāki paveidi un tās kaitniecisko darbību spektrs ir visai plašs. Piemēram, “Trojan.Agent” zog bankas datus, dzēš failus, kā arī var lejupielādēt ierīcē citas kaitnieciskas programmatūras vai nosūtīt no tās maksas īsziņas.

Savukārt sniegprogrammatūras “Adware” un “Spyware” vairāk koncentrējas interneta pārlūkos, kur ievāc informāciju par ierīces saimnieka darbībām, piemēram, kādas interneta vietnes viņš apmeklē un kādu informāciju meklē.

Šādi iespējams iegūt arī visnotaļ kompromitējošus datus, ko kibernoziedznieki parasti pārdod vai nopludina tīmeklī.

Tāpat viņi iegūtos datus var izmantot, lai veidotu speciālus reklāmas logus, interneta vietnes u.tml., kas “seko” cilvēkiem ar noteiktiem interneta lietošanas paradumiem.

Vienkāršākais un ātrākais veids, kā atbrīvoties no spiegprogrammatūrām, ir atjaunot ierīcē rūpnīcas iestatījumus. Tomēr šajā gadījumā visi dati, kas atrodas ierīcē, tiks dzēsti, tāpēc ir jāveido datu rezerves kopijas “mākonī”.”

Vienlaikus jāņem vērā, ka spiegprogrammatūras var inficēt arī šīs rezerves kopijas, tādēļ ieteicams izmantot uzticamus mākoņpakalpojumu servisus, kas tiek aizsargāti ar antivīrusa programmatūrām, iesaka “Bites” eksperts.

Vēršot uzmanību uz to, ka kiberuzbrukumu sekas var būt neprognozējamas, viņš arī aicina mobilo ierīču lietotājus ikdienā rūpīgāk izvērtēt savas aktivitātes internetā.

Piemēram, nelejupielādēt apšaubāmas mobilās aplikācijas, nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus, failus un saites, kā arī neapmeklēt nezināmas interneta vietnes u.tml., jo pieredze liecina, ka visbiežāk mobilās ierīces tiek “inficētas” ar kaitnieciskām programmatūrām to lietotāju neuzmanības dēļ.

Izspiedējvīrusi uzbrūk viļņveidīgi, taču ar daudz lielāku vērienu

Otra bīstamākā kaitniecisko programmatūru grupa ir tā dēvētie izspiedējvīrusi. Par to klātbūtni ierīcē parasti liecina informatīvi logi, kas parādās mobilās ierīces ekrānā pēc tās izslēgšanas.

Ar to palīdzību kibernoziedznieki informē par savām prasībām, piemēram, par to, ka ierīce ir bloķēta un tiks atbloķēta tikai tad, kad uz norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta noteikta naudas summa.

Viens no zināmākajiem izspiedējvīrusiem ir “WannaCry”, kas satricināja pasauli 2017.gadā. Tā vērienīgā uzbrukuma laikā tika “inficētas” ierīces ar “Microsoft Windows” operētājsistēmu, turklāt maksa par šifrēto datu atgriešanu bija ne vien nesamērīgi augsta, bet arī tika pieprasīta kriptovalūtā.

Nedaudz mazāku rezonansi ir ieguvuši tādi izspiedējvīrusi kā “Bad Rabbit” un “Sam Sam”, kuri darbojas līdzīgi “WannaCry”, taču “upuru” papildu “motivācijai” paziņojumiem par atlīdzību tiek pievienota arī laika atskaite.

Taču neatkarīgi no izspiedējvīrusa veida, saskaroties ar tādu, var nākties šķirties gan no visiem datiem, kas atrodas ierīcē, gan to kopijām, kas tiek uzglabātas “mākonī”.

D. Dembovskis norāda, ka bloķēta pieeja mobilajam telefonam vai planšetdatoram un paziņojums, ka to var atbloķēt pārskaitot noteiktu naudas summu uz norādīto bankas kontu, ir skaidrs signāls tam, ka ierīci skāris izspiedējvīruss.

Kibernoziedznieku prasību īstenošana ne vienmēr attaisno cerības, jo viņi bieži nepilda savus solījumus: neatsūta pieeju šifrētajiem datiem, datu atšifrēšanas process var tikt veikts nepilnīgi, dati var tikt bojāti, kā arī pēc vienas izpirkuma summas samaksāšanas var tikt pieprasīta nākamā.

Tāpēc šādos gadījumos ieteicams vērsties ierīču servisa centrā.

Ja ierīce nav bloķēta, akli paļauties uz paziņojumiem, ka tā ir “inficēta”, un īstenot tajos norādītās darbības, piemēram, pārstartēt ierīci, atvērt noteiktu interneta vietni vai pārskaitīt norādīto summu, arī nav ieteicams.

SAISTĪTIE RAKSTI

Īpaši, ja ierīcē uzglabāto datu aizsardzībai tiek izmantots antivīruss. Jo arī aiz šiem paziņojumiem var slēpties vīrusi. Šādos gadījumos ieteicams atjaunot ierīcē rūpnīcas iestatījumus.

“Lai mazinātu kiberdrošības riskus, ir svarīgi ikdienā īstenot preventīvus to aizsardzības pasākumus, piemēram, izmantot antivīrusu un ugunsmūru risinājumus, kas pastāvīgi skenē ierīci, kā arī regulāri instalēt ierīces programmatūras atjauninājumus,” tā “Bites” eksperts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Lasīt citas ziņas
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
22:11
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
Vai Saeimas deputātiem vajadzīga augstākā izglītība? Tam pagaidām nav parlamentāriešu atbalsta 3
VID: Pilnībā ir atjaunota EDS darbība. Vai par nokavētiem termiņiem piemēros sodu? 3
Tiek solīts, ka antibiotiku krīze drīz beigsies. Beigsies arī ziemas slimību sezona
Kijivas izmisīgā cīņa par lidmašīnām. ASV un Vācija šoreiz pasaka strupu “Nē!”
Navaļnijs pārvietots uz vieninieka kameru. Cik ilgu laiku viņam tiks liegts satikt cilvēkus? 23
Ukrainā skolās poļu valodu varētu mācīt kā vienu no svešvalodām
Plāno izmaksāt prāvas kompensācijas tiem, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas pasliktinājusies veselība 55
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Drošības dienesta kriminālprocesā vērtēs arī Grevcovas izteikumus par “pilsoņu karu Ukrainā”
Erdogans: Ir nopietns iemesls, kāpēc Zviedrija nevarēs pievienoties NATO. Ar Somiju esot mazāk problēmu 8
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai 1
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls 10
“Ryanair” ievērojami samazinās galamērķu un reisu skaitu no Tallinas un Vilņas lidostas
FOTO. Cinisms, meli, krāpšana – šķebinoša patiesība nāk klajā par kādu Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrību 5
Kādas “semočkas” kaisītas pasaules sporta galvenā vadītāja priekšā? Līcīša feļetons par agresorvalstīm atkal lielajā sportā
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
Pirmais solis elektrības izmaksu samazināšanā. Valdība sāk ar normatīvo aktu sakārtošanu – ko tas mainīs?
VIDEO. Pārim par dejošanu uz ielas piespriests 10 gadu cietumsods 3
VIDEO. Jēkabpilī tiek veikts ārkārtas dambja remonts, gatavojoties iespējamajiem pavasara plūdiem