Putins vairs nespēj noslēpt katastrofu: ilgi un rūpīgi audzētie “meli” sabrūk kā kāršu namiņš 0
Kremlis vairs nespēj noslēpt no pašu iedzīvotājiem kara pret Ukrainu sekas, bet triecieni Maskavai grauj radīto ilūziju par “tālu konfliktu”.
Ukrainas tāldarbības triecieni arvien vairāk ietekmē situāciju Krievijas iekšienē, un Maskavas iedzīvotāji sāk izjust kara sekas. Tādējādi Krievijas diktators Vladimirs Putins vairs nespēj noslēpt savu katastrofu, bet agrākais tā dēvētās “speciālās militārās operācijas” tēls, kas it kā neskar parasto krievu dzīvi, sabrūk.
Par to “The Atlantic” slejās raksta Sentendrūsas Universitātes stratēģisko pētījumu profesors Filipss Peisons O’Braiens.
Pēc autora domām, Krievijas varasiestādes vairākus gadus centušās Maskavas iedzīvotājiem radīt sajūtu, ka karš ir kaut kas attāls un neietekmē galvaspilsētas ikdienu. Galvenie zaudējumi, mobilizācijas slogs un ekonomiskās sekas lielā mērā tika pārliktas uz Krievijas reģioniem. Tikmēr Maskava turpināja dzīvot salīdzinoši ierastu dzīvi, ļaujot Kremlim uzturēt priekšstatu par “specoperāciju”, kas tieši neietekmē vairākumu pilsoņu.
Tagad situācija būtiski mainās pēc vairākiem Ukrainas triecieniem Maskavai un citiem Krievijas reģioniem.
“Putina radītais naratīvs par vienkāršu “speciālo militāro operāciju”, kurai nevajadzētu satraukt Krievijas eliti vai vidusšķiru, tagad pilnībā sabrūk. Jebkāda izlikšanās, ka Maskava pati var palikt ārpus kara, ir zudusi,” raksta autors.
O’Braiens arī norāda, ka Ukraina pakāpeniski paplašina savas spējas veikt tāldarbības triecienus Krievijas teritorijā. Kijiva arvien aktīvāk pārnes kara sekas tieši uz Krievijas teritoriju, mainot kara uztveri pašā Krievijā.
Pēc autora teiktā, tas nenozīmē, ka Krievija noteikti kapitulēs jau rīt, taču kara pamattendences, šķiet, ir mainījušās, un Krievija kļuvusi vājāka.
“Pat bez amerikāņu palīdzības Ukraina, šķiet, kļūst spēcīgāka un arvien vairāk pavērš kara gaitu sev par labu. Jo labāk Krievijas sabiedrība to saprot, jo sliktāka kļūst Putina situācija,” rezumē O’Braiens.
