Izpostītā Jelgavas Latviešu biedrības ēka. 1944./45. gads.
Izpostītā Jelgavas Latviešu biedrības ēka. 1944./45. gads.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva

Kāvi pār Jelgavu. Zemgales metropoles bojāeja 1944. gada 28. – 31. jūlijā 7

1944. gada jūlija beigās un augusta sākumā Vācijas un PSRS karadarbības laikā tika nopostīta gandrīz visa  senā Zemgales metropole Jelgava. Nu jau 71 gadu pēc tās bojāejas par jaunu uzbūvētā pilsēta dzīvo pavisam citā veidolā un par tās kādreizējo šarmu vēsta vien vecas pastkartes un cilvēku atmiņas. Paradoksāli, bet atsevišķu Krievijas finansētu sabiedrisko organizāciju rīkotajās t. s. Jelgavas “atbrīvošanas” svinībās 31. jūlijā (ieņemt pilsētu sarkanajai armijai izdevās tikai 7. augustā) joprojām tiek noklusēta gan padomju aviācijas un artilērijas izšķirošā loma Jelgavas nopostīšanā, gan tas, ka pilsēta īstenībā tika “atbrīvota” no nogalinātajiem un no simtiem un tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas piespiedu kārtā bija kļuvuši par bēgļiem, no kuriem daudzi savā dzimtajā pilsētā tā arī vairs neatgriezās. Neērta patiesība ir arī tas, ka šo kauju laikā Jelgavas aizstāvju vairākumu nereti veidoja nevis “vācu fašisti”, bet gan latviešu leģionāri, kas cīnījās par savu zemi pret otrreizējās padomju okupācijas atgriešanos. Pateicoties vairāku vēstures entuziastu pūlēm, pēdējos gados ir noskaidroti arī šo cīņu militārie aspekti. Šajā rakstā lielāka uzmanība ir pievērsta līdz šim mazāk zināmiem civiliedzīvotāju un atsevišķu kauju dalībnieku pārdzīvojumiem Jelgavas aizstāvēšanas laikā.

Reklāma
Reklāma

Jelgavas cīņu prelūdija

Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

1944. gada 23. jūnijā sarkanā armija sāka masīvu uzbrukuma operāciju “Bagrations”, gūstot straujus panākumus Vitebskas telpā un Kauņas, Šauļu, Jelgavas virzienā. Tās laikā jūlija beigās 1. Baltijas frontes karaspēks saņēma pavēli ar spēcīgu triecienu izlauzties līdz Rīgai un pārgriezt vācu armiju grupas “Ziemeļi” sauszemes komunikācijas. Vācu puse nebija pietiekami novērtējusi Jelgavas tā brīža stratēģisko nozīmi. Pilsēta no dienvidiem sedza pieeju Rīgai un Rīgas jūras līcim, un bija nozīmīgs dzelzceļa un auto ceļu krustpunkts, kurā atradās arī vācu transporta aviācijas lidlauks un dažādas vācu karaspēka palīgvienības. Pretinieka panākumus atviegloja arī tas, ka šeit neatradās lielāki vērmahta formējumi un trūka nopietni izbūvētu nocietinājumu sistēmu. Nesekmīgs izrādījās arī steigā izveidotās t. s. Bredova kaujas grupas mēģinājums apturēt sarkanās armijas tuvošanos Jelgavai no Šauļiem. 27. jūlijā par Jelgavas kara komandantu iecēla ģenerālleitnantu Johanu Flugbeilu. Apzinoties pilsētas noturēšanas svarīgumu un redzot latviešu karavīru apņemšanos to aizstāvēt, viņš pasludināja Jelgavu par “pilsētu cietoksni”, kaut arī tās aizsardzībai trūka militāro resursu. Sākotnēji pilsētas aizstāvju kodolu veidoja 15. latviešu ieroču SS rezerves un mācību brigādes karavīri pulkvežleitnanta Hermaņa Jurko vadībā, bet padomju aviācijas uzlidojumu pirmie upuri izrādījās Jelgavas civiliedzīvotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.