Piparkūku gleznas un kultūras nami 4
Jau janvārī māsas sāk cept tematiskos kārumus Valentīndienai, tad nāk Lieldienu laiks ar tradicionālajiem zaķiem, cāļiem un olām, pavasara piparkūkas ar pūpolzariem un ābeļziediem. Ķeipeniešu piparkūkas pērk, arī gaidot vasaras saulgriežus, – tad vispieprasītākie parasti ir našķi, kas atgādina vainagus un margrietiņas. Uzņēmuma pastāvīgie klienti jau zina, ka Ilze, Dace un Māra vienmēr kaut ko interesantu izdomās, arī tuvojoties mācību gada sākumam un Mārtiņdienai. Daudzas Ķeipenē ceptās piparkūkas kā sveiciens no dzimtenes aizceļojušas pie latviešiem Anglijā, Īrijā un Austrālijā. Ikdienā regulāri tiek pieņemti individuālie pasūtījumi. “Esam gatavojušas gan telpiskas piparkūku ugunsdzēsēju mašīnas, gan teiksmainus dzīvniekus. Tirdziņos ļoti pieprasītas ir erotiskās un vārdadienu piparkūkas.” Dāvināšanai pircēji bieži pasūta piparkūkas – portretus un gleznas. “Radisson” viesnīca, Ogres kultūras centrs un Vecbebru pamatskola ir tikai dažas no viņu nelielajā ceptuvītē tapušajām arhitektūras pērlēm.
Visskaistākās glazūras padodas Ilzei. Jau skolas laikā viņai viens no mīļākajiem priekšmetiem bijusi zīmēšana. Meistare stāsta: “Lēnītēm sāku un pēkšņi vienā brīdī zinu – tur, kalnā jābūt dzirnavām vai baznīcai. Šorīt pamēģināju zīmēt lācīšus, kas stāv uz galvas. Māras meitiņa ierosināja uzcept ūsas, un tagad mūsu stendā vienmēr ir arī piparkūku ūsas. Lietuvas tirgū ļoti iepatikās viņu dekoratīvie, puzuriem līdzīgie telpu rotājumi – verbas. Tagad mums ir savas piparkūku verbas.” Māsas atzīst, ka piparkūku cepšana ir ļoti radoša nodarbe, tāpēc nekad neapnīk.
