Ekonomika
Latvijā

Piparkūku gleznas visa gada garumā. Ciemos pie trīs māsām cepējām Ķeipenē4

Foto – Valdis Semjonovs

Kamēr citi gaužas par grūto dzīvi, Ogres novada Ķeipenē trīs māsas – Ilze Andriksone, Dace Irbe un Māra Sedola – cep piparkūkas.

Sirdsdarbs visa gada garumā

Nelielajā telpā Ķeipenes centrā smaržo un izskatās kā Ziemassvētku vecīša namiņā – no visiem plauktiem pretī smaida omulīgi piparkūku vīriņi, lāči, vilki, vāveres un, protams, piparkūku sirdis… Cita par citu skaistāka, kā lielas un mazas glezniņas, ko gandrīz žēl likt uz kārā zoba. Māsu ceptās piparkūkas kļuvušas par daļu no Ķeipenes vizītkartes – janvārī tās pārstāvēs Latviju zaļajā tirgū Berlīnē, bet kopš aizvadītā gada rudens individuālā komersanta uzņēmums “Ķeipenieši” gardumi nopērkami arī veikala “Rimi” stendā “Klēts”. ” Daudziem piparkūkas vairāk asociējas ar Ziemassvētkiem, bet mums tas ir sirdsdarbs, ar kuru dzīvojam visu gadu,” saka Ilze Andriksone.

Ģimenes bizness sākās aizvadītā gadsimta 70. gados, kad Ilzes, Daces un Māras mammas māsa pirms Jaungada cepusi piparkūkas un vedusi tās pārdot tirdziņā Brīvdabas muzejā. Pieaugot pieprasījumam, viņa piparkūku biznesā iesaistījusi radus. Lielākus apgriezienus ģimenes bizness uzņēma 2008. gadā, kad māsas, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu (“Altum” programmas piedāvātās iespējas jaunajiem uzņēmējiem), izveidoja uzņēmumu “Ķeipenieši”. Ilze apmeklēja konditoru kursus, lai tiktu pie biznesa sākšanai nepieciešamā sertifikāta. – Kursos dzirdētais un redzētais noderēja, gan lai palutinātu ar kārumiem ģimenes locekļus, gan piepelnītos, cepot dažādus našķus klientiem. – Tagad māsām galvenā nodarbošanās ir gardu, skaistu piparkūku veidošana. Pīrādziņiem, cepumiem, ruletēm un tortēm vienkārši neatliek laika.

Piparkūku gleznas un kultūras nami

Jau janvārī māsas sāk cept tematiskos kārumus Valentīndienai, tad nāk Lieldienu laiks ar tradicionālajiem zaķiem, cāļiem un olām, pavasara piparkūkas ar pūpolzariem un ābeļziediem. Ķeipeniešu piparkūkas pērk, arī gaidot vasaras saulgriežus, – tad vispieprasītākie parasti ir našķi, kas atgādina vainagus un margrietiņas. Uzņēmuma pastāvīgie klienti jau zina, ka Ilze, Dace un Māra vienmēr kaut ko interesantu izdomās, arī tuvojoties mācību gada sākumam un Mārtiņdienai. Daudzas Ķeipenē ceptās piparkūkas kā sveiciens no dzimtenes aizceļojušas pie latviešiem Anglijā, Īrijā un Austrālijā. Ikdienā regulāri tiek pieņemti individuālie pasūtījumi. “Esam gatavojušas gan telpiskas piparkūku ugunsdzēsēju mašīnas, gan teiksmainus dzīvniekus. Tirdziņos ļoti pieprasītas ir erotiskās un vārdadienu piparkūkas.” Dāvināšanai pircēji bieži pasūta piparkūkas – portretus un gleznas. “Radisson” viesnīca, Ogres kultūras centrs un Vecbebru pamatskola ir tikai dažas no viņu nelielajā ceptuvītē tapušajām arhitektūras pērlēm.

Visskaistākās glazūras padodas Ilzei. Jau skolas laikā viņai viens no mīļākajiem priekšmetiem bijusi zīmēšana. Meistare stāsta: “Lēnītēm sāku un pēkšņi vienā brīdī zinu – tur, kalnā jābūt dzirnavām vai baznīcai. Šorīt pamēģināju zīmēt lācīšus, kas stāv uz galvas. Māras meitiņa ierosināja uzcept ūsas, un tagad mūsu stendā vienmēr ir arī piparkūku ūsas. Lietuvas tirgū ļoti iepatikās viņu dekoratīvie, puzuriem līdzīgie telpu rotājumi – verbas. Tagad mums ir savas piparkūku verbas.” Māsas atzīst, ka piparkūku cepšana ir ļoti radoša nodarbe, tāpēc nekad neapnīk.

Saticība mājās un biznesā

Viņas kategoriski apstrīd mītu, ka virtuvē vairāk par vienu saimnieci laist nedrīkst un ātrākais veids, kā sanaidoties pat ar pašiem tuvākajiem, ir izveidot kopīgu biznesu. Ķeipenietes ir pārliecinātas: ja ģimenē valda saticība, tā nekur nepazudīs. Strādājot vienā virtuvē, saimnieces tik ļoti saradušas, ka, daudz nerunājot, katra pati atrod, kur vajadzīgajā brīdī pielikt roku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņas, neraugoties uz aizvien pieaugošo pieprasījumu, neplāno būtiski palielināt savu biznesu. “Vēlamies, lai tas paliek mūsu ģimenes rūpals. Neesam sev izvirzījušas mērķi kļūt par miljonārēm. Kā vēsta vecā labā paruna, laimīgs ir tas, kuram pietiek.”

Tuvojoties Ziemassvētkiem, pieprasījums ir tik liels, ka no tuvinieku loka jāaicina talkā cepējas. Apglezno gan pašas saimnieces, jo meistarību nevar apgūt dažu nedēļu laikā. Tiem, kuri pie šā darbiņa ķeras pirmoreiz, Ilze iesaka sākt ar vienkāršākiem personāžiem, piemēram, piparkūku vīriņu. Citādi var būt vilšanās, jo pat uzgleznot rūķi nav nemaz tik vienkārši – jāzina, kurā brīdī maisiņš ar glazūru jāpiespiež stiprāk vai vieglāk, un pats galvenais – viss jādara ātri.

Cepējas iesaistījušās arī tūrisma pro­grammā – ceļotāji, iepriekš piesakoties, viņu darbnīcā var gūt daudzpusīgu ieskatu piparkūku vēsturē, piedalīties aizraujošās viktorīnās un pieredzējušu konditoru vadībā izcept un pārklāt ar glazūru pašu veidotās piparkūkas. Uz tirdziņiem brauc pašas un uztver to kā patīkamu izraušanos no ikdienas.

Tikai roku darbs

IK “Ķeipenieši” kārumi ir roku darbs, tāpēc katrā no tiem ielikta kāda saimnieces labā doma. Viņas ir pārliecinātas, ka pircēji to jūt un novērtē tāpat kā maigo pasteļkrāsu glazūru, kas izgatavota no dabiskiem izejmateriāliem.

“Protams, vislabākās būtu bioloģiskās izejvielas, bet tad nāktos stipri paaugstināt piparkūku cenu. Uzņēmuma pirmsākumos izmantojām kulinārijas krāsas – ar tām glazūra ir košāka, taču augļu un dārzeņu sulas piparkūkai piešķir patīkamu aromātu un ir daudz draudzīgākas veselībai. Mielojoties ar šādiem kārumiem, nav jāuztraucas, ka bērni nākamajā dienā izskatīsies pēc dalmāciešiem.” Tiesa, pudelīte pārtikas krāsas maksā daudz lētāk par spaini ogu, bet ilgtermiņā tas atmaksājas. Sulu parasti spiež pašas, bet ogas saskaņā ar normatīviem jāiepērk. Izspiesto šķidrumu sasaldē un atkausē īsi pirms lietošanas, taču tikpat labi sulu var iegūt arī ziemā, atkausējot sasaldētas ogas.

Īpašās receptes meklējumos

Ķeipenietes īpašiem kulinārajiem eksperimentiem neļaujas un izmanto galvenokārt vecmāmiņas recepti, ko laika gaitā nedaudz uzlabojušas. “Pircēji mūsu piparkūkas pazīst pēc to maigās garšas un saldskābās glazūras. Atšķirībā no citiem cepējiem lietojam mazāk piparu.”

Piparkūku mīklai parasti liek klāt piecas garšvielas – kanēli, muskatriekstu, krustnagliņas, melnos piparus un smaržīgos piparus. Gatavojot vispirms apgrauzdē cukuru, pielej ūdeni un vāra sīrupu, to atdzesē līdz istabas temperatūrai, tad pieber miltus, garšvielas un istabas temperatūrā izkausētu margarīnu (vēlamais tauku saturs – 72%). Margarīna vietā var likt sviestu, taču ne visiem patīk tā specifiskā garša un smarža. Mīca, līdz mīkla kļūst viendabīga, mīksta un vijīga. Līdz cepšanai to vismaz diennakti patur ledusskapī.

Ja pašiem gatavot mīklu nav laika, saimnieces iesaka to pirkt pie zināmiem konditoriem. Labas izejvielas maksā dārgi, tāpēc velti gaidīt ideālu produktu par ļoti zemām cenām. Ja pirkto mīklu grūti izveltnēt, tai nedaudz pievieno izkausētu margarīnu.

Mīklu, kuras sastāvā ir olas, vislabāk uzglabāt ledusskapī, bet citas var turēt arī istabas temperatūrā. No ledusskapja izņemtā pirms cepšanas vismaz pāris stundu jāpatur siltumā, pēc tam jāpārmīca un ar rokām jāsasilda. Rullē lēni no vidus uz maliņām. Ja steidzas, mīkla plaisā un piparkūkas nav gludas. Kraukšķīgajām piparkūkām mīkla jāveltnē plānāka, bet, veidojot biezākus un lielākus cepumus, būs mīkstas piparkūkas.

Par mājiņu cepšanu jādomā jau laikus. Sarežģītākas konstrukcijas veidošana, visticamāk, aizņems visu dienu. Katru nākamo detaļu var pievienot tikai tad, kad piekaltusi iepriekšējā.

Dāvanām paredzētās, kas izceptas jau laikus, vislabāk ietīt pārtikas plēvē. Ķeipenes piparkūku cepējas savus skaistos našķus iesaiņo termoplēvē. Piparkūku sastāvā esošās garšvielas ir dabiskie konservanti, un no labas mīklas gatavoti kārumi sākotnējo garšu nezaudē vismaz trīs mēnešus, taču neiesaiņoti ātrāk apžūst. Tāpēc piparkūkas nevajadzētu novietot radiatoru tuvumā. Mazās piparkūkas vislabāk glabāt slēgtā trauciņā vai papīra tūtā.

Kā top glazūra

• Pamata glazūru gatavo, vienam vidēji lielas olas baltumam pievienojot glāzi pūdercukura, skābumiņam piepilina mazliet citrona sulas un pēc tam visu ar mikseri saputo.

• Ja sula glazūru sašķidrinājusi, pieliek vēl pūdercukuru. Pirms klāšanas glazūrai jābūt viendabīgai, bieza krējuma konsistencē.

• Ja vajag tumši violetu glazūru, saputotajam olbaltumam pievieno melleņu sulu. Jo vairāk sulas, jo intensīvāka krāsa. Meža mellenes glazūrai piešķirs košākus, bet lielogu melleņu sula – gaišākus toņus. Ar melleņu sulu var tikt arī pie rozā un sarkanas glazūras, tikai tad jāpievieno vairāk citrona sulas.

• Dažādu toņu sarkano un rozā krāsu var iegūt arī no avenēm, upenēm un kazenēm.

• Saulaini dzeltenie toņi vislabāk izdodas, saputotam olbaltumam un cukuram pievienojot smiltsērkšķu sulu.

• Glazūru brūnos toņos iekrāso cigoriņu kafijas koncentrāts, bet smilšu krāsu iegūst, saputoto olbaltumu iekrāsojot ar kakao pulveri.

• Vissarežģītāk tikt pie zaļās krāsas – to iegūst, tvaicējot spinātu lapiņas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.