Ekonomika
Zaļais kurss

“Ķieģeļu mājām nākotni nesaredzu.” Zaļais kurss māju būvniecībā9


Šādi jau gatavi CLT paneļi ar visu siltinājumu kombinācijā ar finieri, metālu un betonu taps jaunajā kompozītmateriālu rūpnīcā, demonstrē Arnis Putniņš.
Šādi jau gatavi CLT paneļi ar visu siltinājumu kombinācijā ar finieri, metālu un betonu taps jaunajā kompozītmateriālu rūpnīcā, demonstrē Arnis Putniņš.
Foto: Dainis Bušmanis

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Pāriesim uz koku,” nolēma Arnis Putniņš, būvfirmas “Jēkabpils PMK” līdzīpašnieks, un tagad pabeidz būvēt kompozītmateriālu rūpnīcu.

Tajā betonu likšot kopā ar koku un gatavos paneļus ar visu siltinājumu uzreiz iemontēšot mājā. Biezos – grīdām, plānos – sienām. To pieprasot gan paša zaļā pārliecība, gan ES Zaļais kurss, gan pandēmijas izraisītā cilvēku centrbēdze no pilsētām.

Atvieglina betonu un pāriet uz koku

Būvfirma “Jēkabpils PMK” divdesmit gadus tikai būvēja, tad 2017. gadā sāka ražot smagākos būvmateriālus – ceļa plātnes, bruģi, grodus, stabiņus – lai nebūtu jāved tālu.

“Betons vienmēr būs pamatos – koka pāļus vēl netaisāmies ieskrūvēt,” norūca Arnis Putniņš “Jēkabpils PMK” valdes loceklis.

Betonu padara vieglāku jau tagad. Viņa kabineta stūrī stāv tukšķermeņu formu paraugi – plastmasas bojas, kas izskatās kā tortes formas – tādas no PET pudeļu korķīšiem ražo Vācijā un betona masā tiek ieguldītas šeit.

Lai cements lieki netērētos, viensētnieki parasti piemet izmantotus ķieģeļus vai akmeņus, bet mūsdienu būvnieki – pudeļu korķīšus un gaisu… Paši Jēkabpilī rada arī polimērbetonu – grodu betonam pielej šķidro PET plastmasu…

“Ir japāņi mēģinājuši atvieglināt betonu – ar grafītu, bet grafītbetons sanāk pārāk dārgs. Amerikāņi mēģinājuši putojošo betonu, bet ir bijuši gadījumi, kad tas sadrūp. Mūsu nākamais solis ir betona un koka apvienojums. Ja savienojam koku ar betonu, koks uzņem stiepes spēku, betons uzņem spiedes spēku.

Kokam ir trīs lielākie mīnusi – dinamika uz pārsegumiem (palēkājiet un jutīsiet – tas var liekties, krakšķēt, brakšķēt, bet nelūzīs). Vienīgais, kas var noņemt dinamiku, ir vai nu metāls, vai betons.

Austrieši izstrādāja tehnoloģiju, kā savienot koku ar betonu. Mēs to lietosim. Otrs – koks ir jāiekapsulē – var likt ģipsī vai citā materiālā. Bet trešais – jāievēro ugunsdrošība.

Kompozītmateriālu rūpnīca, ko plānots atklāt augustā, būs vērsta uz eksportu.

“Tajā pārsegumos krusteniski līmēto zāģmateriālu (CLT) liksim kopā ar finieri. Koku ar siltināmo materiālu. Betonu ar koku. Tie būs gatavi pārseguma, arī starpsienu un fasāžu elementi. Tas, kas atrisina pārsegumu, atrisina arī visu būvi,” celtnieki nolēmuši paši sev gatavot materiālus no vietējiem būvmateriāliem.

Pilnībā no koka būvēt nav racionāli, uzskata Putniņš. Viņš pārliecināts, ka nākotne būs kompozītmateriāliem, jo bez betona un bez metāla iztikt nevarēsim.

“Domāju, ka mājā 65 līdz 70% būs koks, bet pārējais – citi materiāli.”

Netieši to apstiprina “Nordic Homes” koka māju būvniecības pieredze, viņi daudzstāvu namus saliek kā no lego klucīšiem – no moduļiem.

Viens modulis sastāv no vairāk nekā 2000 atsevišķiem komponentiem un materiāliem līdz pat mēbelēm. Bet ne viss, kas izskatās pēc tīra koka, tāds arī ir – terases dēļos sasmalcinātai koksnei piejaukti 30% PET granulu, lai tie āra apstākļos nebojājas.

No koka ir sienu karkass un grīda, kas tiek nosiltināti un apšūti tā, ka no ārpuses vairs nevar noteikt, ka tā ir koka māja.

“Bet ir. Pēc sajūtām un telpas mikroklimata var pateikt jau pašā būvniecības un ražošanas stadijā,” liecina Imants Trezuns, “Nordic Homes” tehniskais direktors, kurš arī savu personisko māju uzbūvējis šajā rūpnīcā.

Degs, nedegs

“Nekas neatsver koku kā patiesu siltuma un mājīguma sajūtu radošu materiālu, kas nācis no dabas,” būvējot moduļu mājas, spriež Imants Trezuns.
Foto: Dainis Bušmanis

“Daudzstāvu mājās ugunsdrošajām sienām betonam pagaidām aizstājēju nav,” atzīst arī Imants Trezuns.

Iespēju būvēt koka daudzstāvu ēkas līdz sešu stāvu augstumam Latvijas likumos iedabūja tikai ar nosacījumu, ka tajās būs nedegoša kāpņu telpa un ka koka konstrukcijas uguni izturēs vismaz stundu.

Tātad: izbūvē kāpņu šahtu un ap tām kā lego klucīšos sešos stāvos apliek koka moduļus. Tieši tādu to iedomājās un nu jau pie pirmajiem projektu konceptiem strādā uzņēmums SIA “Nordic Homes” Jelgavas novada Ānē.

Imants Trezuns, šī uzņēmuma tehniskais direktors, ir tas, kurš kā Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis ierēdņiem pierādīja, ka līdzšinējo trīsstāvu koka ēku vietā var būvēt sešstāvu ēkas (līdz 18 m augstumam).

Jo viņa uzņēmumam, kurš Liverpūlē bija uzbūvējis deviņstāvu ēku, nebija saprotams, kāpēc Latvijā to nedrīkst.

Pirmais šādu iespēju Latvijā izmanto grīdu betonēšanas uzņēmums “Līmenis” – Rīgā, Malienas ielā 11K, pie Šmerļa no koka top piecstāvu biroja ēka.

Uzņēmuma īpašnieku Mārtiņu Strausu dzen pārliecība: “Mēs, latvieši, varam uztaisīt no saviem resursiem kaut ko unikālu.”

Moduļi vai guļbūves?

Ir piecu veidu koka mājas – koka karkasa, moduļu, frēzbaļķu, līmētā koka un arī guļbaļķu.

Privātmāju būvniecības nākotni Latvijā Arnis Putniņš saredz tikai moduļu būvniecībā.

“Kā ir pie mums – uzbūvē lielu māju 400 kvadrātmetru platībā, bērni izaug, aizbrauc – ko ar to māju iesākt? Bet nākotnē – pārdos nevis māju, bet vairs nevajadzīgo moduli. Kāpēc maksāt tik lielu bankas kredītu, kad bērni jau prom?”

Mums būs klucīšu ciemati? Lego mājas?

“Kāpēc ne? Minēto iemeslu dēļ arī ķieģeļu mājām nākotni nesaredzu – pārāk laikietilpīgi un dārgi tos likt citu uz citu. Dārgs ražošanā, dārgs būvniecībā. Ja nedēļas laikā apņemšos uzlikt uz pamatiem lētāku energoefektīvu māju, tad ņems manējo. Turklāt tās moduļi būs pārvietojami, maināmi. Tā, kā jau dzīvo Somijā: mazas mājiņas, 120 kvadrātmetri, visi laimīgi,” noskatījis Arnis Putniņš.

Moduļu pieeju savam ģimenes mājoklim izvēlējies arī Enriko Podnieks – projektā “Šuuna”.

Uzbūvējis viena moduļa ģimenes māju, kuras sastāvdaļas izgatavotas “Dores fabrikā” un blakus Bruknas muižai uz terases samontējis 36 kvadrātmetru bišu šūnas sešskaldņa formā. Ja vajadzēs, pievienos vēl kādus moduļus.

“Šuuna” projektu īstenojuši vēl desmit, ir kas savienojuši divus moduļus, lielākais – 126 kvadrātmetru platībā – pašlaik top, atklāj Enriko Podnieks.

“Koka māja nav pagaidu variants. Rūpnieciski vai tradicionāli tehniski pareizi uzbūvēta koka māja ir tikpat ilgmūžīga kā citas, – mums jātiek pāri šim betona uzspiestajam stereotipam,” norāda Imants Trezuns.

Neatkarīgi no tā, vai māja ir no ķieģeļiem, dzelzsbetona vai koka, tās nesošās konstrukcijas ilgtspējai jābūt vismaz 50 gadiem.

SIA “Nordic Homes” ražošanas kapacitāte ir 250 moduļi gadā, no 2021. gada plāno saražot vienu līdz pusotram modulim dienā.

Viens modulis bieži vien ir puse dzīvokļa – ir dzīvojamais modulis un saimnieciskais bloks ar virtuvi, vannas istabu, tualeti. Savukārt vidēja izmēra dzīvojamā ēka sastāv no trim četriem moduļiem, kurus saražot var pāris nedēļās.

Nākotni parāda arī Koka māju būvniecības klastera dalībnieku sastāvs un apgrozījums.

Trīs guļbūvju, trīs frēzbaļķu māju ražotāji ar daudzkārt mazāku kopējo apgrozījumu nekā koka karkasa un moduļu būvniekiem – tas liek domāt, ka guļbūves palikušas par nacionālā romantisma bastionu.

Kaut arī karkasa māju būvnieku ir visvairāk, tādas lēnām pazaudē efektivitāti, norāda Arnis Putniņš.

To pierādot “Skonto Būves” grupa, kuras uzņēmumi spējuši pārņemt Norvēģijas tirgu un ar CLT tehnoloģijas līmētā koka paneļiem izkonkurējot mājas karkasa apbūvēšanu būvobjektā uz vietas.

Grupas uzņēmums “Cross Timber Systems” no Jelgavā līmētā koka paneļiem uzslējis daudzstāvu namus Šveicē un Nīderlandē.

Pašlaik koka māju būvniecībā priekšplānā izvirzās CLT tehnoloģija un moduļu mājas.

Zaļā domāšana

“Ar zaļo domāšanu jāsaprot ne tikai koka ēka, bet arī cik tālu vedīsim materiālus. Cik mazāk izmantosim energoietilpīgo cementu? Kur ir vairāk izmantots resurss? Tas pats par būvniecību. Vai mums vajag būvēt tik daudz ēku? Tik lielas ēkas? Brīdī, kad sāk projektēt, jau jādomā par aprites ciklu, kā to utilizēt,” skaļi domā Arnis Putniņš.

Zaļais kurss piespiedīs rēķināt ekoloģisko pēdu būvei, spriež Imants Trezuns.

“Mēs par savu māju zinām tikai par pašu gatavotajiem ieliktajiem kokmateriāliem – uz moduli ir desmit kubikmetri koka, kas nozīmē iekonservētas septiņas tonnas oglekļa. Bet cik CO2 patērēts ģipškartona kvadrātmetra saražošanai, cik grīdas segumam? Cik maksā tā atvešana?”

Taču pat tad, kad ekoloģiskā pēda mājas projektā būs tikpat skaidri iezīmēta kā ledusskapja energoefektivitātes marķējumā, tas vien potenciālo mājas īpašnieku nepiespiedīs izšķirties par koka ēku pret, teiksim, ķieģeļu ēkas piedāvājumu.

Tas būs politiķu nākamais uzdevums: iedarbināt sviras, lai potenciālos īpašniekus ieinteresētu mājā no atjaunojamiem resursiem, no ekoloģiskiem materiāliem.

Kādas? Publiskajām ēkām zaļais iepirkums piespiestu izvēlēties vietējos materiālus un tuvākos būvniekus. Privātos varētu piespiest nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, pieļauj aptaujātie uzņēmēji. Dabas resursu nodoklis.

Eiropas Komisija jau izteikusies par CO2 nodokli importētajiem materiāliem no valstīm, kurās neiegulda klimatneitralitātes nodrošināšanā.

LA.LV Aptauja

Ja gribētu uzbūvēt privātmāju, kādu to izvēlētos?

  • ķieģeļu
  • gāzbetona bloku
  • guļbaļķu
  • moduļu
  • oriģinālas formas koka karkasa

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Palielina atbalstu ģimeņu mājoklim. Valsts garantiju varēs saņemt atkārtoti 1
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Jūnijā turpinājās patēriņa cenu lejupslīde
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Apmēram 2000 “Sadales tīkla” klientu Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultes pagastā traucēta elektroapgāde
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
15 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
17 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 13 stundas