Klasiskās pasakas ir tūkstošiem gadu senas 0
Tādas pasakas kā “Skaistule un briesmonis”, “Kalējs un velns” vai sižets par ļauno rūķi, kas pret pakalpojumiem pieprasa karaļa meitas pirmdzimto, ir praktiski tikpat senas, “cik sens ir laiks”, apgalvo Daremas universitētes antropologs Džeimijs Tehrani.
Tehrani un viņa kolēģu grupa, veicot populārāko pasaku filoģenēzi (vēsturisko attīstību), nākuši pie slēdziena, ka dažu klasisko pasaku fabulas sakņojas vismaz bronzas laikmetā, bet populārie pasaku teicēji Šarls Perro un brāļi Grimmi daudzus gadu tūkstošus vēlāk tās tikai literāri apstrādājuši, vēsta portāls “Science news”.
Tehrani un viņa komanda izvēlējās 275 Eiropā un Āzijā populāru brīnumpasaku sižetus un veica to statistisko analīzi, ņemot vērā sakarības starp pasaku un indoeiropiešu valodu saimes attīstību, pašu pasaku savstarpējo sižetu sasaukšanos un arī nostāstu izplatības areālu. Pētniekiem ar diezgan lielu precizitāti izdevās noteikt 76 brīnumpasaku izcelsmes laiku.
Piemēram, četrās pasakās nolasāma protoindoeiropiešu valodas struktūra – protoindoeiropiešu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes priekštecis. Tā pastāvēja pirms aptuveni 6000 gadiem, vēl pirms rakstības parādīšanās un romāņu un ģermāņu valodu nodalīšanās. Apbrīnojami, kā šo pasaku sižeti spēja ceļot cauri laikam, gadu tūkstošos un simtos netiekot nekur pierakstīti!
“Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka “Kalējs un velns” ir protoindoeiropiešu pasaka,” uzsvēra Tehrani. Sižets vēsta par kalēju, kurš noslēdz līgumu ar velnu vai kādu citu pārdabisku spēku, lai iegūtu materiālu sakausēšanas, veidošanas zināšanas. Zinātnieku ieskatā, tāds nostāsts ir tipisks metālapstrādes sākumiem, tātad ap 6000 gadu senajam bronzas laikmetam. Faktiski tas ir tas pats J. V. Gētes “Fausta” stāsts.
“Skaistules un briesmoņa”, kā arī Rumpelrūķa nedarbu izcelšanās jau ir nedaudz jaunāka – ap 3000 līdz 4000 gadu – un sakrīt ar mūsdienu indoeiropiešu valodu saimes valodu laiku. Savukārt vēstījumam par garo pupu ir ap 5000 gadu.
