Ko redzēsim Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā? 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies septembra sākumā, un skatītājus foruma organizatori aicina no 7. līdz 12. septembrim gan kinoteātrī “K. Suns”, gan tiešsaistē, kas ļaus filmas vērot visā Latvijā.
Ar kvalitātes zīmi
Kā ierasts, Baltijas jūras dokumentālo filmu programma sastāv no divām daļām – filmu projektu tirgus un apmācībām filmu veidotājiem, kas notiks no 1. līdz 10. septembrim un paredzēts kino profesionāļiem, un filmu seansiem, ko šogad demonstrēs gan kinoteātrī “K. Suns”, gan tiešsaistē “www.filmas.lv”. Organizatoru un starptautisko ekspertu komisija dalībai forumā no pieteiktajiem 95 projektiem šogad atlasījusi 18 topošu filmu projektus, kas pārstāv 17 valstis, un starp tiem ir trīs filmu projekti no Latvijas: “Putnubiedēkļi” (režisore Laila Pakalniņa, producents Uldis Cekulis, “VFS Films”), “Tēva bērni” (režisors Kārlis Lesiņš, producents Dominiks Jarmakovičs, “Woodpecker Pictures”) un “Iestrēguši” (režisors Staņislavs Tokolovs, producents Guntis Trekteris, “Ego Media”). Vairāk par projektiem iespējams lasīt foruma mājaslapā: https://dokforums.gov.lv.
Projekta vadītāja Zane Balčus uzsver: “Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir nozīmīgākais dokumentālā kino industrijas pasākums Baltijas reģionā, ar kura starpniecību top jaunas dokumentālās filmas no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm.
Forums pirmo reizi notika 1997. gadā Bornholmā, Dānijā, tajā regulāri piedalījās Latvijas filmu producenti, veidojot kontaktus ar citu valstu filmu veidotājiem un televīziju, fondu pārstāvjiem, kas iesaistījās filmu finansēšanā, kā arī ieguva vai pilnveidoja zināšanas par dokumentālā kino industrijas darbības mehānismiem. Forums kļuva par nozīmīgu atbalsta punktu daudziem kino profesionāļiem. Līdzīga formāta pasākumi notiek daudzās valstīs un katrs no tiem meklē savu nišu. Foruma īpašais statuss reģionā saistās ar ļoti veiksmīgi izvēlētu un izkoptu formātu, kas ļauj radīt auglīgu vidi jaunai sadarbībai, un kvalitatīvu projektu atlasi.”
Filmas uz lielā ekrāna
Kino programma šogad sadalīta divās daļās – tiešsaistē un kinoteātrī “K. Suns”. Programmu atklās 7. septembrī ar Aļakseja Palujana filmu “Drosme”, kas atspoguļo situāciju Baltkrievijā. Tās centrā ir trīs aktieri no Baltkrievijas Brīvā teātra, kuri nonāk politisko notikumu virpulī. Problēma, kas skar nepilngadīgos un viņu vecākus, ir šokējošās čehu dokumentālās filmas “Tīklā” galvenā tēma.
Internets un jo īpaši sociālie tīkli ir vieta, kur ar plašu vērienu var darboties elektroniskās vides dzimumnoziedznieki, un “Tīklā” tapšanas iemesls ir kāds eksperiments. Uz lielā ekrāna redzam trīs aktrises, kuru vizuālais tēls ļāvis tām pārtapt par tīnēm, un kinostudijā iekārtotās bērnistabās viņas čato ar dažāda vecuma vīriešiem, kuri tās uzrunājuši internetā.
Viņi pieprasa seksu, sūta savus kailfoto, daži pat mēģina meitenes šantažēt… Filmas tapšanas laikā ar “trim Lolitām” sazinājās vairāki tūkstoši dzimumnoziedznieku. “Tīklā” pirmo seansu (8.09.) noslēgs diskusija, ko moderēs pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs.
Lielās politikas atblāzma novērojama filmā “Dārza savaldīšana”, kas dokumentējusi absurdu situāciju – lai iekārtotu savu privāto dārzu, Gruzijas bijušais premjerministrs un “pelēkais kardināls” Bidzina Ivanišvili devis pavēli uzpirkt gadsimtiem vecus kokus un pārvietot tos uz viņa īpašumu. Lai tas varētu notikt, vietējie zaudē ierasto ainavu, bet transportēšanas vajadzībām tiek nogāzti vēl tūkstošiem koku…
Personiskas drāmas risinātas Benjamina Rē filmā “Gleznotāja un zaglis”, kurā satiekas čehu māksliniece Barbora Kisilkova un norvēģu narkomāns Kārls Bērtils, savukārt pēdējo gadu populārākā dāņu dokumentālā filma “Septiņi gadi ar Lukasu Greiemu” seko hita “7 Years” autora dzīvei un blaknēm, ko nes atpazīstamība, fanu pūļi, publikas gaume un – galu galā – sadzīvošana pašam ar savu sirdsapziņu un vēlmēm.
Krietni intīmāku portretu izveidojusi franču aktrise Šarlote Geinsbūra par savu māti aktrisi un dziedātāju Džeinu Birkinu. “Šarlote par Džeinu” šogad tika izrādīta Kannu kinofestivālā, un, dažubrīd slēpjoties aiz kinokameras, abas runā par visu, kas viņām svarīgs.
Politikas atblāzma
Z. Balčus: “Kopš foruma apmešanās Rīgā 2006. gadā Latvijas skatītājiem tiek piedāvāta arī jaunāko dokumentālo filmu programma ar aktuāliem, pārdomas raisošiem stāstiem un daudzveidīgām pieejām filmu veidošanā. Šoreiz – foruma 25. jubilejas gadā – skatītājiem sarūpēta vēl plašāka programma nekā citus gadus. Proti, paralēli seansiem kinoteātrī portālā “Filmas.lv” tiks rādītas kopš 90. gadu beigām tapušas filmas, kas vēl projektu stadijā prezentētas forumā.”
Aktuāli politiski notikumi tverti trīs filmās. “Baltkrievu valodas stunda” veidota pirms 15 gadiem, tās galvenais varonis ir 18 gadus vecais Franaks Vjačorka, kurš gatavojas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Taču ne tā, kā valdošajiem tīk, tāpēc drīz tiek apcietināts puiša tēvs, arī paša Franaka dzīve vairs nav droša. Šobrīd F. Vjačorka ir Baltkrievijas demokrātiskās līderes Svjatlanas Cihanouskas padomnieks.
“Rozes. Filma – kabarē” demonstrē, kā par notikumiem Ukrainai tik vēsturiskajā 2014. gada Maidana revolūcijas laikā reflektē septiņas intelektuālā frīku kabarē “Dakh Daughters” mākslinieces. Dzimumu nelīdztiesība ir viena no tēmām, ko pētījusi Antonija Kiliana filma “Pretējā krastā” (2020), kuras galvenā varone – 19 gadu vecā Hala – pamet mājas, lai aizbēgtu no piespiedu laulībām. Par viņas jaunajām mājām kļūst militārā akadēmija Sieviešu aizsardzības vienība, kas atrodas Sīrijas ziemeļaustrumos, tur viņa apgūst gan pašaizsardzību, gan feministiskas izglītības pamatus.
Vēstures ratos
Igauņu centieni padomju laikā notvert somu televīzijas kanālus ir Jāka Kilmi filmas “Disko un atomkarš” (2009) centrā, tos viņš atklājis, pateicoties četriem fiktīviem tēliem, kas radušies no režisoram iesūtītajām vēstulēm ar atmiņu stāstiem. Cits Krievijas politikas virpuļu posms izvēlēts Aleksandra Krivonosa filmā “Krievu avangards” (1999) par krievu avangarda mākslas trīs lielajiem gleznotājiem – Kazimiru Maļeviču, Pāvelu Filonovu un Vladimiru Tatļinu – un viņu atbalstītāju, Ermitāžas un Krievu muzeja pirmo pēcrevolūcijas komisāru Nikolaju Puņinu.
Gruzijas filmas “Drīkstu ieiet?” (2020) varonei Mziuri ir 60 gadu, viņa ir socioloģisko pētījumu intervētāja, kura klauvē pie Tbilisi iedzīvotāju durvīm, lai aptaujātu viņus par dažādām aktualitātēm.
Foruma noslēdzošajā dienā 12. septembrī 24 stundas arī ārpus Latvijas varēs skatīties filmas “Jaunie laiki Šķērsielā”, “Pirms atgriešanās uz Zemes” un “Mana māte”. Latviešu klasiķa Ivara Selecka triloģijas otrā daļa (1999) aizved uz Pārdaugavas ieliņu, kuras iedzīvotāju attiecības un likteņi kalpojuši par laikmeta pārmaiņu liecību.
Arūna Mateļa “Pirms atgriešanās uz Zemes” (2005) ir viens no pasaulē zināmākajiem lietuviešu dokumentālā kino darbiem, tas vairāku mēnešu garumā sekojis līdzi pacientiem pediatriskajā slimnīcā Viļņā, kur ilgstoši ārstējas ar leikēmiju slimi bērni. Godalgotās režisores Majas Vekselmanes filma “Mana māte” (2017) galvenā varone nodzīvojusi vēstures līkločos saraustītu mūžu un pieredzējusi gan bērnību ebreju pilsētā Ukrainā, gan pretošanos Hitlera varai, gan ne tik eksistenciālu cīņu par taisnību arodbiedrībā. Plašāk: “dokforums.gov.lv”.
