Venēcijas kino festivālā arī režisora Pablo Laraina jaunākā biogrāfija “Spensere” ar aktrisi Kristenu Stjuarti Velsas princeses Diānas lomā.
Venēcijas kino festivālā arī režisora Pablo Laraina jaunākā biogrāfija “Spensere” ar aktrisi Kristenu Stjuarti Velsas princeses Diānas lomā.
Publicitātes foto

Kino Venēcijā – rokrokā ar tendencēm. Ko sagaidīt no 78. Venēcijas starptautiskā kino festivāla? 1

Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

78. Venēcijas starptautiskais kino festivāls notiks no 1. līdz 11. septembrim, un tā žūrijas priekšsēdētājs būs oskarotais filmas “Parazīts” režisors Bons Džūnho. “Zelta lauvu” par mūža ieguldījumu saņems Roberto Benīni un Džeimija Lī Kērtisa, vienā no apakškonkursiem iekļauta filma no Lietuvas, savukārt Latvija parādās kā kopproducents.

Skandāls ap plakātu

Arī Venēcijas kino festivāls iet rokrokā ar valdošajām tendencēm, un tā žūrijas priekšsēdētājs būs Bons Džūnho – pirmoreiz tāds gods izrādīts režisoram no Dienvidkorejas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Filmas vērtēs itāliešu režisors, scenārists Saverio Kostanco, rumāņu–vācu dokumentālists Aleksandrs Nanau, un četras no žūrijas septiņām pozīcijām iedalītas sievietēm. Par “Zelta lauvas” piešķiršanu šogad būs atbildīga pērn “Zelta lauvu” saņēmusī un oskarotās “Nomadu zemes” režisore Hloja Žao, beļģu aktrise Virginije Efira, britu aktrise un dziedātāja Sintija Eviro, kā arī kanādiešu aktrise Sāra Gadone. Turpinot par statistiku, neviens no Venēcijas kino festivāla programmas režisoriem nav melnādains, septiņu izcelsme ir Āzija, sešu – arābu pasaule vai Tuvie Austrumi.

Par festivāla atklāšanas filmu izvēlēta Pedro Almodovara drāma “Paralēlās mātes”, kuras plakāts jau izraisījis ne mazums diskusiju. Galveno lomu tajā atveido Penelope Krūza, “Paralēlās mātes” iekļautas arī konkursa programmā, un rudenī filma gaidāma arī Latvijā.

Paolo Sorentīno, princese Diāna un kara gūsteknis

Galvenajā konkursā piedalās piecu režisoru sieviešu filmas (konkursā ir 21 filma), un starp tām ir režisores – debitantes Megijas Džilenholas veidotā Elenas Ferantes romāna “Pazudusī meita” ekranizācija ar Olīviju Kolmenu un Dakotu Džonsoni, kas pieteikta kā godīga meditācija par vecāku lomu, kā arī Džeinas Kempiones jaunākā filma. Tapusi pēc Tomasa Sevidža romāna motīviem ar Benediktu Kamberbaču, Kirstenu Danstu, Džesi Plemonsu un Kodiju Smitu-Makfī galvenajās lomās, “Suņa sirds” aizved uz nomaļu Montānas nostūri, kurā rančo īpašnieks nespēj samierināties, ka brālis pārvedis mājās sievu, kurai pūrā ir dēls.

Konkursa programmā iekļauta arī šobrīd Latvijas kinorepertuārā esošās filmas “Skarbās pasakas” režisoru – dvīņubrāļu Damiano un Fabio D`Inočento jaunākais darbs “America Latina” un klasiķa Paula Šrēdera drāma “Kāršu skaitītājs”, kurā piedalās Oskars Īzaks, Tifānija Hediša kā “femme fatale” un Vilems Defo un kuras viens no producentiem ir Mārtins Skorsēze. Venēcijā pirmizrādi piedzīvos Paolo Sorentīno jaunākais darbs “Dieva roka”, kura darbība norisinās Neapolē 20. gs. 80. gados. Žūrija izvērtēs arī Oskaru nomināciju listē iekļuvušās biogrāfiskās lentes “Džekija” (2016) režisora Pablo Laraina jaunāko biogrāfiju “Spensere” ar Kristenu Stjuarti Velsas princeses Diānas lomā.

Reklāma
Reklāma

Konkursā iekļauta arī Krievijas filma “Kapteinis Volkonogovs aizbēdzis” (režisori Aleksejs Čupovs un Natālija Merkulova), ukraiņu drāma “Atspulgi” – režisora Valentīna Vasjanoviča skatījums uz Krievijas–Ukrainas karu sagūstīta ķirurga acīm, un citas.

Holivuda, Lietuva un Latvija

Ārpuskonkursā startēs Denī Vilnēva episkais darbs “Kāpa” – arī gaidāma Latvijas kinoteātros –, kurā piedalās Timotē Šalamē, Rebeka Fērgusone, Džošs Brolins, Havjers Bardems, Oskars Īzaks, Stellans Skāšgods, Zendaija, Šarlote Remplinga, Džeisons Momoa. 1965. gadā izdotais Frenka Herberta romāns pirmoreiz filmā pārvērsts jau 1984. gadā, un to izdarīja Deivids Linčs ar Kailu Maklahlenu galvenajā lomā.

Venēcijā pirmizrādi svinēs arī Holivudas veterāna Ridlija Skota vēsturiskā filma “Pēdējā divkauja”, un tajā 14. gadsimta dekorācijās iejutušies Mets Deimons, Ādams Draivers, Džodija Komera, Bens Afleks un citi. Kā sola autori, garantētas gan iespaidīgas zobenu cīņu epizodes, gan spēcīgas sižetiskās paralēles ar mūsdienām.

Venēcijā izrādīs arī britu psiholoģisko šausmu filmu “Pēdējā nakts Soho”, kas apspēlē ceļošanu laikā – darbība norisinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Londonā – un kuras vizuālais stils nebūtu iespējams bez mūsdienu tehniskajām iespējām. Lomās: Tomasina Makenzija, Mets Smits, veterāni Rita Tašingema un Terenss Stemps, kā arī seriāla “Karalienes gambīts” zvaigzne Anja Teilore-Džoja.

“Horizons” skatē iekļauta Lietuvas filma “Svētceļnieki” (režisors debitants Laurins Bareiša), savukārt studijas “Tasse Film” vārds izskanēs ar filmu “Brīnums” (režisors Bogdans Georgs Apetri), kas tapusi kā Rumānijas, Čehijas un Latvijas kopražojums.

Venēcijā prezentēs arī “HBO” producētu miniseriālu “Laulības dzīves ainas” pēc Ingmara Bergmana TV darba motīviem, ko režisējis žanra profesionālis Hagai Levi ar Oskaru Īzaku un Džesiku Česteinu galvenajās lomās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.