Ko uzņēmēji sagaida no jaunās valdības, atklāj aptauja 0
Gaidot jaunievēlētās Saeimas deputātu pirmo sēdi, uzņēmēji nākuši klajā ar ierosinājumiem, kā jaunajai valdībai uzlabot uzņēmējdarbības vidi un padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus starptautiskajā arēnā.
Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka jāsāk ar darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Cerot uz jaunā parlamenta un valdības lielāku ieinteresētību uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, uzņēmēji sagaida, ka tā pēc iespējas ātrāk spers nepieciešamos soļus konkurētspējas stiprināšanā.
Tie galvenokārt saistīti ar nodokļiem un likumu ieviešanas kārtību, izriet no Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas.
Atbildot uz jautājumu, kādu uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vērstu lēmumu jaunajai valdībai vajadzētu pieņemt kā pirmo, 43,6% respondentu norādījuši, ka sagaida darbaspēka nodokļu samazināšanu, jo tie sadārdzina produktu un pakalpojumu cenas, kā arī attur uzņēmējus no lielāku algu maksāšanas darbiniekiem.
29,6% uzskata, ka svarīgākais darbs ir veicināt uzņēmumu izaugsmi un ekonomikas attīstību, mazinot vispārējo nodokļu slogu, bet 20,7% vēlas, lai turpmāk par plānotajām izmaiņām ar uzņēmējdarbību saistītajos likumos valdība brīdinātu stingri noteiktā periodā pirms to stāšanās spēkā, tādējādi dodot iespēju sagatavoties.
51,4% respondentu uzskata, ka sagatavošanās posmam jābūt vismaz vienu gadu ilgam, bet 40,8% pietiktu ar sešiem mēnešiem. Tikai 5% uzņēmumu uzskata sevi par pietiekami elastīgiem, lai pielāgotos izmaiņām trīs mēnešos.
Uzņēmēju aptauju veikušā uzņēmuma “Tildes Jumis” biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ne reizi vien nācies sastapties ar sasteigtu likumu grozījumu ieviešanu, kas nav bijuši pienācīgi izskaidroti un to ieviešana sagādājusi ne mazums grūtību.
Tādēļ ir saprotama biznesa vadītāju vēlme strādāt prognozējamākā vidē, kur izmaiņām var pienācīgi sagatavoties un pielāgoties. Jo īpaši redzot, ka sadarbības partnerus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs aizsargā likumi, kas nosaka vismaz gadu ilgu pārejas periodu, skaidro Slaidiņš.
Oktobra sākumā veiktajā aptaujā piedalījās gandrīz 200 Latvijas uzņēmumu pārstāvji.
