Publicitātes foto

Koncerns “Latvijas Finieris” savus bērza saplākšņa produktus un saistītos pakalpojumus ir apvienojis ar jaunu zīmolu “Riga Wood” 9

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Lasīt citas ziņas

Koncerns Latvijas Finieris pērn apgrozīja 223,6 miljonus eiro, sasniedza 33,4 miljonu eiro EBITDA un nodrošināja darbu 2440 cilvēkiem, tādējādi sniedzot lielu devumu Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasaulē arvien plašāk izvēršas diskusijas par klimata pārmaiņām un to, vai līdzšinējie patēriņa un saimniekošanas paradumi ir ilgtspējīgi, kā arī par iespējamajiem risinājumiem. Virzība uz izvirzītajiem zaļajiem mērķiem rada gan iespējas, gan izaicinājumus, tādēļ žurnāls Baltijas Koks devās apciemot Latvijas Finieri, lai izjautātu par zīmola maiņu, uzņēmuma nākotnes plāniem, kā arī redzējumu par globālajām norisēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zīmola maiņa

Tālivaldis Silenieks Latvijas Finierī darbu marketinga vadītāja amatā sāka pirms pusotra gada. «Vērtējām, kas būtu jādara, lai veicinātu uzņēmuma un tā produkcijas atpazīstamību pasaulē, kā arī stiprinātu attiecības ar esošajiem klientiem.

Latvijas Finieris pašmājās ir pazīstams kā liels meža nozares uzņēmums, tomēr eksporta tirgos, kur nonāk 95% produkcijas, mūs pazina ar citu zīmolu – Riga. Savukārt 12 pārdošanas biroji strādāja ar nosaukumu Riga Wood. Sapratām, ka mūsu produkcijai un pakalpojumiem nepieciešams spēcīgs, vienojošs zīmols,» viņš stāsta.

Nostiprinājusies pārliecība, ka jāveido vienota platforma, ar kuras palīdzību varētu uzskatāmāk veidot marketinga kampaņas, uzlabojot pozīcijas noieta tirgos. Vienlaikus zīmols Riga konkurēja ar tūrisma, viesmīlības un citu industriju pakalpojumiem, radot risku, ka pēc šī atslēgas vārda interneta meklēšanas programmās potenciālie klienti meklēto var nemaz neatrast.

Izvēle kritusi par labu īsajam un viegli uztveramajam Riga Wood, kas esošajiem klientiem nenozīmē krasas pārmaiņas. Jaunā produktu un pakalpojumu zīmola vizuālā identitāte klientiem, partneriem un kolēģiem pirmo reizi tika demonstrēta šā gada 9. novembrī. To pavada arī jauni marketinga virzieni, plānošana, taktika un zīmola stratēģija, vēl vairāk pozicionējot sevi kā bērza saplākšņa nozares globālos ekspertus. Jāuzsver, ka koncerna Latvijas Finieris vizuālā identitāte saglabājas nemainīga.

«Pasaulē mūs pazīst kā premium produkcijas ražotāju. Ļoti domājam par ilgtspēju. Iespējams, ka tas ir klišejisks termins, bet tas nedrīkstētu nozīmēt tikai kaut kur piespraustu zaļu lapiņu. Mēs ar to saprotam uzņēmuma ilgdzīvošanu, darbiniekus, attīstību un sekmīgu ilgtermiņa sadarbību ar klientiem.

Ar jaunā zīmola palīdzību klientiem un potenciālajiem pircējiem centīsimies parādīt to vēl precīzāk. Gribam uzsvērt, ka Riga Wood nav tikai saplāksnis, kas domāts vairāk nekā 30 dažādām industrijām, bet arī specifiski, klientiem pielāgoti risinājumi. Un tieši šis aspekts ir mūsu konkurētspējas priekšrocība tirgū,» klāsta Tālivaldis Silenieks.

Viņš min piemēru, lai saprastu, ko nozīmē premium klases saplāksnis. «Pats saplāksnis reizēm veido tikai aptuveni trešdaļu no produkta vērtības. Pārējo veido specifiskais pakalpojums un risinājumi. Piemēram, augsti tehnoloģiskā rūpnīcā, kurā ražošanas līnijas ir robotizētas, lai ražošana noritētu raiti un bez aizķeršanās, klientam ir svarīgi, lai mūsu produkcija tiktu piegādāta precīzi laikā un saplākšņa detaļu komplekts būtu pareizi sapakots.

Proti, lai robota roka detaļas vienu pēc otras varētu pacelt un līnija strādātu. Iedomājaties, ja kaut kas nav pareizi izdarīts, ja kāda detaļa komplektā nav savā vietā vai kaut vai pagriezta nepareizi – ražošanas līnija var apstāties, kas savukārt klientam nozīmē lielus zaudējumus,» piemēru min Tālivaldis Silenieks.

Niša un potenciāls

Bērza saplākšņa izmantošana ir tiešām plaša, kas savukārt nozīmē labas izaugsmes iespējas. To izmanto dažādās jomās: celtniecībā – iekšējām un ārējām sienām, grīdām, sastatnēm, platformām, betonēšanas veidņiem; transporta industrijā – treileru, autobusu un mikroautobusu grīdām, treileru sienu un griestu apšuvumam; kuģu būvē un citviet. Nule kā Somija ir radījusi satelītu ar berza saplākšņa apdari.

«Katrā no šīm industrijām ir sava specifika, kas liek mums iedziļināties un pielāgot savu produkciju pieprasījumam. Darbības lauks ir plašs, bet varētu teikt, ka tieši šis plašais darbības lauks ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ļauj saglabāt uzņēmuma attīstību un stabilitāti. Ja mēs strādātu tikai uz vienu nozari, tas būtu visnotaļ riskantāk,» teic Tālivaldis Silenieks.

Taujāju, kā viņš vērtē uzņēmuma potenciālu izaugt vēl lielākam? «Ja skatamies uz jebkuru ražošanu, ir jārunā par tās kapacitāti. To var palielināt, gan kāpinot ražošanas jaudas, gan piedāvājot advancētākus risinājumus, kvalitatīvākus produktus, gan efektivizējot savus procesus, tādējādi palielinot peļņas iespējas,» paskaidro Tālivaldis Silenieks.

Runājot par uzņēmuma attīstības stratēģiju, to nevar darīt atrauti no jaunajām vēsmām saistībā ar Eiropas Savienībā uzņemto tā dēvēto zaļo kursu.

«Redzam, ka lielajās nozarēs notiek pakāpeniska pāreja un produktu aizstāšana. Koks kā ilgtspējīgs materiāls kļūs arvien prioritārāks pār fosilajām izejvielām vai, piemēram, metāliem. Šajā procesā redzam mūsu perspektīvu.

Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides jautājumiem. Saprotam, ka ir nepieciešams jēgpilns un loģisks balanss starp resursu ieguvi un dabas vērtību saglabāšanu. Par šī balansa apjomiem vēl ļoti daudz tiks lauzti šķēpi gan Latvijā, gan pasaulē.

Koks, protams, ir atbilde uz lielu daļu zaļā kursa jautājumu, kas saistīti ar ilgtspējīgu materiālu izmantošanu. Tomēr mēs rēķinamies, ka koksnes pieejamība vismaz te, Eiropā, arī varētu samazināties. Tādēļ mēs koncentrējamies uz premium segmentu, jo laiks, kad koks tika uzskatīts par lētu izejmateriālu, ir pagājis. Tāpēc ir īpaši svarīgi visā pārstrādes procesā pievienot tam pēc iespējas lielāku vērtību,» uzsver koncerna Latvijas Finieris marketinga vadītājs.

Jaunās iespējas

Allaž ir aktuāls jautājums, ko darīt ar mežizstrādes un kokrūpniecības procesā radītajiem pārpalikumiem jeb blakusproduktiem. Lielākoties tie tiek lietoti kā enerģētiskā koksne, bet, attīstoties tehnoloģijām, rodas iespējas palielināt tiem pievienoto vērtību vai pat radīt jaunus, inovatīvus produktus.

Latvijas Finiera valdes loceklis Attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis stāsta, ka pirmie soļi šajā jomā sperti aptuveni pirms desmit gadiem līdz ar Meža nozares kompetences centra izveidi.

«Latvijas Finiera» valdes loceklis, Attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.
Publicitātes foto

«Sapratām, ka jādomā ne tikai par to, kā labāk stādīt un audzēt kokus, bet arī par to, kā pēc iespējas augstāku vērtību pievienot tām aptuveni divām trešdaļām koksnes apjoma, kas saplākšņa ražošanā nekļūst par gala produktu. Bērza programmai bija vajadzīgs nākamais uzrāviens, jeb otrs vilnis,» viņš teic.

Ļoti interesants produkts, kura potenciāls vēl tikai tiek apjausts, ir betulīns – ekstraktviela, ko Latvijas Finieris savā industriālā līmeņa eksperimentālajā laboratorijā iegūst no bērza mizas. To potenciāli varētu plaši lietot gan farmācijas, gan kosmētikas, gan citās ražošanas industrijās.

«Pievērsāmies arī mūsu ražotās saplākšņa līmvielas – sveķu – attīstībai, tajā fosilo fenolu līdz pat 50% aizvietojot ar lignīnu. Tas ir celulozes ražošanas blakusprodukts ar lielu nākotnes potenciālu, taču pagaidām daudzviet pasaulē joprojām tiek izmantots enerģētikā. Tagad jauno līmvielu lietojam mūsu saplākšņa Riga ECOlogical ražošanā, kam strauji aug klientu pieprasījums,» stāsta Māris Būmanis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts sadarbībā ar pasaules lielāko koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu Stora Enso, ir pēdējās desmitgades nozīmīgākā inovācija saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. Rezultātā saplākšņu oglekļa pēdu var būtiski samazināt no ražošanas līdz pat gala patērētājam.

Māris Būmanis akcentē, ka šobrīd pienācis laiks nākamajam posmam – mērķis ir panākt, ka visa Latvijas Finiera bērza saplākšņa produkcija tiek ražota, izmantojot jauno līmvielu, kuras ražošanā fosilais fenols daļēji aizvietots ar lignīnu.

«Tāla ambīcija ir iegūt no fosilajām izejvielām pilnīgi brīvu saistvielu. Šobrīd to var paveikt laboratoriskā līmenī, bet pagaidām tas ir dārgs process un nav rūpnieciski mērogojams. Ir cerība, ka tehnoloģijas šajā jomā kļūs pieejamākas un lētākas. Tas ir arī atkarīgs no patērētāju motivācijas – cik gatavi viņi būs pirkt zaļāku materiālu?» viņš piebilst.

Publicitātes foto

Vienlaikus Māris Būmanis aicina Latvijas un Baltijas zinātniekus un to pārstāvētās institūcijas strādāt ciešākā sazobē. «Esam pārliecināti, ka Latvijas zinātnes spēks ir kopdarbībā. Mums ir tikpat gudras galvas kā lielākās valstīs, tām tikai ciešāk jāsadarbojas savā starpā.

Mēs ceram, ka zinātnisko institūciju sadarbība veidosies jau Baltijas līmenī, kurā dažādas zinātniskās institūcijas sanāktu kopā, un rezultātā potenciāli rastos jauni risinājumi, produkti. Ticu, ka mūsu zinātniekiem ir iespējas vēl ciešāk iekļauties arī starptautiskos procesos. Zināšanu pārnese ir ļoti svarīga, un šajā ziņā mums noteikti jāskatās Skandināvijas virzienā,» viņš norāda.

Līdzsvara meklējumos

Māris Būmanis uzsver, ka šobrīd redzamākais Eiropas Savienības definētajās ilgtermiņa stratēģijās ir, ka tiks mērķtiecīgi atbalstīta tehnoloģiju attīstība zaļās domāšanas un produktu virzienā. Tagad galvenais jautājums ir par līdzsvara atrašanu starp klimata un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem, lai nepārdomātu lēmumu ietekmē netiek vājinātas valsts ekonomikas attīstības iespējas un cilvēku labklājība.

«Mēs ticam līdzsvara iespējamībai starp vides, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem arī zaļā kursa pārmaiņu kontekstā. Vienlaikus ne mazāk svarīgs ir temps, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Nevar populistiski pieprasīt, lai jau rīt pasaulē tiek strauji samazināts fosilo resursu patēriņš un nomainītas rūpnieciskās tehnoloģijas, vienlaikus pieprasot nekavējoties strauji palielināt aizsargājamo teritoriju platības.

Publicitātes foto

Abi mērķi nav pretrunā, bet tos iespējams sasniegt tikai ar pārdomātu ilgtermiņa stratēģiju, kur ļoti būtisks elements ir pēc iespējas produktīvāka zemes izmantošana, tai skaitā mežsaimniecībā, tajās teritorijās, kur saimnieciskā darbība noteikta par prioritāti,» ir pārliecināts Māris Būmanis.

«Koks ir mūsu resurss, un Latvijas meža nozare Eiropas mērogā ir ļoti labā situācijā. Spējam būt efektīvi un racionāli izmantot resursus. Mums ir zināšanas un profesionāli speciālisti – nozarē strādā desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pastarpināti nodrošina darbu vēl lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju. Tā ir vērtība, kas valstiskā līmenī gudri jāizmanto.»

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
Lasīt citas ziņas
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Tev ir jāpāriet uz mierīgāku tempu, vismaz uz tuvākajām 24 stundām! Horoskopi 4.decembrim
22:26
Aptauja: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklī nevar izcelties ugunsgrēks
21:55
Kijiva: Krievija jau izmanto stratēģisko rezervi dažiem ieroču veidiem
20:27
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
VIDEO. Igo Ziemassvētku laikā nāk klajā ar patīkamiem jaunumiem 9
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi” 15
VIDEO. Atbrīvotā ciema iedzīvotāji Mikolajivas reģionā apraksta nežēlīgos krievu okupantus 38
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām 100
Ekonomists skaidro, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem tiek palielināts hipotekārā kredīta maksājums bez brīdinājuma
Saldā našķa valdzinājums! Diētas ārste atklāj, kāpēc šokolāde sev nav jāaizliedz
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
Planētas Noslēpumi. Sadedzinātās zviedru raganas jeb Velna Antesera dzīres
“Esmu stāvoklī. Strādāju fiziski smagu darbu. Vai drīkstu priekšniekam prasīt vieglāku darbu?” – satraukta lasītāja
Šoferi gavilē! Rīgā un Viļņā degvielas cenas turpina kristies
Vai tiešām operdziedātāji pirms uzstāšanās dzer jēlu olu?
Logu nomaiņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā taupīt siltuma enerģiju
“Balets ir visa mana dzīve!” Saruna ar balerīnu Evelīnu Godunovu
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 152
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Kā atšķirt nepanesību, nepatiku vai pārliecību? 4
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Ievācos jaunā dzīvoklī, kuram iegādājos plīti, cepeškrāsni, ledusskapi utt.” Cik svēra to lietošanas instrukcijas?
šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem?
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei 109
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19