Publicitātes foto

Koncerns “Latvijas Finieris” savus bērza saplākšņa produktus un saistītos pakalpojumus ir apvienojis ar jaunu zīmolu “Riga Wood” 8

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Koncerns Latvijas Finieris pērn apgrozīja 223,6 miljonus eiro, sasniedza 33,4 miljonu eiro EBITDA un nodrošināja darbu 2440 cilvēkiem, tādējādi sniedzot lielu devumu Latvijas ekonomikai kopumā.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas

Pasaulē arvien plašāk izvēršas diskusijas par klimata pārmaiņām un to, vai līdzšinējie patēriņa un saimniekošanas paradumi ir ilgtspējīgi, kā arī par iespējamajiem risinājumiem. Virzība uz izvirzītajiem zaļajiem mērķiem rada gan iespējas, gan izaicinājumus, tādēļ žurnāls Baltijas Koks devās apciemot Latvijas Finieri, lai izjautātu par zīmola maiņu, uzņēmuma nākotnes plāniem, kā arī redzējumu par globālajām norisēm.

Zīmola maiņa

Tālivaldis Silenieks Latvijas Finierī darbu marketinga vadītāja amatā sāka pirms pusotra gada. «Vērtējām, kas būtu jādara, lai veicinātu uzņēmuma un tā produkcijas atpazīstamību pasaulē, kā arī stiprinātu attiecības ar esošajiem klientiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Finieris pašmājās ir pazīstams kā liels meža nozares uzņēmums, tomēr eksporta tirgos, kur nonāk 95% produkcijas, mūs pazina ar citu zīmolu – Riga. Savukārt 12 pārdošanas biroji strādāja ar nosaukumu Riga Wood. Sapratām, ka mūsu produkcijai un pakalpojumiem nepieciešams spēcīgs, vienojošs zīmols,» viņš stāsta.

Nostiprinājusies pārliecība, ka jāveido vienota platforma, ar kuras palīdzību varētu uzskatāmāk veidot marketinga kampaņas, uzlabojot pozīcijas noieta tirgos. Vienlaikus zīmols Riga konkurēja ar tūrisma, viesmīlības un citu industriju pakalpojumiem, radot risku, ka pēc šī atslēgas vārda interneta meklēšanas programmās potenciālie klienti meklēto var nemaz neatrast.

Izvēle kritusi par labu īsajam un viegli uztveramajam Riga Wood, kas esošajiem klientiem nenozīmē krasas pārmaiņas. Jaunā produktu un pakalpojumu zīmola vizuālā identitāte klientiem, partneriem un kolēģiem pirmo reizi tika demonstrēta šā gada 9. novembrī. To pavada arī jauni marketinga virzieni, plānošana, taktika un zīmola stratēģija, vēl vairāk pozicionējot sevi kā bērza saplākšņa nozares globālos ekspertus. Jāuzsver, ka koncerna Latvijas Finieris vizuālā identitāte saglabājas nemainīga.

«Pasaulē mūs pazīst kā premium produkcijas ražotāju. Ļoti domājam par ilgtspēju. Iespējams, ka tas ir klišejisks termins, bet tas nedrīkstētu nozīmēt tikai kaut kur piespraustu zaļu lapiņu. Mēs ar to saprotam uzņēmuma ilgdzīvošanu, darbiniekus, attīstību un sekmīgu ilgtermiņa sadarbību ar klientiem.

Ar jaunā zīmola palīdzību klientiem un potenciālajiem pircējiem centīsimies parādīt to vēl precīzāk. Gribam uzsvērt, ka Riga Wood nav tikai saplāksnis, kas domāts vairāk nekā 30 dažādām industrijām, bet arī specifiski, klientiem pielāgoti risinājumi. Un tieši šis aspekts ir mūsu konkurētspējas priekšrocība tirgū,» klāsta Tālivaldis Silenieks.

«Latvijas Finiera» marketinga vadītājs Tālivaldis Silenieks.
Publicitātes foto

Viņš min piemēru, lai saprastu, ko nozīmē premium klases saplāksnis. «Pats saplāksnis reizēm veido tikai aptuveni trešdaļu no produkta vērtības. Pārējo veido specifiskais pakalpojums un risinājumi. Piemēram, augsti tehnoloģiskā rūpnīcā, kurā ražošanas līnijas ir robotizētas, lai ražošana noritētu raiti un bez aizķeršanās, klientam ir svarīgi, lai mūsu produkcija tiktu piegādāta precīzi laikā un saplākšņa detaļu komplekts būtu pareizi sapakots.

Proti, lai robota roka detaļas vienu pēc otras varētu pacelt un līnija strādātu. Iedomājaties, ja kaut kas nav pareizi izdarīts, ja kāda detaļa komplektā nav savā vietā vai kaut vai pagriezta nepareizi – ražošanas līnija var apstāties, kas savukārt klientam nozīmē lielus zaudējumus,» piemēru min Tālivaldis Silenieks.

Niša un potenciāls

Bērza saplākšņa izmantošana ir tiešām plaša, kas savukārt nozīmē labas izaugsmes iespējas. To izmanto dažādās jomās: celtniecībā – iekšējām un ārējām sienām, grīdām, sastatnēm, platformām, betonēšanas veidņiem; transporta industrijā – treileru, autobusu un mikroautobusu grīdām, treileru sienu un griestu apšuvumam; kuģu būvē un citviet. Nule kā Somija ir radījusi satelītu ar berza saplākšņa apdari.

«Katrā no šīm industrijām ir sava specifika, kas liek mums iedziļināties un pielāgot savu produkciju pieprasījumam. Darbības lauks ir plašs, bet varētu teikt, ka tieši šis plašais darbības lauks ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ļauj saglabāt uzņēmuma attīstību un stabilitāti. Ja mēs strādātu tikai uz vienu nozari, tas būtu visnotaļ riskantāk,» teic Tālivaldis Silenieks.

Taujāju, kā viņš vērtē uzņēmuma potenciālu izaugt vēl lielākam? «Ja skatamies uz jebkuru ražošanu, ir jārunā par tās kapacitāti. To var palielināt, gan kāpinot ražošanas jaudas, gan piedāvājot advancētākus risinājumus, kvalitatīvākus produktus, gan efektivizējot savus procesus, tādējādi palielinot peļņas iespējas,» paskaidro Tālivaldis Silenieks.

Runājot par uzņēmuma attīstības stratēģiju, to nevar darīt atrauti no jaunajām vēsmām saistībā ar Eiropas Savienībā uzņemto tā dēvēto zaļo kursu.

«Redzam, ka lielajās nozarēs notiek pakāpeniska pāreja un produktu aizstāšana. Koks kā ilgtspējīgs materiāls kļūs arvien prioritārāks pār fosilajām izejvielām vai, piemēram, metāliem. Šajā procesā redzam mūsu perspektīvu.

Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides jautājumiem. Saprotam, ka ir nepieciešams jēgpilns un loģisks balanss starp resursu ieguvi un dabas vērtību saglabāšanu. Par šī balansa apjomiem vēl ļoti daudz tiks lauzti šķēpi gan Latvijā, gan pasaulē.

Koks, protams, ir atbilde uz lielu daļu zaļā kursa jautājumu, kas saistīti ar ilgtspējīgu materiālu izmantošanu. Tomēr mēs rēķinamies, ka koksnes pieejamība vismaz te, Eiropā, arī varētu samazināties. Tādēļ mēs koncentrējamies uz premium segmentu, jo laiks, kad koks tika uzskatīts par lētu izejmateriālu, ir pagājis. Tāpēc ir īpaši svarīgi visā pārstrādes procesā pievienot tam pēc iespējas lielāku vērtību,» uzsver koncerna Latvijas Finieris marketinga vadītājs.

Jaunās iespējas

Allaž ir aktuāls jautājums, ko darīt ar mežizstrādes un kokrūpniecības procesā radītajiem pārpalikumiem jeb blakusproduktiem. Lielākoties tie tiek lietoti kā enerģētiskā koksne, bet, attīstoties tehnoloģijām, rodas iespējas palielināt tiem pievienoto vērtību vai pat radīt jaunus, inovatīvus produktus.

Latvijas Finiera valdes loceklis Attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis stāsta, ka pirmie soļi šajā jomā sperti aptuveni pirms desmit gadiem līdz ar Meža nozares kompetences centra izveidi.

«Latvijas Finiera» valdes loceklis, Attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.
Publicitātes foto

«Sapratām, ka jādomā ne tikai par to, kā labāk stādīt un audzēt kokus, bet arī par to, kā pēc iespējas augstāku vērtību pievienot tām aptuveni divām trešdaļām koksnes apjoma, kas saplākšņa ražošanā nekļūst par gala produktu. Bērza programmai bija vajadzīgs nākamais uzrāviens, jeb otrs vilnis,» viņš teic.

Ļoti interesants produkts, kura potenciāls vēl tikai tiek apjausts, ir betulīns – ekstraktviela, ko Latvijas Finieris savā industriālā līmeņa eksperimentālajā laboratorijā iegūst no bērza mizas. To potenciāli varētu plaši lietot gan farmācijas, gan kosmētikas, gan citās ražošanas industrijās.

«Pievērsāmies arī mūsu ražotās saplākšņa līmvielas – sveķu – attīstībai, tajā fosilo fenolu līdz pat 50% aizvietojot ar lignīnu. Tas ir celulozes ražošanas blakusprodukts ar lielu nākotnes potenciālu, taču pagaidām daudzviet pasaulē joprojām tiek izmantots enerģētikā. Tagad jauno līmvielu lietojam mūsu saplākšņa Riga ECOlogical ražošanā, kam strauji aug klientu pieprasījums,» stāsta Māris Būmanis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts sadarbībā ar pasaules lielāko koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu Stora Enso, ir pēdējās desmitgades nozīmīgākā inovācija saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. Rezultātā saplākšņu oglekļa pēdu var būtiski samazināt no ražošanas līdz pat gala patērētājam.

Māris Būmanis akcentē, ka šobrīd pienācis laiks nākamajam posmam – mērķis ir panākt, ka visa Latvijas Finiera bērza saplākšņa produkcija tiek ražota, izmantojot jauno līmvielu, kuras ražošanā fosilais fenols daļēji aizvietots ar lignīnu.

«Tāla ambīcija ir iegūt no fosilajām izejvielām pilnīgi brīvu saistvielu. Šobrīd to var paveikt laboratoriskā līmenī, bet pagaidām tas ir dārgs process un nav rūpnieciski mērogojams. Ir cerība, ka tehnoloģijas šajā jomā kļūs pieejamākas un lētākas. Tas ir arī atkarīgs no patērētāju motivācijas – cik gatavi viņi būs pirkt zaļāku materiālu?» viņš piebilst.

Publicitātes foto

Vienlaikus Māris Būmanis aicina Latvijas un Baltijas zinātniekus un to pārstāvētās institūcijas strādāt ciešākā sazobē. «Esam pārliecināti, ka Latvijas zinātnes spēks ir kopdarbībā. Mums ir tikpat gudras galvas kā lielākās valstīs, tām tikai ciešāk jāsadarbojas savā starpā.

Mēs ceram, ka zinātnisko institūciju sadarbība veidosies jau Baltijas līmenī, kurā dažādas zinātniskās institūcijas sanāktu kopā, un rezultātā potenciāli rastos jauni risinājumi, produkti. Ticu, ka mūsu zinātniekiem ir iespējas vēl ciešāk iekļauties arī starptautiskos procesos. Zināšanu pārnese ir ļoti svarīga, un šajā ziņā mums noteikti jāskatās Skandināvijas virzienā,» viņš norāda.

Līdzsvara meklējumos

Māris Būmanis uzsver, ka šobrīd redzamākais Eiropas Savienības definētajās ilgtermiņa stratēģijās ir, ka tiks mērķtiecīgi atbalstīta tehnoloģiju attīstība zaļās domāšanas un produktu virzienā. Tagad galvenais jautājums ir par līdzsvara atrašanu starp klimata un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem, lai nepārdomātu lēmumu ietekmē netiek vājinātas valsts ekonomikas attīstības iespējas un cilvēku labklājība.

«Mēs ticam līdzsvara iespējamībai starp vides, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem arī zaļā kursa pārmaiņu kontekstā. Vienlaikus ne mazāk svarīgs ir temps, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Nevar populistiski pieprasīt, lai jau rīt pasaulē tiek strauji samazināts fosilo resursu patēriņš un nomainītas rūpnieciskās tehnoloģijas, vienlaikus pieprasot nekavējoties strauji palielināt aizsargājamo teritoriju platības.

Publicitātes foto

Abi mērķi nav pretrunā, bet tos iespējams sasniegt tikai ar pārdomātu ilgtermiņa stratēģiju, kur ļoti būtisks elements ir pēc iespējas produktīvāka zemes izmantošana, tai skaitā mežsaimniecībā, tajās teritorijās, kur saimnieciskā darbība noteikta par prioritāti,» ir pārliecināts Māris Būmanis.

«Koks ir mūsu resurss, un Latvijas meža nozare Eiropas mērogā ir ļoti labā situācijā. Spējam būt efektīvi un racionāli izmantot resursus. Mums ir zināšanas un profesionāli speciālisti – nozarē strādā desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pastarpināti nodrošina darbu vēl lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju. Tā ir vērtība, kas valstiskā līmenī gudri jāizmanto.»

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Lasīt citas ziņas
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
16:26
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
16:21
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
16:11
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
Mārupes novadā uz Ventspils šosejas automašīna sabraukusi cilvēku
Latvijā konstatēti 8682 jauni Covid-19 gadījumi, miruši deviņi inficētie 9
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4% 2
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierina aktiera Zāles prasību pret Dailes teātri
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45