Kaspars Strods
Kaspars Strods
Foto – Karīna Miezāja

Latgales apvienošanās ar pārējo Latviju. Kas paliek nezināms? Intervija ar Kasparu Strodu 14

Viens no pasākumiem saistībā ar 1917. gada Latgales kongresa simtgadi būs atlasīto materiālu ziņā unikāla izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Par godu tai Baltkrievijā izdevies sameklēt kongresa rezolūcijas kopiju un vēl citus dokumentus. Tas ir paradokss, bet materiāli par pirmo demokrātiski ievēlēto Latgales latviešu pārstāvju sanāksmi, kurā nolēma, ka Latgales, Vid-
zemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem, pašā Latvijā atrodami ļoti maz. Latgales kongress Rēzeknē notika 1917. gada 26. – 27. aprīlī (9. – 10. maijā). Izstāde atvērsies 3. maijā. “Parādīsim, kā veidojās Latgales savrupība, kāds bija ceļš līdz kongresam un kas notika pēc tam. Latgales kongresa ideja jau nedzima vienas dienas laikā. Izstādē tas mums ir kā slieksnis, kuram pārkāpjot nonāk “jaunajā mājā”, tas ir, Latvijā,” tā viens no tās veidotājiem, muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos KASPARS STRODS. Kongresa simtgade ir pamats paraudzīties uz vēsturiskajiem procesiem Latgalē un to, ko mēs par tiem īsti zinām vai, precīzāk, nezinām.

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas

Vēsturnieki sūdzas, ka no tā laika Latgales Latvijā palicis maz oriģinālu dokumentu. Pat kongresa izveidotās Latgales Pagaidu zemes padomes rezolūcijas oriģinālais teksts pazudis!

K. Strods: Rezolūcijas oriģināla tiešām nav, bet Latgales kultūrvēstures muzejs pagājušajā gadā ar Rēzeknes pilsētas domes starpniecību no Baltkrievijas Nacionālā valsts vēstures arhīva saņēma dokumenta kopiju no krievu valodā ar roku rakstīta noraksta. Oriģināls? Pagaidām to nav izdevies atrast. Un vai vispār to kāds ir redzējis? Saglabājušies tikai dokumenta satura pārstāsti, kas jau pēc kongresa parādījās “Latgales Ziņotājā”, “Sējējā”. Tas noraksts krievu valodā, kuru pieminēju, varētu būt ļoti 
tuvs sākotnējam tekstam. Kāpēc krieviski? Tāpēc, ka pēc tam Latgales Pagaidu zemes padomes rezolūciju vajadzēja nogādāt Krievijas pagaidu valdības vadītājam Kerenskim, ar kuru gribēja risināt jautājumu par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas. Delegācija pie Kerenska gan aizbrauca, taču atbalstu nesagaidīja. Otrkārt, jāatceras, ka tas tomēr vēl bija 1917. gads un oficiālā lietvedības valoda bija krievu. Iespējams, ka pats kongress notika vienīgi latgaliešu valodā, taču es tam īsti neticu, jo tur bija daudz cilvēku, kas neprata latgaliski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar ko jārēķinās vēsturniekam, veidojot stāstu par Latgali un latgaliešiem toreiz?

Pirmā lieta ir materiālu sadrumstalotība. Diemžēl nekur nav tāda vienota arhīva fonda par Latgales kongresu. Liecības ir ļoti fragmentāras. Veidojot izstādi, sadarbojāmies ar kolēģiem no citiem muzejiem, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu. Jo mums jau jāparāda, ka ar kongresu viss nebeidzās. Latgales pārstāvji pēc tam sekmīgi darbojās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē un iekļāvās Latvijas valsts izveides procesā. Viens no izcilākajiem priekšmetiem izstādē būs no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja – tas ir īpaši Latgales kongresa svinīgajam gājienam šūdinātais karogs. To darināja Jelgavas lauksaimniecības pārstāves Lavīze Putniņa un Alīda Freimane, kas Pirmā pasaules kara laikā Rēzeknē atradās evakuācijā. Tā ir viena no retajām oriģinālajām lietām, kas saglabājušās no 1917. gada kongresa. Vēl ir dažas personīgās lietas, kas saistās ar kongresa dalībniekiem, piemēram, brāļiem Skrindām.

Laiks toreiz bija ļoti sarežģīts un Latgales latviešu kongresam netrūka pretinieku. Arī Francis Kemps ieņēma dīvainu pozīciju – atdalīties, bet vēl nepievienoties.

Pamats mūsu zināšanām par to laiku pārsvarā ir laikabiedru atmiņas – Nikodems Rancāns, Valērija Seile, Francis Kemps… Lai cik arī būtu cienījama attiecīgā personība, tās subjektīvas atmiņas par absolūtu patiesību uztvert nevar. Ar Kempu tā lieta ir sarežģīta. Viņš bija neviennozīmīga personība. Kemps nostājās opozīcijā, jo viņam bija bažas, ka bez rakstiskas vienošanās, tikai uz mutiskas vienošanās pamata, kā to formulēja Francis Trasuns, latgaliešiem apvienošanās ar pārējo Latviju var slikti beigties. Gan valodas, gan kultūras ziņā.

Kemps tiešām uzskatīja, ka, ja neizdotos panākt rakstisku vienošanos ar pārējiem latviešu novadiem, Latgalei vajadzētu palikt pašai par sevi?

1917. gada pavasarī viņš nevarēja zināt, ka gada beigās nekādas Krievijas pagaidu valdības vairs nebūs un pastāvēs cits režīms. Kemps cerēja, ka varēs atdalīties no Vitebskas guberņas, bet uzreiz vēl neiet kopā ar Vidzemi un Kurzemi. Zigfrīdam Annai Meierovicam un Jānim Zālītim, kas arī piedalījās kongresā, viņš prasīja rakstiskas garantijas. No otras puses, tas bija muļķīgi prasīt garantijas kaut kam, kas vēl nav izveidojies. Latvijas valsts jau vēl nebija! Tādā ziņā Trasuna pozīcija, manuprāt, bija optimālākā. Ja ar kongresa sasaukšanu nogaidītu, varēja gadīties, ka labāks brīdis nemaz nepienāk. Atdalīties un palikt autonomiem būtu ļoti liels risks, ja ņem vērā tā brīža kontekstu, ka notiek Pirmais pasaules karš un brūk impērija. Par to, ka kongresu tik ātri noorganizēja, tiešām jāsaka paldies cilvēkiem, kas to toreiz darīja. Nu, Kemps arī pēc rakstura bija nepiekāpīgs, un viņam ar Trasunu domas nesaskanēja. Bet viņš vienalga vēlāk Latvijas Republikas laikā darbojās gan pašvaldībās, valsts struktūrās, laikrakstos.

Tomēr no Latgales kongresa Kemps un daži desmiti viņa piekritēju aizgāja.

Par to arī īsti nav skaidrības. Viena versija, ka tas notika tamdēļ, ka viņam otrreiz neļāva kongresā uzstāties. Pēc pirmās reizes par viņa pozīciju viss jau bija skaidrs. Daudziem rakstisko garantiju prasīšanas un neapvienošanās variants nepatika. Galu galā tā daļa, kas aizgāja, nemaz nebija tik liela – kādi 39 cilvēki.

Rēzekne 1917. gadā nemaz nebija tā latviskākā pilsēta. Rodas iespaids, ka Latgales kongresu tur sarīkoja par spīti.

Protams, Rēzekne ne tuvu nebija latviska. Latviešu tur bija ļoti maz. Minoritāte. Ebreju, pēc 1897. gada tautas skaitīšanas, – ap 60%. Pēc tam nāca krievi. Turklāt tur pastāvēja Rēzeknes apriņķa zemstes padome un daudzas nelatviešu organizācijas. Kad kustība sākās, daudzi nemaz nedomāja, ka tur vispār kas iznāks. Tas bija tāpat kā ar Latvijas valsts dibināšanu 1918. gada 18. novembrī. Tajā mirklī atdalīšanās no Vitebskas un pievienošanās Kurzemei ar Vidzemi nebija vairākuma viedoklis. Vispirms vajadzēja saujiņu inteliģentu cilvēku un ideju. Tauta pievienojās tikai pēc tam. Tāpēc interesanti paskatīties, kas tad bija kongresa delegāti. Pamatdaļā garīdznieki bija tie, kas atbalstīja atdalīšanos. Trasuns un viņa piekritēji taču nebija muļķi! Saprata, ka caur katoļu garīdzniecību, kam ir liela ietekme uz Latgales sabiedrību, apvienošanās ideju varēs sludināt tālāk. Viens no kongresa punktiem, starp citu, bija, ka Latgales katoļi izveidos savu arhibīskapiju. Būtu lielas problēmas, ja neizdotos iesaistīt garīdzniecību. Starp citu, pēc protokoliem redzams, ka delegātu statusā no sādžām atbrauca arī vairāki zemnieki, un arī viņi bija par apvienošanos. Dokumenti liecina, ka delegāti zināja, kurp dodas – uz kongresu, lai nobalsotu par pievienošanos pārējai Latvijai. Brauca no visas apkaimes – Preiļiem, Varakļāniem, Aglonas, Balviem.

Dažus mēnešus pēc šā kongresa, 1917. gada jūlijā, Latgales krievi turpat Rēzeknē sasauca sanāksmi, kas pieņēma pilnīgi pretēju lēmumu – novadam jāpaliek pie Vitebskas.

Ja uz kongresa nosaukumu skatāmies no 2017. gada skatpunkta, tad tas ir diezgan neviennozīmīgi vērtējams, jo bija Latgales latviešu kongress – latviešu uzsvēršana it kā “izmeta ārā”, padarīja sekundārus visus pārējos. Turpretī no 1917. gada pozīcijām tas bija Latgales latviešu kongress, kas respektēja un kam bija jārespektē arī minoritātes. Zīmīgi, ka vienā no rezolūcijas punktiem minēts, ka Latgales Pagaidu zemes padomē no 60 deputātu vietām 24 iedalītas cittautiešiem – poļiem, krieviem, ebrejiem. Cittautiešiem nebija balsstiesību kongresā, taču viņi vienalga tur piedalījās. Tāpat redzam, ka kongress saņēmis daudzu cittautiešu apsveikumus. Ja cittautieši patiešām būtu tik noliedzoši noskaņoti pret kongresu, tad tāds nemaz nenotiktu. Latgale ne tad, ne tagad nav nacionāli viendabīga. Kad runājam par Latgales, nevis Latgales latviešu kongresu, tad it kā uzsveram vienojošo. Idejas autori, protams, bija latgaliešu inteliģence, bet bez pārējo atbalsta viņiem nekas neiznāktu. Starp Baltkrievijas arhīvu atsūtītajiem materiāliem figurē dokuments, ka arī vecticībnieki no Soltānu sādžas piekrīt kongresā pieņemtajiem lēmumiem.

Atbalsts nāca par spīti tam, ka ekonomiskā loģika tobrīd prasīja pavisam ko citu? Latgales saimniecība 1917. gadā taču bija orientēta uz austrumiem!

To, kas tajā laikā notika cittautiešu nometnē tā detalizēti, šķiet, neviens nemaz nav skatījis. Tas ir tāpat kā ar visu Latgales vēsturi – daudzi pētniecības lauki joprojām ir brīvi. Mums ļoti, ļoti pietrūkst avotu, lai reiz uzrakstītu fundamentālu monogrāfiju par Latgales vēsturi. Arhīvu likums nosaka, ka dokumenti glabājas tur, kur tie izcēlušies. Ja tā bija Vitebskas guberņa, tad tiem arī jāglabājas Vitebskā vai Minskā. Latgales kongresa dalībnieki toreiz vēlējās lēmumus oficiāli iesniegt Pagaidu valdībai, tādēļ viss notika caur turienes arhīviem. Mēs tagad varam dabūt no viņiem kopijas, bet ne oriģinālus. Labi, dokumentus iedod Baltkrievijas arhīvi, taču jāsaprot, ka viņi atlasot tomēr ir ļoti subjektīvi un iedod to, ko grib iedot. Daudziem bija pārsteigums, ka mēs šoreiz tik daudz dabūjām, jo šajos gados kolēģi no Latvijas bija braukuši uz arhīviem Minskā un Vitebskā un neko tādu nebija uzgājuši. Varbūt slikti meklēja, bet varbūt… Mēs nezinām, kas viņiem vēl paliek. Tikpat labi kaut kas vēl varētu būt arhīvos Maskavā un Sanktpēterburgā. Vid-
zemnieks vai kurzemnieks, ja vēlas izpētīt dzimtu vairākās paaudzēs, to mierīgi var izdarīt. Latgalietim par tādu lietu uzreiz jāaizmirst, jo administratīvi politiskā iedalījuma maiņu dēļ kaut kas būs Polijā, kaut kas Baltkrievijā, kaut kas Krievijā.

Kurā brīdī tad pirmo reizi oficiāli uz papīra apstiprināja, ka Latgale administratīvi ir Latvijas, nevis Vitebskas guberņas daļa?

Tas ir diezgan nepopulāri, taču, šķiet, pirmo reizi to ar dekrētu 1918. gada beigās izdarīja Krievijas lielinieku vadonis Vladimirs Ļeņins, kurš atzina Pētera Stučkas Latvijas padomju republiku. Protams, tad jau viņš neiedomājās, ka, atdalot Latgali no Vitebskas guberņas, izdara pats sev lāča pakalpojumu. Bija domāts, ka Stučkas padomju Latvija tāpat kļūs par padomju Krievijas sastāvdaļu.

Tagad ir kongresa simtgade un visi par Latgali runā, bet kas būs pēc tam?

Ir jau drusku amizanti, ka tagad katrs vidzemnieks cenšas Latgalē atrast savu “babeņu” – ja notiek kaut kas svarīgs, visi cenšas justies piederīgi. Kas notiks pēc kongresa? Es domāju, nekas īpaši nemainīsies. Dzimšanas dienu nosvini – kas nākamajā diena? Paģiras visiem! Man šķiet, rudenī būs tas pats. Nez vai sāksies kāda padziļināta Latgales izpēte.

Pašiem latgaliešiem arī trūkst vienotības, kas un kā jādara. To jau daļēji redzam no 1917. gada, kad ir gan Kempu, gan Trasunu atbalstošas grupas. Arī mūsdienās reizēm redzam dažādas nesaprašanās. Ja pieminam latgaliešu valodas kā otras valodas ieviešanu reģionā, tad būtu jāapzinās ar to saistītie riski. Šī būtu “iespēja” dažādām provokācijām no radikāli domājošiem, kam nav absolūti nekāda sakara ar latgaliešu valodu un kultūru. Jautājuma vienkāršošana var radīt bīstamus precedentus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī
08:45
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
08:28
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
08:16
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
VIDEO. Tasmānijas krastos izskaloti simtiem vaļu
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23