Pētnieks, iespējams, nejauši atklājis īsceļu uz Marsu: “Es biju īstajā vietā īstajā laikā” 0
Brazīliešu pētnieks nejauši atklājis iespējamu īsceļu uz Marsu, kas nākotnē varētu ievērojami saīsināt kosmisko misiju ilgumu. Ja pašlaik pats lidojums uz Sarkano planētu ilgst aptuveni septiņus līdz desmit mēnešus, tad visa misija kopā ar gaidīšanu uz atgriešanās iespēju var aizņemt gandrīz trīs gadus. Jaunā metode teorētiski ļautu šo laiku samazināt līdz tikai 153 dienām.
Par šo atklājumu raksta ārvalstu mediji, atsaucoties uz žurnālā “Acta Astronautica” publicēto pētījumu. Zinātnieks uzskata, ka noteiktu Zemei tuvo asteroīdu agrīnās trajektorijas varētu palīdzēt izveidot daudz ātrākus starpplanētu maršrutus.
Speciālisti norāda, ka šis pētījums paver jaunas iespējas nākotnes kosmosa lidojumiem un varētu būt nozīmīgs solis ceļā uz daudz ātrākiem cilvēku ceļojumiem uz Marsu.
Kāpēc misijas uz Marsu pašlaik ilgst tik ilgi?
Lidojums uz Marsu pašlaik ilgst aptuveni septiņus līdz desmit mēnešus. Taču problēma slēpjas ne tikai pašā ceļojumā turp.
Zeme un Marss ideāli izvietojas degvielu taupošiem pārlidojumiem tikai reizi 26 mēnešos. Tas nozīmē, ka astronautiem pēc nonākšanas uz Marsa bieži nāktos ilgi gaidīt piemērotu brīdi atgriešanās ceļam uz Zemi.
Tieši šī iemesla dēļ visa misija kopumā var aizņemt gandrīz trīs gadus. Zinātnieki jau ilgstoši cenšas atrast veidus, kā šo laiku samazināt, jo ilgstoša uzturēšanās kosmosā rada nopietnus riskus cilvēka veselībai.
Atklājums noticis pilnīgi nejauši
Pētījuma autors Marselu de Oliveira Souza no Riodežaneiro štata universitātes Brazīlijā atzinis, ka sākotnēji nemaz nav meklējis jaunu maršrutu uz Marsu.
“Es to nemeklēju. Es biju īstajā vietā īstajā laikā,” viņš sacīja intervijā.
Pētnieks ideju pamanījis jau 2015. gadā, pētot Zemei tuvus asteroīdus. Viņa uzmanību piesaistījis objekts ar nosaukumu 2001 CA21, kura sākotnējie aprēķini liecinājuši par ļoti neparastu trajektoriju.
Agrīnie dati rādījuši, ka asteroīda orbīta šķērso gan Zemes, gan Marsa orbītu. Lai gan vēlāk trajektorija tika precizēta un sākotnējie aprēķini izrādījās neprecīzi, zinātnieks pamanīja, ka šī ģeometrija varētu būt ļoti noderīga ātrāku kosmosa maršrutu izstrādē.
Misija varētu ilgt tikai 153 dienas
Souza aprēķini rāda, ka īpaši veiksmīgas Zemes un Marsa pozīcijas laikā 2031. gadā būtu iespējams izveidot daudz īsāku lidojuma maršrutu.
Saskaņā ar teorētisko scenāriju kosmosa kuģis no Zemes varētu startēt 2031. gada 20. aprīlī un sasniegt Marsu jau pēc 33 dienām. Pēc aptuveni mēnesi ilgas uzturēšanās uz planētas tas varētu doties atpakaļ uz Zemi un atgriezties līdz septembra beigām.
Kopējais misijas ilgums būtu aptuveni 153 dienas jeb pieci mēneši. Tas būtu ievērojami īsāk nekā pašreizējās vairāku gadu misiju prognozes.
Pašlaik tehnoloģijas vēl nav gatavas
Vienlaikus pētnieks uzsver, ka šāda misija pagaidām lielākoties ir teorētiska. Lai sasniegtu nepieciešamo ātrumu, kosmosa kuģim būtu jāpārvietojas daudz ātrāk nekā to spēj pašreizējās tehnoloģijas.
Aprēķini rāda, ka kosmosa kuģim būtu jāsasniedz aptuveni 32,5 kilometru sekundē liels ātrums. Nolaišanās uz Marsa šādā ātrumā šobrīd būtu ļoti sarežģīta, jo esošās sistēmas nav paredzētas tik ekstremāliem apstākļiem.
Tomēr pētnieks izstrādājis arī alternatīvu variantu ar mazāku enerģijas patēriņu. Šajā scenārijā visa misija ilgtu aptuveni 226 dienas jeb apmēram septiņarpus mēnešus, kas joprojām būtu daudz ātrāk nekā pašreizējie plāni.
Nākotnē šādas misijas varētu kļūt reālākas
Speciālisti norāda, ka šādu ātrumu sasniegšana nākotnē varētu kļūt iespējama ar jaunās paaudzes raķetēm. Kā piemēri tiek minēti “SpaceX Starship” un “Blue Origin New Glenn” projekti.
Pētnieks uzsver, ka nepieciešamie ātrumi jau ir salīdzināmi ar tiem, ko sasniegusi NASA zonde “New Horizons”, kas 2006. gadā tika palaista Plutona virzienā ar rekordlielu ātrumu.
“Varbūt tas var mainīt priekšstatu, ka mums vajag vairāk nekā divus gadus, lai aizlidotu uz Marsu un atgrieztos,” sacīja Souza.
Lai gan pagaidām šī ideja vēl ir agrīnā stadijā, zinātnieki uzskata, ka šādi pētījumi var palīdzēt nākotnē izstrādāt daudz efektīvākus un ātrākus starpplanētu ceļojumus.
